2. tipa cukura diabēts un insulīnterapija

Otrā tipa cukura diabēta (CD) patoģenēzes pamatā ir insulīnrezistence un relatīvs insulīna deficīts. Slimības sākumā daudziem pacientiem, kuri monoterapijā vai kombinācijās perorāli lieto hipoglikemizējošos preparātus, izdodas apmierinoša glikēmijas kontrole. Tomēr, slimībai progresējot, daļai pacientu jāsāk terapija ar insulīnu.  Skaidro ''Veselības centrs 4'' endokrinoloģe, Dr.med. Jeļizaveta Sokolovska

KĀ SĀKT INSULĪNTERAPIJU?

Bazālais insulīns

Insulīnterapiju 2. tipa CD pacientiem sāk ar bazālo insulīnu, ar 10 vienībām reizi dienā vai devu aprēķina pēc formulas. Piemeklējot devu, noteikti jākontrolē glikēmijas līmenis tukšā dūšā, jo 1—2 reizes nedēļā insulīna deva ir jāpalielina par 2 vienībām, līdz sasniegts pacienta individuālais glikēmijas mērķis tukšā dūšā. Sākot insulīnu, visbiežāk jāatceļ sulfonilurīnvielas grupas preparātu lietošana.

Īsas darbības insulīna pievienošana

Ja pacientam ir apmierinoša glikēmija tukšā dūšā, taču HbAlc trīs mēnešus pēc bazālā insulīna pievienošanas ir virs vēlamā mērķa, kā arī bazālā insulīna deva pārsniedz 0,5 vienības/kg, jādomā par injicējamās terapijas optimizāciju.

Endokrinologs var rekomendēt GLP-1 receptoru agonista pievienošanu, izvēloties kādu no kombinētajiem preparātiem. Otrs variants ir īsas darbības insulīna pievienošana pirms lielākās ēdienreizes vai premiksētais insulīns divreiz dienā.

Premiksētā insulīna titrēšana

Premiksēto insulīnu izraksta, ja nepieciešams gan garas, gan ātras darbības insulīns, taču ar iespējami mazāko injekciju skaitu dienā. Pārejot no bazālā insulīna, lietoto devu sadala un injicē pirms ēšanas no rīta un vakarā. Devas titrēsim pa 1—2 vienībām divreiz nedēļā, līdz sasniegts paškontroles mērķis tukšā dūšā un pēc maltītes. Pacienta izglītošanas reizē jāuzsver: lai izvairītos no hiperglikēmijas, pusdienām jāsatur maz ogļhidrātu.

Insulīnterapijas blaknes

Biežākās blaknes ir svara pieaugums un hipoglikēmijas. Hipoglikēmija diabēta pacientam tiek diagnosticēta, ja glikozes līmenis ir zem 4 mmol/1. Ja pacientam, kuram tiek realizēta insulīnterapija, bieži (vairāk nekā piecas reizes divās nedēļās) novēro hipoglikēmijas, jāidentificē to iemesls un jānovērš. Ja efekta nav, jāmaina terapija, piemēram, insulīna devas jāmazina par 10—20 %.

Vairāk lasiet žurnālā ''Doctus'' jūlija izdevumā, Nr.7.