Āda un aukstais laiks

Ziemā ādas vielmaiņa kļūst gausāka, ievērojami palēninās ādas tauku dziedzeru darbība, āda atjaunojas lēnāk, epidermā ir mazāk saistvielu. Aukstums, mitrums un vējš ārā, kas mijas ar sauso iekštelpu gaisu, rada ādai nopietnus izturības pārbaudījumus, vājinot tās aizsargspējas, šūnu apgāde ar barības vielām un skābekli mazinās, uz ādu vieglāk iedarbojas dažādi kairinātāji, radot apsārtumu, iekaisumu un diskomfortu. Konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.

Ja āda ir vesela, labi kopta, aukstums tai īpaši nekaitē, vien pēc ārā pavadītas dienas tā var kļūt mazliet sausāka un zaudēt elastību. Toties nepietiekami aprūpētai ādai var rasties arī netīkamas izpausmes – jūtams, ka āda ir it kā savilkta (īpaši pēc mazgāšanās), parādās sausums, nieze, lobīšanās, plaisāšana. Temperatūras svārstības, ar ko ādai nākas saskarties ziemā, ir arī viens no kuperozes veidošanās iemesliem. Jo vairāk šādu iekaisuma apsārtumu, jo lielāks ādas mitruma zudums. Vējš, mitrums un saule ir vissliktākā kombinācija, jo tā ādu kairina un pārsausina. Tas veicina slimības paasinājumu, jo iekaisusi āda kļūst plānāka, paplašinās un veidojas jauni asins kapilāri, tas seju padara sārtu, ir velkoša, dedzinoša sajūta. Aukstajā laikā uz ādas mēdz parādīties pinnes, herpesvīrusa izsitumi, saasināties alerģijas, seborejiskais dermatīts un psoriāze. Aktīvi sportojot ārā, kad ķermenis iesvīst, aukstuma slodze jebkurai ādai var sagādāt diskomfortu, tāpēc tās kopšanai un veselībai vēl vairāk jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Ja ārā ir auksts un vējains, tu attiecīgi saģērbies. Un arī tavai ādai vajag mantelīti! Kādu? Tas atkarīgs, cik ilgi plāno būt ārā un ko tu tur darīsi. Ilgstoši sportojot vai strādājot ārā, vai pat vienkārši pastaigājoties, vējš, sals, mitrums, saule žigli vien var sakairināt sejas ādu, it sevišķi ap degunu, muti, uz vaigiem – tā būs apsārtusi, plankumaina, pamanīsi velkošu sajūtu. Turklāt fiziskā slodze liek iesvīst un no ādas vēl vairāk iztvaiko mitrums! Tāpēc tādās reizēs pusstundu pirms došanās laukā uzklāj uz sejas barojošu biezas tekstūras krēmu. Tos dēvē arī par aukstuma jeb cold krēmiem. Tie ir taukaināki un, lai noturētu ādā mitrumu, veido izturīgu, gan no aukstā vēja, gan no mitruma iedarbības pasargājošu hidrolipīdu slāni. Un vēl – arī ziemā (pat ja apmācies), nešaubies ne mirkli, – saulītes raidītais ultravioletais starojums tiks arī līdz tavai sejai. Turklāt visādi citādi tik patīkamais sniedziņš UV starus atstaro, un tas nozīmē, ka starojuma intensitāte gandrīz vai dubultojas. Tādēļ ziemas pastaigās un sportiskās aktivitātēs neaizmirsti lietot krēmu ar UV filtriem. Vēlams SPF 50+, pat mākoņainā laikā. It īpaši, ja sejas āda ir jutīga, alerģiska, apsārtusi un ja tai ir nosliece uz rozāciju – paplašinātiem asinsvadiem. Ārā ļoti ērti lietot speciālos saules aizsargzīmuļus, kurus var papildus ik pa laikam atkārtoti uzklāt uz sejas atkailinātajām vietām – deguna, zoda, vaigu galiem, lūpām, arī ausīm, ja tās ir atsegtas. Aizsargzīmuļu sastāvs nodrošinās arī aizsarglipīdu slānīti uz ādas.

Lūpās nav tauku dziedzeru, kas aizsargātu no laikapstākļu iedarbības. Tāpēc pasargā arī savas lūpas, uzklājot uz tām higiēnisko lūpukrāsu, balzamu vai biezu, barojošu aukstuma krēmu. Sadziedēt sasprēgājušas lūpas ir daudz grūtāk nekā profilaktiski parūpēties par tām!

Rokas (tāpat kā pēdas) aukstums un sausums skar visātrāk. Stundu, pusstundu pirms došanās ārā un pēc tam lieto dziļi mitrinošus un barojošus krēmus, tie aizkavēs ādas pastiprinātu izsausēšanu un attālinās ādas raupjumu, lobīšanos, plaisāšanu. Un valkā cimdus, kad esi ārā, aukstumā!

Pēc aukstuma, ienākot siltumā, ādai noteikti jāļauj pierast pie siltuma, un tikai tad jāķeras klāt sakopšanai. Ādas mazgāšanai izmanto ādas tipam piemērotu želeju, putas, pieniņu vai micelāro ūdeni. Lai mazinātu sausas, savilktas ādas sajūtu, palutini ādu ar mitrinošu serumu vai masku. Nobeigumā vienmēr klāj mitrinošu nomierinošu krēmu, tas palīdzēs atjaunot ādai komforta sajūtu. Vēlāk, uzturoties siltās, sausās telpās, būtu labi virs pamatkrēma uz ādas izsmidzināt speciālu termālā vai peptīdu ūdens aerosolu.

Ja jūties nosalusi, labāk mazgāties siltā vai remdenā ūdenī, jo karsts ūdens šķīdina ādas hidrolipīdu slānīti. Lieto eļļas ziepes vai krēmveida mazgāšanās līdzekļus, kam pievienotas mitrinošas vielas. Pēc tam viegli nosusini ādu (nevis noberz!) un iemasē barojošu ķermeņa pieniņu, losjonu vai krēmu, lai palīdzētu ādai ātrāk atjaunot dabisko aizsargkārtiņu. Lieta tāda, ka, aktīvi kustoties, arī apspīlētais apģērbs, sintētiski un vilnas materiāli ķermeņa ādu var papildus kairināt un sausināt, tādēļ ziemā tai vajadzīgas papildu rūpes. Ļoti sausa, kairināta āda grib mitrinošu + barojošu krēmu. Tātad skaties, lai tā sastāvā būtu gan mitrinošas vielas – glicerīns, pantenols, hialuronskābe, urea –, gan barojošas vielas: eļļas, vazelīns, lanolīns, keramīdi, omega 3 un 9 taukskābes, A, E, PP vitamīni un niacīnamīds. Jaunākie pētījumi aizvien vairāk apstiprina, ka ir svarīgi ne tikai atjaunot mitruma līmeni ādā un pabarot to, bet arī atjaunot ādas mikrobiomu, kas nostiprina ādas aizsargfunkciju un nodrošina pretiekaisuma efektu. Lai uzlabotu ķermeņa ādas elpošanu, reizi 7–10 dienās vēlams lietot skrubi. Tas labi attīra ādas poras, mehāniski noloba atmirušo šūnu kārtiņu un padara ādu mīkstāku un elastīgāku. Neskrubē ādu, ja tā ir iekaisusi!

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2021. gada 17. decembra numurā