Āda un modernais piesārņojums

Pēdējos gados ādas veselības jomā lielākais raižu avots bijis saules ultravioletais starojums, bet tuvākās nākotnes izaicinājums būs zilās gaismas un tā sauktā modernā piesārņojuma ietekme. Pat ja tos neredzi, tava āda jūt! Žurnālā ''Santa'' lasiet rakstu ar ''4. Dimensija'' dermatoloģes Laumas Valeines skaidrojumu.

AR UV FILTRIEM VAIRS NEPIETIEK?

Līdz ar vides piesārņojumu pasaulē pieaug nepieciešamība pēc ādas aizsardzības, kas pārsniedz tradicionālo saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Apsārtums, paaugstināts jutīgums, proteīnu un lipīdu slāņa bojājumi, pelēcīgs ādas tonis, ādas imūnsistēmas vājināšanās, dehidratācija vai pastiprināta taukošanās, pigmentācijas plankumi un krunciņas ir pazīmes, kas norāda, ka āda ikdienā pakļauta piesārņojuma ietekmei. Gaisa piesārņojumu mēra PM daļiņās (angl. – particulate matter). Tās ir divu veidu – PM 2,5 un PM 10 (skaitlis norāda to diametru mikronos). Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir 50–70 mikroni, smilšu graudiņa – 90. Tas nozīmē, ka piesārņojuma daļiņas ir ārkārtīgi sīkas, tāpēc spēj iekļūt ne tikai elpošanas un gremošanas ceļos, bet arī ādā. PM 10 rodas no putekļiem un netīrumiem, PM 2,5 (vissmalkākās, tātad bīstamākās) veido dažādas gāzes, smagie metāli u. c. Diemžēl gaisa piesārņojums nav tikai lielpilsētu problēma, kā tradicionāli tiek uzskatīts. Zinātniski pierādīts, ka tas ir augsts pat laukos, sevišķi tuvāk liellopu fermām (liellopi rada ļoti indīgas gāzes). Pašlaik zināms, ka specifiskus, ļoti kaitīgus savienojumus PM daliņas veido kopā ar ekstremāliem laikapstākļiem – pārāk karstu un pārāk aukstu gaisu, kā arī lielu mitrumu. Jāzina arī, ka vasarā pārāk liela karstuma ietekmē gaisā veidojas tā sauktais sliktais ozons – kaitīgs skābekļa atvasinājums. Kopā ar piesārņojumu un saules ultravioleto radiāciju tas veido jauna veida piesārņojumu. Tā kā karstumā atveras ādas poras, šis kokteilis ādā tiek dziļāk. Tāpēc vasarā biežāk aizsprostojas poras, āda kļūst netīra, turklāt rodas laba vide baktērijām, kas ne tikai bojā tās virskārtu, bet arī izraisa akni. Lai arī mums šķiet, ka Latvijā nav ļoti karsti vai ļoti auksti un mūsu āda ir pielāgojusies četriem gadalaikiem, speciālisti runā par kaitējumu, ko ādai nodara krasa temperatūras maiņa, kad vienu dienu ir plus seši grādi, bet nākamajā jau divdesmit.

KAS IR ZILĀ GAISMA JEB HEV?

Zilās gaismas jeb HEV galvenais avots ir saule, taču, kopš mūsu ikdiena ir saistīta ar zilo gaismu izstarojošām digitālajām ierīcēm – viedtālruņiem, datoriem, LED televizoriem –, tās potenciālā ietekme sāk kļūt par satraucošu problēmu. Vispirms gan jāmin, ka zilā gaisma optimālās devās mums ir nepieciešama, lai uzturētu možu garu. Tā palīdz uzveikt noteikta tipa depresijas, regulē cilvēka diennakts ritmu un uzlabo kognitīvās spējas. Tā kā zilā gaisma samazina miega hormona melatonīna līmeni organismā (to nereti dēvē arī par skaistuma hormonu) – lai neietekmētu miega kvalitāti, viedierīcēs nav vēlams lūkoties vakaros. Šobrīd ir skaidrs, ka zilo gaismu visvairāk saņemam no tālruņa, jo tas atrodas tuvu sejai. Par zilās gaismas negatīvo ietekmi līdz šim trauksmi cēla acu slimību speciālisti – ir zināms, ka tā veicina kataraktu, glaukomu un citas acu slimības. Tagad, kad noskaidrots, ka zilais starojums ādā iekļūst visdziļāk – līdz pat hipodermai –, par to sāk runāt arī dermatoloģijas un skaistumkopšanas nozares speciālisti. Diemžēl pētījumi šajā jomā vēl ir samērā jauni. Dermatoloģe Lauma Valeine atsaucas uz pētījumiem, kuros pierādīts, ka zilā gaisma veicina melasmu jeb hiperpigmentāciju un, tai iekļūstot ādā, rodas reaktīvi skābekļa atvasinājumi (ROS), kas izraisa šūnu DNS bojājumus, ādas iekaisumu, kolagēna un elastīna šķiedru bojāeju. Tieši pigmentācijas traucējumi pagaidām ir viens no pārliecinošākajiem pierādījumiem, kas saistīti ar zilās gaismas ietekmi. Novērots, ka tumšie plankumi pēc pinnēm izteikti veidojas vietās, ko ikdienā apspīd mobilā tālruņa gaisma. Kā viedtālruņa zilā gaisma apstaro ādu, vislabāk var redzēt tumsā. Jāsaprot, ka tieši tādā pašā intensitātē seja tiek apgaismota arī dienas laikā. Jo vairāk skaties ekrānos, jo lielāku starojumu saņem.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Santa'' 2019. gada jūnija numurā