news-img

Publicēšanas datums: 27.11.2019.

Aizcietējums!

Aizcietējums kā simptoms ir bieža pacientu sūdzība, ar ko saskaras gastroenterologs savā ikdienas darbā. Protams, būtu ideāli, ka katram vēders izietu reizi dienā noteiktā laikā un komfortablā konsistencē, diemžēl ne vienmēr tā notiek. Ir pieļaujams, ka vēders iziet trīs reizes nedēļā, un, ja vien tas ir mīksti formēts, vēdera izeja ir nesāpīga, bez asiņu piejaukuma, bažām parasti nav pamata. Ir individuāli pieļaujami normas varianti ar atšķirīgu zarnu kustīgumu, un ir normāli, ka vienam vēders iziet trīs reizes dienā, kamēr otram tikai trīs reizes nedēļā.

No visiem pacientiem, kam mēdz būt aizcietējumi, tikai aptuveni ceturtā daļa vēršas pie speciālistam vai lūdz padomu ģimenes ārstam. Vairākums cenšas risināt problēmu ar tautas līdzekļiem vai jautājot pēc palīdzības aptiekās. Senioriem aizcietējumi nereti mēdz noritēt kopā ar urīnizvadsistēmas pavadošiem simptomiem, piemēram, biežu, sāpīgu urināciju. Parasti, atrisinot aizcietējuma problēmu, samazinās arī ar urināciju saistītais diskomforts. Jāņem vērā, ka aizcietējums nav vien nekaitīgs simptoms, atsevišķos gadījumos zarnu saturs var iestiept zarnas sieniņu tik lielā mērā, ka tā var arī plīst, radot zarnas perforāciju.

Aizcietējumi nelabvēlīgi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Ir pieejami dati, kas analizē pacientu vitalitāti, sociālo aktivitāti, emocionālo stāvokli (ikdienas aktivitāšu ierobežojumi, kas izraisa emocionālas problēmas), mentālo veselību. Tika pierādīts, ka pacienti ar aizcietējumiem biežāk sirgst ar depresiju, trauksmi, psihozi. Citā pētījumā novēroja, ka mazinājās blakussimptomi un uzlabojās dzīves kvalitātes rādītāji, ārstējot aizcietējumu kā pamatslimību. Palielinoties vēdera izeju skaitam nedēļā, pacienti atzīmē arī retākas sūdzības, kas saistītas ar urīnizvadsistēmu, labāku seksuālo funkciju un garastāvokļa uzlabošanos.

Ārsti aktīvu uzmanību pievērš gadījumos, ja vēdera izeja ir retāka par trim reizēm nedēļā un to pavada arī citas sūdzības (vēdera izeja panākama tikai ar stipru spiešanos un rezultātā tā ir cietas, spirveida konsistences). Šie ir tie gadījumi, kad var domāt par kūtru vēdera darbību jeb hroniskiem aizcietējumiem. Svarīgi ir ņemt vērā, ka aizcietējums biežāk netiek izskatīts kā izolēta slimība, ārsti parasti cenšas atrast aizcietējumu primāro cēloni, kas bieži mēdz būt pacienta ēšanas paradumi, mazkustīgs dzīvesveids vai citi.

Būtiski pieminēt, ka, ja sūdzības sākušās relatīvi spontāni, novērojams svara zudums, asiņu piejaukums vēdera izejai, noteikti būtu jāveic kolonosko-pijas izmeklējums, kura laikā ārsts apskata zarnas gļotādu no iekšpuses. Ar šī izmeklējuma palīdzību ārsts endoskopists var noteikt, vai zarnas lūmens nav nosprostots ar kādu veidojumu vai polipu, kas traucē zarnu saturam kustēties uz priekšu. Jāpiebilst, ka Latvijā tagad ir pieejama jauna zarnu vēža skrīninga metode un iepriekšējo trīs fēču paraugu vietā tagad tiek analizēts tikai viens vēdera izejas paraugs, lai noteiktu slēpto asiņu piejaukumu fēcēs, kas varētu liecināt, ka zarnās attīstījusies onkoloģiska saslimšana.

Silti iesakām visiem, kas sasnieguši 50 gadu vecumu, reizi gadā lūgt ģimenes ārstam veikt šo testu un pozitīva rezultāta gadījumā nebaidīties izmeklēties ar kolonoskopijas palīdzību.

Hroniska aizcietējuma gadījumā ir jāizvērtē, vai pacientam nav nopietnas neiroloģiskas slimības (Alc-heimera slimība, citas neirodeģeneratīvas slimības), endokrīnās sistēmas patoloģijas (hipotireoze, cukura diabēts), muskuļu darbības traucējumi, taču gastro-enterologa praksē šie tomēr ir relatīvi reti izņēmuma gadījumi. Nereti aizcietējumu, īpaši senioriem, var provocēt jauna medikamenta pievienošana terapijai. Pie šādiem medikamentiem pieder daži an-tidepresanti, nomierinoši līdzekļi, medikamenti pret augstu asinsspiedienu (kalcija kanālu blokatori), atsevišķi kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas ārstēšanai paredzēti medikamenti, kalcija un dzelzs preparāti. Gadījumos, ja pacientam ir retāka vēdera izeja, sākot lietot minētos preparātus, noteikti jāaprunājas ar savu ārstējošo ārstu, lai piemeklētu citas terapijas alternatīvas.

Biežāk gastroenterologi pacientus izglīto par ēšanas paradumiem, kā arī dzīvesveida modifikāciju, lai izvairītos no kūtrā vēdera simptomiem. Pirmais un galvenais ieteikums ir neaizturēt vēdera izeju. Vesels cilvēks vienmēr jūt to brīdi, kad zarna ir gatava iztukšoties, to sauc par gastrokolisko refleksu. Ir svarīgi šo vēlmi ņemt vērā un apmierināt, iztukšojot zarnu ar defekācijas procesu. Zināms, ka mūsdienās esam ļoti aizņemti, ir svarīgas tikšanās, telefona sarunas, interesanti televīzijas raidījumi, kas izkonkurē defekācijas procesu. Taču jāņem vērā, ka, regulāri un laikus apmeklējot tualeti, jūs veicat ilgtermiņa ieguldījumu savā veselībā.

Kas tad ir biežākie klupšanas akmeņi tam, lai vēdera izeja būtu regulāra, ar apmierinošu, komfortablu konsistenci?

Pirmkārt, noteikti jāpievērš uzmanība pietiekamai šķidruma uzņemšanai, un par šķidrumu netiek uzskatīta tēja, kafija, buljons, sulas. Ir runa par ūdeni, vēlams istabas temperatūrā, ja ir vēlme, var lietot viegli gāzētu ūdeni, tas arī ir pieļaujams. Kafijai, tējai piemīt diurētisks jeb urīndzenošs efekts, tāpēc šāda veida šķidrumi papildu ūdeni izvada un neveic ūdens funkcijas. Rekomendējam lietot vismaz 1,5 litrus ūdens dienā, ja vien jums nav tādu blakusslimību kā hroniska nieru slimība, hroniska sirds mazspēja vai citas, kas saistāmas ar traucētu šķidruma cirkulāciju. Neiesakām ūdenim pievienot arī citronu vai greipfrūta sulas, kas šobrīd ir ļoti moderni, tas var veicināt gastroezofageālā atviļņa simptomus ar iespējamu medikamentu pievienošanu terapijai, kas, savukārt, atkal var izraisīt aizcietējumus kā medikamenta blakni.

Otrs būtisks priekšnoteikums veselīgai vēdera izejai ir pietiekama šķiedrvielu uzņemšana dienas laikā. Mūsdienās par šķiedrvielām mēs runājam ne vien mehāniskas ietekmes kontekstā, kad šķiedrvielas darbojas kā zarnu ''tīrītājs'', uzbriestot zarnas lūmenā, aktivizējot zarnu kustīgumu un veicinot mīkstu vēdera izeju, bet arī uzskatām šķiedrvielas par prebiotisku līdzekli, respektīvi, substanci, kuras labvēlīgā ietekme veicina mikrobioma esību un attīstību zarnās. Šķiedrvielas tiek iedalītas divās apakšgrupās - ūdenī šķīstošās šķiedrvielas gremošanas traktā tiek sagremotas, turpretim ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas caur kuņģa un zarnu traktu izdalās neizmainītā veidā, līdz ar to veselīgāki ir tieši tie produkti, kas vairāk satur tieši ūdenī šķīstošās šķiedrvielas, kā, piemēram, rudenim atbilstošais ķirbis, āboli, brokoļi, kartupeļi, burkāni, ziedkāposti, kāposti, pākšaugi. Šobrīd ļoti moderni ir uzturā lietot linsēklas, čia sēklas, tās tiek dēvētas par ''superfood'' - superpārtiku, arī šie produkti pieder pie ūdenī šķīstošo šķiedrvielu grupas un ir ļoti ieteicami lietošanai uzturā.

Diemžēl ne visos gadījumos palielināta šķiedrvielu daudzuma lietošana ir rekomendējama bez bažām, īpaši, ja runa ir par ūdenī nešķīstošajām šķiedrvielām. Šķiedrvielas nereti ir atbildīgas par pastiprinātu me-teorismu jeb vēdera pūšanos, biežāk tas mēdz būt pacientiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, tostarp senioriem.

Hroniskus aizcietējumus ārstē ar specifiskām probiotikām, kam pierādīts vēlamais efekts. Probiotikas, kā arī prebiotikas (šķiedrvielas saturošus augu preparātus, piemēram, ceļteku sēklu sēnalas un inulīns) pieļaujams lietot ilgstošā terapijas kursā, taču jāatceras, ka, lietojot šķiedrvielu līdzekļus, jāuzdzer glāze ūdens, lai tās zarnās uzbriest, palielinot zarnu satura apjomu, veidojot želejveida masu, kas slīd pa zarnas sieniņu, un mehāniski kairinot zarnu receptorus, tādējādi nodrošinot normālu zarnu tranzītu.

Grūtākos gadījumos terapijai tiek pievienots kāds no osmotisko caurejas līdzekļu preparātiem, kas pievieno ūdeni fēcēm, tādējādi palīdzot pārvarēt grūtības, ko radījušas lēnas zarnu kustības.

Gastroenterologi ļoti piesardzīgi iesaka lietot stimulējošas darbības caurejas līdzekļus, tādus kā sennas lapu tabletes, tējas, krūkļa mizas preparātus un citus sintētiskus caurejas līdzekļus, kas iedarbojas tieši uz zarnu gļotādu, pastiprina zarnu gludās muskulatūras peristaltiskās kontrakcijas un izraisa zarnu iztīrīšanos. Bažas raisa tas, ka šie stimulējošie preparāti izraisa pieradumu un ar laiku pārstāj pildīt savu funkciju, nenodrošinot nepieciešamo efektu.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada novembra izdevumā. Konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Valdlauči'' un ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe Ilona Vilkoite un ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe Laura Veide.

Saistītas ziņas

news-img
13.12.2019.

Pietrūkst seksa!?

news-img
12.12.2019.

Bez aizspriedumiem pret hemoroīdiem

news-img
12.12.2019.

Sirmo matu ĀTRĀ palīdzība!

news-img
12.12.2019.

Ar pigmenta plankumiem cīnīties nav viegli

news-img
12.12.2019.

Diagnostika – ātrāk, labāk, precīzāk

news-img
12.12.2019.

Veselā ēkā – vesels gars

news-img
10.12.2019.

Vaigi zied kā sarkanas puķes

news-img
11.12.2019.

Hemoroīdu slimība

news-img
10.12.2019.

Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?

news-img
18.11.2019.

Kompresijas zeķes - kāju veselībai un labsajūtai

Visas ziņas