news-img

Publicēšanas datums: 05.08.2020.

Asinsspiediens kļuvis augsts

''Veselības centrs 4'' grupas uzņēmuma ''Diplomātiskā servisa medicīnas centrs'' ģimenes ārste Zane Zundāne sniedz skaidrojumu, kāpēc cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu tas var kļūt arī augsts. 

Par optimālu uzskata asinsspiedienu zem 120/80 mm Hg, par normālu robežās ap 120–129/80–84 mm Hgpar augsti normālu ap 130–139/85–89 mm Hg, bet tādu, kas ir virs 140/90 mm Hg, – par paaugstinātu.

Asinsspiediena regulāciju mūsu organismā veic sirds un asinsvadu sistēma, centrālā nervu sistēma, elpošanas sistēma, urīnizvadsistēma (nieres); nedrīkst aizmirst arī endokrīno sistēmu, kas nodrošina hormonu balansu. Asinsspiediens atkarīgs arī no sirds muskuļa spējas sarauties un izgrūst noteiktu asiņu daudzumu asinsrites sistēmā un no tā, cik elastīgi ir asinsvadi, cik daudz asiņu plūst pa sistēmu un cik tās ir viskozas jeb biezas.

Parasti, ja cilvēkam asinsspiediens pēkšņi paaugstinās, tas arī ir jūtams, piemēram, var būt galvassāpes, reibonis, vājums, nespēks, sirdsklauves, deguna asiņošana. Iemesls šīm pēkšņajām izmaiņām bieži vien ir negaidīts vai ilgstošs stress, bet tas var būt arī simptoms kādai nopietnākai kaitei, piemēram, miokarda infar-ktam, smadzeņu infarktam (insults) vai citām veselības problēmām. Īslaicīgu spiediena paaugstināšanos var izraisīt arī sāpes (pēc traumas, pēc operācijas). Bieži vien gadās, ka cilvēkam spiediens ir paaugstināts tikai ārsta kabinetā (tā sauktais baltā halāta sindroms), bet, esot mājās, tas ir normas robežās.

Citādi ir, ja asinsspiediens pakāpeniski kļūst lielāks. Tad organisms samērā ātri piemērojas izmaiņām, un cilvēks paaugstināto spiedienu tā īsti nemaz nejūt – to visbiežāk konstatē ārsts parastās izmeklēšanas laikā. Iemesls paaugstinātajam spiedienam var būt paša cilvēka rīcība, piemēram, ja viņš lieto pārāk daudz sāls uzturā, ja ir aptaukošanās, mazkustība, liels kafijas vai citu stimulējošo dzērienu patēriņš. Pie vainas var būt arī kāda neatklāta vai nepietiekami kontrolēta saslimšana, piemēram, cukura diabēts un citas vielmaiņas kaites, vairogdziedzera, nieru, plaušu, asinsvadu, hormonu regulācijas problēmas. Vēl viens iemesls – vecums, kad mūsu ķermeņa sistēmas, kas regulē asinsspiedienu, vairs nespēj strādāt tik efektīvi kā jaunībā.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2020. gada augusta numurā.

Saistītas ziņas

news-img
22.09.2020.

Kā pareizi lietot taukus dedzinošos līdzekļus ādai?

news-img
18.09.2020.

Papēža kaulā ir veidojums...

news-img
04.09.2020.

Atklāti par veselību un ceļu uz skaistumu - sākas TV šova ''Ceļā uz pārliecību'' otrā sezona

news-img
14.09.2020.

Kā cīnīties ar blaugznām?

news-img
04.09.2020.

Par inovācijām un iespējām - ''Nākotnes medicīna'' jaunā sezona

news-img
08.09.2020.

Zaudēt svaru, iegūt sapņu augumu un mainīt profesiju

news-img
08.09.2020.

Sejas āda vasaras otrajā pusē un rudenī var izstrādāt dažādus niķus

news-img
08.09.2020.

Izoperēts žultspūslis, bet gremošanas sistēma turpina darboties netraucēti

news-img
04.09.2020.

Kā lai turpina baudīt dažādo gadalaiku burvību, nekaitējot ādai?

news-img
04.09.2020.

Kas ir potītes– augšdelma indekss?

Visas ziņas