Atbild speciālists: Nedrošs sekss apdraud vīrieša veselību

Seksa laikā iespējams iedzīvoties pāri par trīsdesmit dažādās seksuāli transmisīvajās infekcijās. No tām nepasargā ne laba veselība, ne stipra imunitāte vai sportisks rūdījums. Ja vien vīrietis nav pilnīgi pārliecināts, ka viņš savai partnerei ir vienīgais, visdrošākais profilakses līdzeklis ir prezervatīvs, bet, ja nu tomēr gadījies misēklis – jādodas pie dermatovenerologa vai urologa.

Uz jautājumiem par vīrieša intīmo veselību atbild SIA ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatologs Dr. Egīls Zvagūzis.

Slimības, kas maskējas

Visbiežāk seksuālu attiecību laikā pastāv iespēja inficēties ar gonoreju, trihomoniāzi, uroģenitālo hlamidiozi, sifilisu, anoģenitālajām herpēm, smailajām kondilomām, mikoplazmozi un ureaplazmozi. Šīs kaites izraisa visdažādākie mikroorganismi- ne tikai baktērijas, bet arī vīrusi, piemēram, herpes un cilvēka papilomas vīruss. Lai gan lielāko daļu slimību iespējams iemantot tikai un vienīgi vagināla, anālā vai orāla seksa laikā, tomēr ir arī tādas, piemēram, sifiliss, ar kuru var inficēties arī ciešā sadzīves kontakta laikā – skūpstoties, smēķējot vienu cigareti, vai ar asinīm un netīru šļirci, kā tas ir iegūtā imūndeficīta sindroma AIDS gadījumā, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV).

''Parādās izdalījumi no urīnizvadceļiem, sāpes un dedzinoša sajūta urinējot, nieze, dzimumlocekļa galviņas apsārtums, čūliņa, pūslīši, bet tikpat labi slimība var noritēt arī bez simptomiem. Arī slimību inkubācijas periods ir atšķirīgs, sākot no dažām dienām un beidzot ar mēnešiem vai pat gadiem,'' infekciju viltīgo dabu raksturo Zvagūzis.

Gonoreja vīriešiem parasti sākas ar sāpīgu urinēšanu un zaļganbaltiem strutainiem izdalījumiem no urīnizvadkanāla, bet, infekcijai izplatoties, var pievienoties arī sāpes vēdera lejas daļā un sēkliniekos. Taču iespējama arī slimības slēptā forma, kad izdalījumu ir maz un dedzināšanas sajūta pēc urinācijas ir vāji izteikta. Savukārt sifiliss sākas ar sarkanas, nesāpīgas čūliņas parādīšanos uz dzimumlocekļa galviņas, sēklinieku maisiņa vai mutē. Pēc vairākām nedēļām šī čūliņa sadzīst un parādās izsitumi uz ādas. Slimība pāriet hroniskā formā un var beigties ar smadzeņu darbības traucējumiem vai pat ar nāvi.

''Precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts, jo daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas. Arī tad, ja simptomi pēc kāda laika mazinās vai izzūd, nevajag lolot ilūzijas, ka slimība pārgājusi. Tā vienkārši pārgājusi latentā jeb slēptā vai hroniskā formā. Tas pats attiecas arī uz pašārstēšanos. Lietot medikamentus, piemēram, antibiotikas, pašam uz savu roku, var pazust simptomi, nevis slimība un vēlāk to būs grūtāk diagnosticēt. Neārstētas vai nepareizi ārstētas seksuāli transmisīvas slimības dēļ ar laiku var attīstīties dažādas uroloģiskas saslimšanas, kuras skar vīrietim svarīgas funkcijas, tajā skaitā potenci,'' norāda dermatovenerologs.

Ārstēties vajag abiem

''Ja vīrietim bijuši gadījuma dzimumsakari, svarīgi laikus griezties pie dermatovenerologa. Tas gan nenozīmē, ka pie ārsta jādodas uzreiz, vajag nogaidīt vismaz 5- 7 dienas. Taču, ja parādījušies kaut kādi simptomi- dedzināšana, izdalījumi, apsārtums, ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties. Daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas, tādēļ precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai speciālists, balstoties uz izmeklējumu un analīžu rezultātiem,'' brīdina Zvagūzis, piebilstot, ka savlaicīgi diagnosticētas slimības ārstēšana ir daudz efektīva un arī lētāka, nekā ielaistā stadijā.

Mūsdienās noteikt mikroorganismu, kurš izraisījis seksuāli transmisīvo slimību nav grūti- atliek tikai veikt dermatologa nozīmētās asins vai urīna analīzes. Piemēram, asinis izmeklēšanai uz HIV infekciju var nodod jebkurā laboratorijā arī bez ārsta nosūtījuma, tad tas ir maksas pakalpojums, bet bezmaksas eksprestestu iespējams anonīmi veikt jebkurā HIV profilakses punktā. Lieki piebilst, ka gan izmeklēšana, gan turpmākā ārstēšana notiek konfidenciāli.

Ja radušās aizdomas par seksuāli transmisīvo infekciju, pie ārsta jādodas abiem partneriem, jo nav universālas metodes, kā no tās atbrīvoties un visefektīvākā ārstēšana tiek piemeklēta katram individuāli. Jāteic, ka arī sievietēm neārstētas seksuāli transmisīvās slimības var radīt smagas sekas, piemēram, neauglību.

Dažreiz vīrietis var būt arī tikai infekcijas, piemēram, anoģenitālā herpes vīrusa, pārnēsātājs, tas ir, viņš pats nav slims, taču organismā mājo mikroorganismi, kas ierosina slimību, tādēļ viņš var inficēt partneri. Arī šajā gadījumā nepieciešams apmeklēt dermatovenerologu, lai noskaidrotu, vai nepieciešama ārstēšana vai pietiek ar profilakses pasākumu ievērošanu.