news-img

Publicēšanas datums: 28.10.2019.

Nedaudz par skolēnu savstarpējām attiecībām

Kamēr pastāvēs skola, tikmēr būs aktuālas skolēnu savstarpējās attiecības. Varētu jau teikt: kad mēs augām, tad gan tā negāja, un domāt par to, ka reiz gan tecēja piena upes gar ķīseļu krastiem un, kad mēs augām, zāle bija zaļāka. Droši vien! Tomēr pusaudžu pašnāvību statistika ir biedējoša -esam sestajā vietā Eiropas Savienībā. Desmit gadu laikā pie mums dzīvību sev atņēmuši 65 bērni un pusaudži vecumā no 9 līdz 17 gadiem. Lasiet ''Veselibas centrs 4'' filiāles ''Bērnu veselības centrs'' psihoterapeites Guntas Andžānes rakstu žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada oktobra numurā.

Pētījumos pusaudžiem ir atrasta veselības pašvērtējuma saistība ar trauksmes un depresijas simptomiem un tādiem skolas un ģimenes faktoriem kā mācību sekmēm, apmierinātību ar skolu, ņirgāšanos, ģimenes struktūru un attiecībām ar vecākiem. Skarba realitāte, kuru negribas ne zināt, ne iedziļināties tās jēgā. Vistiešāk tā mūs satriec, ja tas noticis ļoti tuvu mums, ģimenei, draugiem, paziņām. Un vienmēr ir šoks, neticība faktam, jautājumi, kā un kāpēc tā varēja notikt. Kā mēdz teikt, nelaime nenāk brēkdama, tāpat arī šo nelaimju cēloņi nav vienas dienas vai pēkšņa notikuma sekas.

Kā veidojas šī cēloņu un seku ķēdīte, kuras rezultāts mēdz būt neatgriezenisks? Jau mātes klēpī esot, jaunā dzīvība sāk izjust gan mātes, gan tēva, gan apkārtējo cilvēku attieksmi. Svarīgi, ka topošā māmiņa izjūt prieku un maigumu pret savu bērniņu, ka tēvs izrāda rūpes sava bērna mātei, kura var labi justies, tādējādi komfortā ir arī bērniņš. Būtiski, ka apkārtējie ir labestīgi noskaņoti pret grūtniecību, tā vairojot vēl nedzimušā bērna izjūtu, ka viņš ir gaidīts, būs mīlēts un lolots. Hroniska mātes nelabsajūta, bailes, kauns, vainas izjūta, bažas un raizes caur mātes neiroendokrīno sistēmu signalizē, ka neesi vēlams, būsi apgrūtinājums, problēma un šķērslis. Tādi bērniņi jau piedzimst ar pazeminātu muskuļu tonusu, nomākti, šļaugani, slikti ņem krūti, nepietiekami pieņemas svarā utt. Svarīgs ir arī piedzimšanas mirklis, kad bērna vecāki iegūst savas jaunās sociālās lomas - mamma un tētis. Arī viņi mācās būt. Jādomā, kā katrs veido attiecības ar otru - bērns ar māti, bērns ar tēvu, māte ar tēvu. Vieglprātīgi ir iedomāties, ka bērns, būdams tik mazs, neko nesaprot un neko nejūt vecāku attiecībās. Tieši pretēji, to var salīdzināt ar sūkli, kas uzsūc bez cenzūras visas emocijas, kuras apkārt virmo. Tāpēc, ja bērna uzvedība, piemēram, nemiers, raudulīgums, tas, ka slikti guļ, vai pat somatiskie simptomi - paaugstināts muskuļu tonuss, ēšanas un/vai vēdera izejas traucējumi, alerģijas utt. jūs kā vecākus uztrauc, vispirms novērtējiet savas savstarpējās attiecības un attieksmi pret bērnu.

Jaundzimušais iekopē attiecību modeļus bez vārdiem. Pirmais gads bērna un vecāku mūžā ir ļoti īpašs un grūts gan fiziskā, gan emocionālā nozīmē. Nav noslēpums, ka tas ir izpratnes, pacietības, atbildības, līdzestības ''eksāmens'' katram no iesaistītajiem. Labi, ka apkārt bērnam veidojas veselīgs ģimenes locekļu attiecību musturs, bet ir situācijas, ka tik gludi viss nenotiek. Ģimeņu pieredzēs ir strīdi, nesaprašanās, klusēšana, emocionāla un pat fiziska vardarbība, pāraprūpe, nespēja dalīties ar darbiem un izjūtā.

Jo jaunāks bērns, jo spilgtāk tiks parādītas grūtās emocijas darbībā - raudulīgums, kliegšana, ēšanas, miega un uzvedības traucējumi, līdz pat ''iebēgšanai'' slimībā. Ja uz to brīdi bērns ir sācis socializēties, sāpīgie pārdzīvojumi tiks paņemti līdzi uz bērnu dārzu vai skolu.

Katrs bērns nokopē sava dzimuma vecāku, bet, kādas attiecības veido ar pretējā dzimuma vecāku, tādas pamatā veidos ar apkārtējiem cilvēkiem. Katrs vecāks - gan māte, gan tēvs - ir vienlīdz iesaistīti un atbildīgi par bērna psihoemocionālo stāvokli un uzvedību. Vecākam, biežāk mātei, nokļūstot mamtēta lomā, jārealizē dubulti attiecību modeļi, un tas noteikti nav viegli. Mēdz būt vēl sarežģītākas situācijas, kad abi vecāki ir prombūtnē, piemēram, strādā ārzemēs, un mātes, tēvu lomu uzņemas vecvecāki vai viens no viņiem. Atgriezties vecāku lomās vecvecāku laikā ir tiešām sarežģīti, kaut vai no tāda viedokļa, ka audzināšanas principi, stili, iespējas, padomi un mode ir pavisam citi. Bērns iegūst atšķirīgu pieredzi emocijās, domāšanā, spriedumos, paradumos, uzvedībā un attieksmē salīdzinājumā ar viņa vienaudžiem, kurus pamatā audzina vecāki.

Pirmajā septembrī pirmajā klasē satiekas bērni katrs ar savu temperamentu, raksturu, paradumiem, uzvedības modeļiem un pieredzi, kā veidot attiecības.

Pirmo četru klašu skolēni vēl ir pietiekami mazi, un pieaugušie, gan vecāki, gan skolotāji, ir autoritātes. Kaut gan, strauji pieaugot pāraprūpes situācijām ģimenēs, respekts un cieņa pret skolotāju un klases biedriem uzskatāmi mazinās. Vecāki saņem pirmos jautājumus, pārmetumus un piezīmes par bērna spējam un, galvenais, par uzvedību, kas nav akceptējama.

Protams, ka tas rada vecākos kaunu, neērtības sajūtu, vainu, dusmas, un pieaugušo uzmanība pavēršas uz bērnu. Katrs vecāks, kā nu māk, tā risina skolas problēmas. Vieni sarunājas, diskutē, skaidro, dalās ar pieredzi, norāda uz nepieņemamo uzvedību, bet saglabā cieņpilnu attieksmi pret bērnu. Citi, aizbildinoties ar kaunu citu priekšā, noniecina, vaino, pazemo un fiziski ietekmē savu bērnu. Bērni to dzird, cieš, atceras, un nēsā sevī. Pēc rakstnieces Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna režisores Ināras Kolmanes uzņemtajā spēlfilmā septiņgadīgā Bille ''atspoguļoja'' mātes sacīto, ka ''citas nav vāveres un kraukļi un citas nav kauns cilvēkos vest...'' un devās uz Leiputriju. Šodien tās vietā bērniem ir daudz apdraudošākas vietas - mežs, pamestas celtnes, tilti, ezeri, purvi, ceļi un neceļi. Ja nav iespējas un, varētu pat teikt, drosmes pamest vietu, kur jūties nelaimīgs, neievērots, pazemots, iespaidots, visa nelabsajūta tiek pavērsta uz iekšu - pašam pret sevi vai pret vienaudžiem. Tā rodas šīs destruktīvās, it kā nesaprotamās attiecības skolā, kuru risināšanai parasti resursu nepietiek, un viss atgriežas atkal ģimenē, uzdodot tikt ar to galā mājās. Pētījumu dati apstiprina, ka Latvijā ir liela, ar tendenci pieaugt, agresivitāte citam pret citu. No 43 valstīm pie mums ir augstākais 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars, kas ņirgājas par vienaudžiem.

Pusaudžu periodā attiecības starp vienaudžiem ir daudz svarīgākas par attiecībām ar vecākiem. Ja bērns apguvis greizus attiecību modeļus ģimenē, tad tādi arī tiks prezentēti skolā, un rezultātā bērns piedzīvos ap-smiešanu, ņirgāšanos un ižstumšanu no sociālās vides. Šī izolācija ir pats sāpīgākais un neizturamākais bērnam. Tā tiek risināta vai nu autoagresijā ar paškaitējumu, bēgšanu slimībā vai agresijā pret vienaudžiem, ārējo vidi, arī vecākiem un sociumu kopumā. Pašnāvības mēģinājumu iemesli, ko visbiežāk nosauc pusaudži, ir: nelaimīga mīlestība, konflikti ar vecākiem un draugiem, atstumtība. Ikviens, kas ievainots emocionāli, psiholoģiski, fiziski vai pat seksuāli, jūtas viens un vientuļš, pamests, nesaprasts, pazaudējis dzīves un dzīvības jēgu.

Laiku pagriezt atpakaļ nav iespējams un bijušu padarīt par nebijušu arī ne. Pamanot sliktas, destruktīvas attiecības un to sekas ģimenē, skolēnu vidē, svarīgi būtu pamanīt, piefiksēt un domāt, ko darīt, kā palīdzēt. Svarīgi būt ieinteresētam un iesaistīties. Ar ko sākt? Ar sarunu! Ar dzirdēšanu, ne tikai klausīšanos, sniegt emocionālu atbalstu, nedalītu uzmanību, skatīties acīs un būt līdzestīgiem. Un tad atcerēties, ka var palūgt palīdzību un iesaistīšanos arī citiem.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada oktobra numurā

 

Saistītas ziņas

news-img
18.11.2019.

Kompresijas zeķes - kāju veselībai un labsajūtai

news-img
18.11.2019.

Paaugstināts asinsspiediens un kognitīvie traucējumi

news-img
18.11.2019.

ANTI - AGING: lai veselība kļūst par dzīvesveidu!

news-img
18.11.2019.

Ko darīt? Izkrīt mati

news-img
13.11.2019.

​Injekcijas no A līdz Z!

news-img
11.11.2019.

Kā tev sagatavoties hemoroīdu operācijai?

news-img
04.11.2019.

Kā atklāt cukura diabētu

news-img
31.10.2019.

Biežākie matu izkrišanas cēloņi

news-img
15.10.2019.

Omega-3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā

news-img
03.10.2019.

Kādā vecumā bērnam jāsāk runāt?

Visas ziņas