news-img

Publicēšanas datums: 03.10.2019.

Kādā vecumā bērnam jāsāk runāt?

Bērna runas un valodas attīstība sākas jau mātes grūtniecības laikā, taču pamati runas un valodas prasmēm tiek ielikti līdz trīs gadu vecumam. Tātad no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērna runas un valodas prasmēm ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nepieciešamības gadījumā var laikus vērsties pie speciālista un sākt terapiju, ja tāda nepieciešama.

Agrīnajā posmā runas attīstība sākas ar vokalizēšanu, kas izpaužas kā patskaņu ''dziedāšana'', mainot balss intensitāti un intonāciju. Šajā laikā bērniņš arī sāk veidot mērķtiecīgu acu kontaktu, smaidīt, ieklausīties runātājā un vērot mammas vai tēta seju, pētīt grimases. Sākot no triju mēnešu vecuma, mazulim vajadzētu aktīvi gugināt, kas izpaužas kā zilbju un zilbju virkņu veidošana, piemēram, ''gugū, ekhe, agaga'', kā arī veidot neartikulētas skaņas. Kad bērniņš ir sasniedzis piecu mēnešu vecumu, tad vecākiem vajadzētu pamanīt arvien jaunas skaņas, zilbes un zilbju virknes - to sauc par lallināšanu. Šis ir tas brīdis, kad bērns sāk veidot arī zilbju virknes, kuras bieži vien uzskata jau par pirmajiem vārdiem, piemēram, ''mamama'' un ''tetete''.

Pirmais vārds ar nozīmi parādās ap 12 mēnešu vecumu un parasti apzīmē kādu vajadzību (ēst, dzert, pievērst uzmanību). Pakāpeniski vārdu krājumam vajadzētu paplašināties, un gada un sešu mēnešu vecumā tas sasniedz vismaz 30 vārdus. Tomēr svarīgi sekot līdzi ne tikai aktīvajam, bet arī pasīvajam vārdu krājumam - tas ir, tie vārdi, kurus bērns pats vēl nesaka, taču saprot. Pasīvais vārdu krājums vienmēr būs lielāks par aktīvo, un, nesasniedzot divu gadu vecumu, bērnam jau vajadzētu saprast vienkāršas verbālas instrukcijas, piemēram, ''atnes man bumbu'', ''iedod man karoti'', ''parādi, kur ir tavas ausis'' un citas.

Divu gadu vecumā bērnam jāsāk veidot frāzes, tas ir, jāspēj izteikties, savienojot divus vārdus, piemēram, ''mamma ņamma'', ''tētis te'', ''kaķis guļ'' un citas. Tie var būt dažādu vai vienādu vārdšķiru vārdi, un aktīvais vārdu krājums šajā vecumā ir lielāks par 100, bet pasīvais - vairākiem tūkstošiem vārdu.

Sasniedzot trīs gadu vecumu, bērnam būtu jāsāk veidot teikumi no trim vai vairāk vārdiem, izmantojot dažādu vārdšķiru vārdus - lietvārdus, darbības vārdus un īpašības vārdus. Šajā vecumā bērna runa vēl var būt nedaudz neskaidra - tas ir normāli, taču, ja vecākus tas satrauc, tad labāk aiziet pie speciālista uz konsultāciju, kur bērna runas un valodas prasmes novērtēs objektīvi.

Kad jāsāk uztraukties
Agrīnajā vecum posmā jāvēro ne tikai bērna runas prasmes, bet arī sociālā komunikācija, dzirdes uzmanība, spēlēšanās. Ja tiek novērots, ka bērniņš neveido acu kontaktu, nesmaida, neizrāda interesi par apkārt notiekošo, nespēlējas vai neizrāda vajadzības - tas varētu liecināt par to, ka runas un valodas attīstība kavēsies. Ja tiek pamanīta kāda no šīm pazīmēm, tad pie audiologopēda var vērsties pēc iespējas ātrāk, negaidot līdz gada vecumam. Savukārt, ja pēc viena gada (līdz divu gadu vecumam) bērns neveido vārdus ar nozīmi, nesaprot verbālas instrukcijas un bērnam ir grūtības komunicēt ar citiem cilvēkiem, tad noteikti jāvēršas pie audiologopēda, lai kopīgi, iespējams, veicot papildu izmeklējumus, noskaidrotu runas un valodas kavēšanās iemeslus un sāktu terapiju. Tieši tāpat jārīkojas, ja, sasniedzot triju gadu vecumu, bērns vēl neveido frāzes, tiek novērotas uzvedības izmaiņas, vajadzības izrāda ar žestiem vai velkot pieaugušos aiz rokas.

Noteikti nedrīkst salīdzināt savu bērnu ar citiem un paļauties uz to, ka gan jau pēc trim gadiem bērns sāks pēkšņi runāt. Jā, brīnumi notiek, taču 20-30% gadījumu bērniem, kuri līdz trim gadiem nerunā, vēlāk ir nopietni runas vai valodas traucējumi, mācīšanās traucējumi, komunikācijas, lasītprasmes un rakstītprasmes traucējumi, un to taču negrib sagaidīt neviens atbildīgs vecāks. Jo agrāk tiek sākta terapija, jo labākus rezultātus var gaidīt.

Galvenie iemesli runas un valodas attīstības traucējumiem
Iemesli runas un valodas attīstības aizturei var būt daudz un dažādi, katram bērnam tie atšķiras. Tie var būt izolēti un kombinēti.
Cēloņus attīstības traucējumiem var iedalīt trīs lielās grupās: prenatālie (grūtniecības laika), perinatālie (dzemdību laika) un postnatālie (dzīves laika). Tātad tas nozīmē, ka bērna runas un valodas attīstību var ietekmēt tas, kāda ir bijusi mātes veselība grūtniecības laikā -vai nav bijušas kādas saslimšanas, vīrusa infekcijas, alkohola lietošana vai smēķēšana, vai māte ir atradusies sociāli labvēlīgā vidē un nav bijusi stresa ietekmē. Šis ir iemesls tam, kāpēc audiologopēds pirmreizējas apskates laikā varētu uzdot jautājumus par grūtniecības norisi. Tieši tāpat kā par to, kā ir noritējušas dzemdības, - vai tās ir bijušas laikus, vai bērnam nav bijusi dzemdību trauma, kāds ir bijis vērtējums pēc Apgares skalas un citus ar dzemdību norisi saistītus jautājumus. Dzīves laikā radušies cēloņi runas traucējumiem var būt saistīti gan ar dažādām slimībām un traumām, gan sociāliem faktoriem jeb nelabvēlīgu vidi valodas attīstībai. Un šeit tiek pieskaitīti arī tie gadījumi, kad vecāki ar bērnu nerunā, nepievērš viņam pietiekami lielu uzmanību, kopā nespēlējas, nedod iespēju ikdienā satikties un komunicēt ar citiem bērniem utt.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' septembra izdevumā. Konsultēja ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Bērnu veselības centrs'' audiologopēde Sabīne Mackeviča. 

Saistītas ziņas

news-img
12.12.2019.

Bez aizspriedumiem pret hemoroīdiem

news-img
12.12.2019.

Ar pigmenta plankumiem cīnīties nav viegli

news-img
12.12.2019.

Diagnostika – ātrāk, labāk, precīzāk

news-img
12.12.2019.

Veselā ēkā – vesels gars

news-img
11.12.2019.

Hemoroīdu slimība

news-img
10.12.2019.

Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?

news-img
28.11.2019.

Masāža grūtniecēm - jaunums ''Veselības centrs 4'' filiālē ''Bērnu veselības centrs''

news-img
27.11.2019.

Aizcietējums!

news-img
18.11.2019.

Kompresijas zeķes - kāju veselībai un labsajūtai

news-img
18.11.2019.

Paaugstināts asinsspiediens un kognitīvie traucējumi

Visas ziņas