news-img

Publicēšanas datums: 31.10.2019.

Biežākie matu izkrišanas cēloņi

Matu izkrišana ir normāla ikdienas izpausme, bet, kad tos kaudzēm sākam pamanīt uz spilvena, dušā vai pēc matu ķemmēšanas, tad tas var šķist diezgan biedējoši. Varbūt izklausīsies daudz, taču vidēji cilvēkam dienā izkrīt 50-100 mati un tas ir pilnīgi normāls process.

MATA DZĪVES CIKLS
Dzimšanas brīdī mums katram skalpa rajonā atrodas apmēram 100 000-150 000 matu folikulu, kuros visas dzīves laikā nemitīgi notiek jaunu matu attīstība, augšana un izkrišana. Mata cikla regulācija nenotiek sinhroni, katrs atsevišķs mata folikuls nepārtraukti cikliski iziet trim fāzēm - augšanas (anagēnai), atpūtas (katagē-nai) un izkrišanas (telogēnai) fāzei. Apmēram 80-90% matu uz mūsu galvas visu laiku ir augšanas fāzē, kura ilgst vidēji 2-6 gadus, pēc tam iestājas atpūtas fāze, kad mata augšana pamazām apstājas (2%), un izkrišanas fāzē atrodas apmēram 10-15% matu, kad mats vēl turas galvas ādā, bet nav vairs apasiņots un savietots ar apkārtējām šūnām un 2-4 mēnešu laikā izkrīt. Pēc tam katrā folikulā veidojas atkal jauns mats ar jaunu ciklu.

Matu izkrišanas jeb alopēcijas iemesli var būt ļoti dažādi. To parasti iedala nerētojošās un rētojošās alopēcijās.

NERĒTOJOŠĀS ALOPĒCIJAS

Androgēnā alopēcija
Androgēnā alopēcija ir visbiežākais matu izkrišanas iemesls gan sievietēm, gan vīriešiem. Parasti matu izkrišana notiek diezgan pakāpeniski, vairāku mēnešu un gadu laikā, bet nereti var būt arī akūta. Parasti cilvēks kādā brīdī pamana, ka mati kļuvuši plānāki un caur tiem var labi saskatīt galvas ādu. Vairāk nekā 50% vīriešu 50 gadu vecumā ir vērojama jau dažādu pakāpju androgēnā matu izkrišana, sievietēm biežāk tā sākas ar menopauzes iestāšanos. Šī matu izkrišana ir saistīta ar mantotu ģenētisku matu folikulu jutību uz dihidrotestosteronu. Vizuāli vīriešiem tas izpaužas kā matu miniaturizācija priekšējā (frontālā) un pakauša (vertex) zonā, bet sievietēm visbiežāk pa matu viduslīniju.

Telogēnā matu izkrišana
Kā jau iepriekš tika minēts, telogēnā fāze ir matu izkrišanas fāze. Šī arī ir viena no nerētojošām alopēcijām, kuras iemesls ir izjauktas proporcijas starp augšanas un izkrišanas fāzi - saīsināta augšanas un pagarināta izkrišanas fāze vai pagarināta augšanas un tai sekojoša strauja, vairāku matu kopā izkrišanas fāzes sākšanās un citas variācijas. Biežāk tā norisinās akūti, bet var būt arī hroniska. 

Mats ļoti jutīgi reaģē uz dažām pārmaiņām organismā, tāpēc telogēnai matu izkrišanai cēlonis var būt arī:

  • stress;
  • akūta vai hroniska saslimšana;
  • nesabalansēts uzturs;
  • diētas ar strauju svara zudumu vai gaļas neiekļaušana uzturā;
  • medikamentu lietošana, pārtraukšana vai nomaiņa uz kādu citu medikamentu;
  • saules apdegums galvas ādā;
  • zems dzelzs, feritīna (dzelzs rezervju) līmenis;
  • dažādas endokrīnās sistēmas izmaiņas;
  • iekaisīgas galvas ādas slimības, kā seborejisks der-matīts.

Lai gan bieži provocējošo faktoru tā arī neizdodas atrast. Jāpiebilst, ka matu izkrišana var sākties tikai trīs mēnešus pēc provocējošā faktora ietekmes. Parasti telogēna matu izkrišana ir pārejoša, taču, ja ilgstoši netiek novērsts kāds izraisītājfaktors, tad izkrišana var hroniskā veidā turpināties ilgi.

RĒTOJOŠĀS ALOPĒCIJAS
Rētojošās alopēcijas ir krietni retāk sastopamas. Rētu veidošanos parasti izraisa iekaisums, kura rezultātā tiek iznīcināts mata folikuls un rodas neatgriezeniska matu izkrišana. Skartajos galvas ādas rajonos parasti nav biezas, lielas rētas, kā var izklausīties, - galvas āda drīzāk ir gluda, var būt neliela iekaisuma pazīmes vai arī āda šajās vietās ir apsārtusi, zvīņojas, ir palielināta vai samazināta ādas pigmentācija vai ar strutainu iekaisumu. Šādos gadījumos ir svarīgi slimību ārstēt agrīni, un ārstēšana ir specifiska atkarībā no diagnozes.

Matu slimību diagnostikā tiek izmantota trihoskopija -tāpat kā pārbaudot veidojumus uz ādas ar dermatoskopu, var pārbaudīt arī matu stāvokli un izvērtēt redzamos specifiskos parametrus un pazīmes, kuras raksturīgas dažādām matu slimībām. Tiek veikti arī dažādi laboratoriski izmeklējumi, ādas biopsija un trihogramma, ja nepieciešams. Dodoties pie ārsta dermatologa, trihologa, būtu svarīgi matus nemazgāt un neķemmēt 24 stundas, lai varētu labāk novērtēt matu izkrišanas intensitāti.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada oktobra numurā. Konsultēja ''Veselības centrs'' filiāļu ''Juglas klīnika'' un ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatoloģe Kristīne Poiša. 

 

Saistītas ziņas

news-img
13.12.2019.

Pietrūkst seksa!?

news-img
12.12.2019.

Bez aizspriedumiem pret hemoroīdiem

news-img
11.12.2019.

Skābekļa terapija – svaiga gaisa malks

news-img
12.12.2019.

Sirmo matu ĀTRĀ palīdzība!

news-img
12.12.2019.

Ar pigmenta plankumiem cīnīties nav viegli

news-img
12.12.2019.

Diagnostika – ātrāk, labāk, precīzāk

news-img
12.12.2019.

Veselā ēkā – vesels gars

news-img
11.12.2019.

Hemoroīdu slimība

news-img
10.12.2019.

Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?

news-img
09.12.2019.

Veselības atslēga Tevī – elptesti precīzai diagnostikai

Visas ziņas