Botulīna potenciāls un iespējas

Klīniskajā praksē botulīns - producēts neirotoksīns, kura darbību raksturo pārejoša šķērssvītrotās muskulatūras hemodenervācija jeb toksīna inducēta neirālās pārvades kavēšana, ir pazīstams jau vairāk nekā 30 gadu. Par tā ietekmi vairāk skaidro ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' un grupas uzņēmums ''Skaistuma institūts ''Liora'''' dermatologs un dermatovenerologs Aleksejs Zvarinovs

Komerciāli no septiņām polipeptīda izoformām pieejamas ir divas — botulīna toksīna A tips (BTA) un botulīna toksīna В tips (BTB). Šķeļot noteiktus mērķa proteīnus un ar vezikulām asociēto membrānu proteīnu, botulīna toksīns kavē neiromediatora acetilholīna izdali neiromuskulārajā sinapsē, tādējādi izraisot pārejošu miorelaksāciju.

Pateicoties šim darbības mehānismam, augstajai efektivitātei un drošuma profilam, botulīnu plaši lieto estētiskajā medicīnā dinamisko krunciņu mazināšanai, kā arī muskuļu spastiskuma un citu neiroloģisku stāvokļu gadījumā.

Ietekme uz audu dzīšanas procesiem un rētu veidošanos
Traumējot ādu un virspusējos mīkstos audus, tiek aktivēti šūnu un audu mehānismi, kas izraisa normotrofiskas rētas veidošanos. Pārmērīga dzīšanas procesu aktivācija un audu metaboliskā aktivitāte, kā arī imunoloģiskā atbilde rezultējas ar palielinātu dermas fibroblastu aktivitāti, transformējošā augšanas faktora bēta 1 (TGFpi) un tā aktivēto signālceļu iesaisti un ekstracelulārās matrices komponentu deponēšanos.
Papildu iekaisumu ar pastiprinātu kolagēna sintēzi, glikozaminoglikānu izgulsnēšanos un eritēmu veicina brūces fizioloģiskais iestiepums. Šo iestiepumu nodrošina noteiktās lokalizācijas muskuļu darbība un ādas elastīgās īpašības. Tas viss veicina atkārtotu, regulāru skarto audu mikrotraumatizāciju pirms brūces audu brieduma sasniegšanas.

Papildu botulīna toksīna izraisītajai muskuļu hemoimobilizācijai, kuras sekas ir muskuļu mazāka aktivitāte un iestiepums, kas izraisa mazāku rētas plēšanos, klīniskajos pētījumos noteikts, ka botulīns ievērojami mazina tādu profibrotisko faktoru kā TGF-fll mediētu procesu aktivitāti, arī TGF-131 stimulēto saistaudu augšanas faktora ekspresiju, kas ir būtisks rētošanās un fibrozes procesos iesaistīts mediators, kurš regulē šūnu augšanu un kolagēna izgulsnēšanos.

Lai gan pētījumu dati par botulīna efektivitāti pacientiem, kuriem tika/netika veiktas toksīna injekcijas, dažādos pētījumos ir pretrunīgi, tomēr noteikts, ka tas spēj uzlabot rētas izskatu pacientiem ar noslieci uz hipertrofisku un keloidu rētu veidošanos.
Pacienti atzīmē būtisku ar rētu saistīto subjektīvo simptomu mazināšanos, ko pamato ar pārejošas miorelaksācijas izraisītu sīko muskuļu neiropātijas neitralizāciju, tādējādi mazinot niezi, sāpju sajūtu un alodiniju.

Psoriāze
Arī psoriāze ir slimība, kas var būtiski iespaidot pacienta dzīves kvalitāti, psiho-emocionālo un sociālo sfēru. Lai gan botulīna toksīna injekcijas nav uzskatāmas par izvēles metodi psoriāzes ārstēšanā, tomēr gadījumu ziņojumos un klīniskajos pētījumos, lai arī pretrunīgi, bet apsvērts botulīna potenciāls arī šo patoloģiju ārstēšanā, aprakstot tā izmantošanu gan psoriasis vulgaris, gan inversās un nagu psoriāzes gadījumā.

Pētījumos konstatēts, ka botulīna toksīna ievadīšana psoriasis vulgaris perēklī veicina psoriātisko papulu deskvamāciju, iekaisuma, eritēmas un infiltrācijas mazināšanos, kā arī pozitīvi iedarbojas uz tādiem psoriāzes subjektīvajiem simptomiem kā nieze un sāpes, bloķējot lokālu sāpju mediatoru (neiropeptīdu) atbrīvošanos no holīnerģiskajiem nervu termināļiem un brīvajiem nervgaļiem, no kuriem galvenie ir P viela, vazointestinālais peptīds un CGRP. Šīs un citas substances atbild par iekaisumu, hiperkeratozi un sāpju pārvadi.
Inversās psoriāzes gadījumā atsevišķa nozīme piešķirta botulīna toksīna neiroglandulārajai darbībai, mazinot sviedru dziedzeru aktivitāti un tādējādi ādas macerāciju ar sekundāru infekciju pievienošanos.

Botulīna toksīna miorelaksējošā, pret-iekaisuma, pretniezes un antinociceptīvā darbība padara to par potenciālu terapeitisku līdzekli izmantošanai ne tikai estētiskajā medicīnā, bet arī daudzu citu stāvokļu terapijā, efektīvi mazinot attiecīgo patoloģiju simptomus un uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti.

Vairāk lasiet žurnālā ''Doctus'' Nr.9.