news-img

Publicēšanas datums: 07.06.2021.

Četri jautājumi un atbildes: kā vasarā saudzēt ausis, kaklu, degunu

Ar iesnām un angīnu slimojam ne tikai aukstajā sezonā, bet arī vasarā, turklāt vasarā biežāk nākas saskarties ar ausu sēra korķu radīto diskomfortu un ausu aizkrišanu. Konsultē ''Veselības centrs 4'' otolaringoloģe Inese Krūmiņa.

1. Kāpēc vasarā bieži veidojas sēra korķi ausīs? Kā no tiem atbrīvoties?

Ausu sērs veidojas no dziedzeriem, kas atrodas auss ejas priekšpusē – tie ir modificēti sviedru dziedzeri, kas izdala ausu sēru jeb vasku. Brūnganās krāsas dēļ to dēvē par sēru. Ausu sēra veidošanās ir normāls fizioloģisks process, un tas spēj efektīvi nomākt dažādu baktēriju un sēnīšu dzīvotspēju, kā arī pasargā no svešķermeņu iekļūšanas ausī, turklāt tas nodrošināta putekļu absorbciju un auss ejas ādas mitrināšanu. Taču ausu sērs var arī uzkrāties - visbiežāk pastiprinātas dziedzeru darbības dēļ, un to var veicināt dažādi faktori, vispirms jau, protams, ģenētika, bet arī ausīs ievietojamo klausāmo austiņu bieža izmantošana vai darba specifikas dēļ bieži lietoti ausu aizbāžņi. Sēra korķis veidojas, sajaucoties izžuvušam sēra dziedzeru sekrētam ar nolobījušos ādas virskārtu ārējās auss ejā, kā arī ārējās vides putekļiem.

Ausu korķi vasarā pastiprināti neveidojas, taču biežāk tie tiek atklāti un pamanīti, jo, piemēram, peldoties tiek samitrināti. Tad tie piesūcinās ar ūdeni, uzbriest un rada diskomfortu, ausu aizkrišanu. Tad ir jādodas pie ausu, kakla un deguna ārsta, kurš palīdzēs atbrīvoties no sēru korķa, to izskalojot. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt šo sēra korķi tīrīt pašam ar vates kociņiem vai kā citādi – tas problēmu var tikai pastiprināt, jo tad sēra korķis var tikt iebīdīts vēl dziļāk auss ejā, tādējādi apgrūtinot tā izskalošanu.

2. Vasarā ''saķert'' iesnas ir pagalam nepatīkami, jo var krietni sabojāt siltā gadalaika izbaudīšanu. Kā izvairīties no tā?

Tam, ka arī vasarā mēdz piemeklēt iesnas, var būt vairāki iemesli, visbiežākie no tiem ir:

  • regulāra atrašanās kondicionētās telpās, kā arī bieža pārmaiņus atrašanās kondicionētā telpā un dabiskā vidē;
  • sasvīšana un atdzišana;
  • saaukstēšanās (peldoties aukstā ūdenī, nepiemērota apģērba dēļ, izmirkstot lietū u.c.);
  • alerģiska rekcija uz kādu no alergēniem apkārtējā vidē vai telpās.

Ko darīt, lai izvairītos no iesnām vasarā? Ieteicams izvairīties no krasām temperatūras svārsībām – liela karstuma un aukstuma, tās var veicināt iekaisuma rašanos; jādzer daudz šķidruma – ūdens, citronūdens, zāļu tējas, jo tas palīdz šķidrināt gļotas; izmantot vasaru organisma spēcināšanai un imunitātes uzlabošanai – uzņemt vitamīnus ar augļiem, ogām, dārzeņiem, zaļumiem, ko daba mums šobrīd dāsni dāvā, būt svaigā gaisā, baudīt dabu, vasaras izjūtas.

Ja vasaras laikā ir piemeklējušas iesnas, tās noteikti jāārstē. Ja tās nepāriet, lietojot medikamentus, 7 - 10 dienu laikā, jāmeklē ausu, kakla, deguna ārsta palīdzība. Iespējams, tām par iemeslu ir kāda līdz šim nezināma alerģiska reakcija (alerģija var parādīties jebkurā dzīves posmā arī bez jebkādiem priekšvēstnešiem). Alerģisku iesnu ārstēšana atšķiras no ''parastu'' iesnu ārstēšanas, tādēļ ir svarīgi diagnsoticēt to iemeslu.

Īpaša uzmanība iesnu gadījumā jāpievērš zīdaiņiem un maziem bērniem, jo viņiem iesnām parasti pievienojas arī kakla iekaisums (rinofaringīts), un slimība ātri var pāriet uz bronhiem un vidusausi.

3. Angīna nav tikai aukstās sezonas slīmība. Ko darīt, ja kakls iekaist arī vasarā un uz mandelēm ir strutu pūslīši?

Šādas sūdzības var būt pie dažādām LOR slimībām. Visbiežāk ar šiem simptomiem cilvēki saprot hronisko angīnu jeb tonsilītu. Tonsilītu par hronisku uzskata tad, ja cilvēks ar akūtu angīnu slimo vairākas reizes gadā. Visbiežāk hronisks tonsilīts sākas pēc akūta tonsilīta, jo tad akūtais iekaisums mandeļu audos pilnīgi neizzūd, bet turpinās un pāriet hroniskā formā. Bieži vien tas norit slēptā formā. Tikai reti hronisks tonsilīts sākas bez iepriekš izslimotas akūtas angīnas, bet to var veicināt citi hroniska iekaisuma perēkļi (neārstētos zobos, degunā un to blakusdobumos u.c.)

Hroniska angīna rodas, ja aukslēju mandeles netiek galā ar savu uzdevumu cīnīties ar infekciju, kas radusies akūtas angīnas gadījumā (vispārēja akūta infekcijas slimība, kas visbiežāk izpaužas ar slimīgām pārmaiņām aukslēju mandelēs, retāk angīna skar aizdegunes un mēles mandeli. Angīnu var ierosināt gan strutas radoši mikrobi – streptokoki, stafilokoki, gan vīrusi un patogēnās sēnes). Vasaras laikā saslimšanu ar angīnu var veicināt krasas temperatūras maiņas, auksti dzērieni, sasvīšana un atdzišana.

Slimojot ar angīnu, cilvēkam visbiežāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un iekaisušas aukslēju mandeles, kas izpaužas ar periodiskām sāpēm rīklē un/vai detrītu (baltu - pelēku biezpienveidīga satura veidojumiem aukslēju mandeļu lakūnās jeb ejās). Ja šāds detrīts veidojas, tas nozīmē, ka aukslēju mandeles ar savu uzdevumu - cīnīties ar infekciju - netiek galā.

Ja, izslimojot akūtu angīnu, cilvēkam šis detrīts nepazūd, noteikti ieteicams apmeklēt otolaringologu (LOR). Apskates laikā ārsts noskaidros mandeļu hroniskā iekaisuma dziļumu, vai tas nevar veicināt reimatisma vai citu streptokoku infekciju konplikāciju risku. Ārsts pēc izmeklējumu veikšanas pieņems lēmumu par optimālāko terapiju, un tai ir vairākas iespējas.

Profilakses nolūkos ieteicams skalot kaklu ar salvijas tēju 1xdienā, tāpat var lietot D3 vitamīnu vai zivju eļļu. Regulāri jārūpējas par mutes higiēnu. Jāspēcina organisms un tā aizsargspējas, un vasara tam ir īpaši piemērots laiks.

4. Kā organisms reaģē uz sakaršanu un strauju atdzišanu, piemēram, automašīnā vai birojā ieslēdzot gaisa kondicionieri?

Par cilvēka komforta temperatūru tiek uzskatīti plus 22°С un no tās atkarīga cilvēka pašsajūta un darbaspējas. Ja apkārtējās vides temperatūra palielinās līdz plus 30°С, cilvēka fiziskās spējas samazinās uz pusi, tādēļ allaž tiek meklētas atdzesēšanās iespējas – vai nu izpelēdēšanās aukstā ūdenī, vai, piemēram, gaisa kondicionieru izmantošana.

Kā organisms reaģēs uz strauju atdzišanu? Viss ir atkarīgs no organisma adaptācijas spējām. Strauji mainoties apkārtējās vides temperatūrai no karstas uz krietni vēsāku, novēro divas reakcijas – uz ķermeņa virsmas un uz elpceļiem. Uz ādas vērojama asinsvadu sašaurināšanās, kas pati par sevi samazina organisma spēju atdot siltumu, kas pirms iekāpšanas auto tika regulēts atbilstoši āra temperatūrai. Sēžot automašīnā kondicioniera vai klimata kontroles ietekmē, iespējama pat pārmērīga atdzišana, jo ķermeņa āda pirms tam klāta sviedriem. Līdzīgi ir ziemā, ja cilvēks fiziskas piepūles laikā nosvīst, viņš var nosalt. Auksta gaisa strūkla temperatūru pazemina vēl krasāk. Pēdas, rokas un galva ir tās ķermeņa daļas, kuru strauja atdzišana palielina iespēju saslimt. Augšējie elpceļi – deguns, kakls - ir kolonizētas ar vīrusiem un baktērijām, šajos orgānos straujas atdzišanas laikā vērojama asinsrites samazināšanās, kas noved pie imūnsistēmas kļūdām un iespējas ''uzdarboties'' slimību ierosinātājiem. Virzīta aukstā gaisa plūsma var apsaldēt ausis, zobus, sprandu, plecus vai muguru. Īpaši jūtīgi uz straujām temperatūras maiņām ir mazi bērni, gados vecāki cilvēki un cilvēki ar pazeminātu imunitāti.

Kā mazināt risku saslimt un vienlaikus baudīt auto komforta piedāvātās iespējas? Jāievēro mērenība – optimāla salona temperatūra būs 3 – 4 grādus zemāka par āra temperatūru. Piemēram, ja laukā ir plus 30°С, tad salonā iestatiet ne zemāk par 24 – 26 °С.

Jāatgādina, ka ventilācijas sistēmu kanālos mēdz savairoties kaitīgi mikroorganismi (baktērijas, sēnīšu slimību izraisītāji u.c.), kas var veicināt dažādu slimību attīstīšanos. Tomēr automašīnas lielākoties tiek regulāri vēdinātas un risks inficēties, braucot auto, ir mazāks nekā ikdienā sēžot telpā, kur darbojas kondicionēšanas sistēmas.

Otolaringologi pacientus pieņem ''Veselības centrs 4'', tā filiālēs ''Diagnostikas centrs'', ''Bērnu veselības centrs'', kā arī grupas uzņēmumos ''Capital Clinic Riga'' un ''Diplomātiskā servisa medicīnas centrs''.

Uzziniet vairāk un piesakieties konsultācijai! Tālr.: 67847100, e-pasts: reg@vc4.lv

 

 

 

Saistītas ziņas

news-img
23.09.2021.

Ēd ar prieku, dzīvo veselīgi!

news-img
21.09.2021.

Esi imūns, sagaidot gripu!

news-img
15.09.2021.

Zināmas un nezināmas galvassāpes – notiks pirmais migrēnas forums Latvijā

news-img
14.09.2021.

Piesaki savu ģimenes ārstu un sirsnīgāko ģimenes ārsta māsiņu!

news-img
09.09.2021.

Sejas āda pēc vasaras – ko atklāj modernā diagnostika

news-img
04.08.2021.

''Veselības centrs 4'' filiāle ''Diagnostikas centrs'' iznomā sporta zāli

news-img
13.09.2021.

Kājas pirkstu deformācijas profilakse

news-img
10.09.2021.

Roku drebēšana, tremors vai Pārkinsons?

news-img
10.09.2021.

Nāk rudens - jāstiprina imunitāte!

news-img
09.09.2021.

Risinājumi ādas pigmentācijai

Visas ziņas