news-img

Publicēšanas datums: 10.03.2020.

D vitamīns kā jaunības eleksīrs

Ko nozīmē jaunība? Gados vecākiem cilvēkiem tā, iespējams, atsauc atmiņā dzīvi bez muguras sāpēm. Cilvēks, kurš iesoļojis pusmūžā, varbūt iedomājas gludu sejas ādu bez krunkām vai tvirtu ķermeni. Vēl kāds cits, domājot par jaunību, redz ikdienu bez slimībām. Tiesa, D vitamīns nav svētais Grāls un nesola mūžīgu jaunību, bet tas palīdz stiprināt imunitāti un mazināt saslimšanu risku ar dažādām slimībām, regulējot arī novecošanās procesus.

DNS spirālē atrodas hromosomas, kurām ir ''cepurītes'' - telomēri. Tās aizsargā mūsu DNS no bojājumiem. Jo mazāk tiek skarts un bojāts DNS, jo veselīgāki esam gan iekšēji, gan ārēji un retāk sastopamies ar slimībām. Lai telomēri būtu pietiekami spēcīgi sargi, tiem nepieciešams D vitamīns.

Telomeru garums ir mūsu vecuma spogulis
Varbūt esat ievērojuši, ka apavu šņorēm galā ir neliels uzgalis? Tas paredzēts, lai šņore nesāktu nolietoties un izjukt. Tāpat arī telomēri, kas atrodas DNS hromosomu galos, kalpo kā aizsargmehānisms pret DNS nolietošanos. Ar gadiem tie, protams, tik un tā nolietojas, paliek īsāki un īsāki, kamēr mūsu šūnas noārdās, jo mēs neesam nemirstīgi. Dzīves laikā ne tikai novecošana padara tos īsākus, bet arī oksidatīvais stress, piemēram, smēķēšana un liekais svars. Taču telomēru nodilumu ietekmē arī D vitamīns, kura līmeni organismā varam ietekmēt paši, lietojot to ikdienā pēc ārsta norādījuma. Cilvēkiem ar zemu D vitamīnu ir īsāki telomēri, līdz ar to var gadīties, ka arī jaunam cilvēkam negaidīti piezogas sirmi mati, kāda krunka vai slimība, jo DNS aizsargmūris sāk brukt ātrāk nekā tiem, kam telomēri ir garāki. Telomēru garumu varētu saukt par biomarķieri novecošanai, jo izpētīts, ka cilvēki ar garākiem telomēriem ir veselīgāki, spēcīgāki un līdz ar to ilgāk saglabā organismu jaunu.

D vitamīns spēj paildzināt jaunību
Mūsu organisma tuvība ar D vitamīnu jau izsenis bijusi svarīga. Agrāk to nozīmīgumu vairāk saistīja ar kaulu veselību, bet līdz ar medicīnas attīstību zinātnieki atklājuši, ka D vitamīna receptori ir ikvienā organisma šūnā un atbild par neskaitāmiem procesiem cilvēka organismā, to skaitā arī par novecošanos.

Kas īsti ir novecošana? Vienkāršā valodā varētu teikt, ka mūsu organisms ar laiku sabrūk jeb dilst. Pasliktinās vai palēninās dažādu orgānu un šūnu darbība, kas noved pie veselības problēmām un slimībām. Tas ir neizbēgami, taču šo procesu attīstību varam ietekmēt dažādos veidos - sportojot, ēdot veselīgi, papildus uzņemot vitamīnus, mazinot stresu. Būtu skaisti, ja mēs visi spētu uzņemt D vitamīnu un paildzināt jaunības posmu, taču realitātē mūsu organismi ir dažādi. Mūsu pūliņi dažkārt saskaras ar gēniem un iedzimtības faktoru. Mēs visi sastāvam no gēniem, tikai katram no mums gēnos ir sava ''bagāža''. Piemēram, telomēru disfunkcija jeb nespēja darboties var būt iedzimta kaite - to pazīst kā priekšlaicīgas novecošanās slimību jeb progeroīdo - Vernera sindromu. Tas sākas pusaudžu vecumā vai neilgi pēc tā un vislabāk kļūst redzams 30 40 gadu vecumā, kad pacienti izskatās daudz vecāki par saviem gadiem.

Cik daudz nepieciešams
Pētot vēža šūnu ietekmi, autoimūno slimību, infekciju, cukura diabēta un sirds asinsvadu slimību attīstību, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta D vitamīna ietekmei. ''veselības centrs 4'' filiāles ''Valdlauči'' endokrinoloģe Liene Akmene stāsta: '' Ja D vitamīna līmenis ir vismaz 30 ng/ml (0,03 mg/l), sevi var pasargāt no osteoporozes, trausliem kauliem un to lūzumiem, kā arī ar šādu vai augstāku D vitamīna līmeni samazinās dažādu vīrusu infekciju risks. Ja D vitamīns būs vismaz 40 ng/ml, pierādīts, ka nedaudz samazinās mirstības risks no sirds asinsvadu slimībām un ar šādu D vitamīna līmeni tiek nodrošināta aizsardzība pret dažām onkoloģiskām slimībām. Savukārt, ja D vitamīns būs 50 ng/ml, pierādīts, ka samazinās arī autoimūno slimību risks un šīs saslimšanas norit vieglāk.'' Būtu labi sasniegt līmeni 45-50 ng/ml, bet par konkrēto devu, kas nepieciešama katram individuāli, noteikti jākonsultējas ar ārstu, pirms tam nosakot D vitamīna līmeni asins analīzēs. Jāatceras, ka, tāpat kā pārāk zems D vitamīna līmenis, arī pārāk augsts var radīt nepatikšanas.

Kas liecina par D vitamīna trūkumu
D vitamīnam organismā ir daudz funkciju un darbības mehānismu, tāpēc nav vienas konkrētas pazīmes, pēc kuras varētu spriest par D vitamīna trūkumu. Par nepietiekamu D vitamīna līmeni organismā var liecināt tādas sūdzības kā, piemēram, nogurums, muskuļu vājums, nespēks, biežas saaukstēšanās un zobu stāvokļa pasliktināšanās. Nepietiekams D vitamīna daudzums visām vecuma grupām negatīvi ietekmē imūnsistēmu, tā kļūst vājāka. Bieži pirmās pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu, var būt nomākts garastāvoklis. ''Tas īpaši novērojams pavasarī, kad pēc garajiem un tumšajiem mēnešiem visas D vitamīna rezerves ir izsmeltas,'' novērojusi endokrinoloģe Liene Akmene. Arī viens no iemesliem tā dēvētajai pavasara depresijai var būt tieši D vitamīna trūkums. Tāpat ir pierādīta saistība starp D vitamīna līmeni un muskuļu spēku. Ja D vitamīna ir par maz, palielinās krišanas risks, savukārt biežāku kritienu rezultātā pastāv lielāka iespēja tikt pie kaulu lūzumiem, it īpaši tad, ja kauli ir trauslāki.

Bez saules neiztikt, bet nepārspīlēt
D vitamīns veidojas organismā jeb to veido āda, kad tā nonāk saskarsmē ar saules stariem, vai kad uzturā lietojam produktus, kuros atrodams D vitamīns. Mūsdienās ir arī iespēja uzņemt nepieciešamo D vitamīnu mazās kapsulās jeb no uztura bagātinātājiem un medikamentiem. D3 vitamīns jeb holekalciferols saules ultravioleto staru ietekmē veidojas ādā, kā arī to var uzņemt ar uzturu, piemēram, tas sastopams mencu aknu eļļā, lasī, konservētās sardīnēs. D2 vitamīns jeb ergokalciferols veidojas tikai dažās sēnēs un augos, piemēram, baravikās.

Saule izplata ultravioleto (UV) starojumu, ko iedala trīs grupās pēc bioloģiskā efekta - UVA, UVB, UVC. Tieši saules UVB starojums stimulē D vitamīna sintēzi cilvēka ādā, un tādējādi varam iegūt 90% no visa D vitamīna organismā. Jāņem vērā, ka iedegums ir ādas aizsardzība pret UV stariem un, parādoties apsārtumam, D vitamīns vairs ādā neveidojas. Daudzi zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka saules apdegumi un regulāra ultravioletās gaismas iedarbība būtiski palielina ādas vēža risku un paātrina ādas novecošanos, līdz ar to nav ieteicams paildzināt sauļošanās laiku. Endokrinoloģe Liene Akmene atgādina, ka D vitamīns pavisam noteikti neveidojas solārijā, jo tur izmantotajām lampām ir cits UV viļņu garums.

Lai uzņemtu pietiekami daudz D vitamīna ar saules starojumu, rekomendēts atrasties saulē 15-30 minūtes ar atkailinātu seju, rokām un kājām trīs reizes nedēļā. Tas būtu iespējams, ja Latvija maģiskā kārtā atdalītos no cietzemes un nonāktu tuvāk ekvatoram. Latvijā saulei mūsu platuma grādos nav liela loma D vitamīna sintēzē. Teorētiski tas būtu iespējams pie mums no maija līdz augustam ar nosacījumu, ka mūs lutina labi laikapstākļi.

Ar pārtiku iespējams uzņemt nelielas devas
Kā zināms, ar pārtiku D vitamīnu varam uzņemt ļoti maz, jo kuņģa un zarnu traktam ir ierobežota kapacitāte, cik daudz D vitamīna varam absorbēt. Caur kuņģi ir iespējams uzņemt aptuveni 10% no visa D vitamīna. Pat ja ēdīsim ļoti daudz produktu, kas bagāti ar D vitamīnu, to pietiekamā līmenī neuzturēsim. Produktu klāsts, kas satur šo vitamīnu, arī nav pārāk plašs -D vitamīns sastopams treknās zivīs, piemēram, skumbrijā, lasī un sardīnēs, bet mazākā koncentrācijā atrodams olas dzeltenumā un dzīvnieku aknās, kā arī brīvā dabā turētu govju pienā. Tomēr bez saules un papildu D vitamīna uzņemšanas mēs nevaram iztikt.

 

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' marta izdevumā. Konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Valdlauči'' endokrinoloģe Liene Akmene.

Saistītas ziņas

news-img
06.04.2020.

Vīnogu ķekari uz kājām

news-img
24.03.2020.

Infektoloģe: ''Lai pasargātos no saslimšanas, pēc iespējas jāizvairās no kontakta ar cilvēkiem un uzturēšanās publiskās vietās''

news-img
25.03.2020.

Roku kopšana pastiprinātas mazgāšanas un dezinfekcijas apstākļos

news-img
31.03.2020.

Vērts izmēģināt! Pretiekaisuma diēta

news-img
23.03.2020.

Skaistuma plāns

news-img
20.03.2020.

Vēnas un grūtniecība

news-img
20.03.2020.

Jaunietes āda

news-img
20.03.2020.

Nepatīkami! Lūpas sausas, sprēgā, plaisā

news-img
20.03.2020.

Kad ārsts saka – jums fiziski nekas nekaiš. Kā sastapties ar sevi un savām emocijām?

news-img
16.03.2020.

Tā nav lieliska dzimumdzīve, bet apgrūtinoša slimība. Būtiskākais par nimfomāniju

Visas ziņas