news-img

Publicēšanas datums: 11.09.2019.

Paaugstināts asinsspiediens

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija uzskatāma par globālu epidēmiju, jo pasaulē ar to slimo 1,5 miljardi cilvēku. Latvijā katram otrajam ir paaugstināts asinsspiediens, bet hipertensija -vairāk nekā 45% iedzīvotāju.

Risks saslimt ar hipertensiju pieaug pēc 45 gadu vecuma. Arteriālā hipertensija ir lielākais nāves riska faktors visā pasaulē. Par hipertensiju uzskata asinsspiedienu, kas ir augstāks par 140 90 mmHg.

Asinsspiediens, tāpat kā pulss, mēdz svārstīties atkarībā no dažādiem apkārtējās vides faktoriem, emocionālā stresa, uztura. Normāls asinsspiediens gan vīriešiem, gan sievietēm, gan jauniem, gan veciem ir 120/80 mmHg. Lai normalizētu asinsspiedienu, dienā vismaz 30 minūtes jāvelta fiziskajām aktivitātēm.

Vairāk nekā 95% gadījumu pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu neizdodas atrast iemeslu, kas to rada, bet arī tādos gadījumos hipertensi ja ir jāārstē.

Noķert brīdi, kad spiediens par augstu

Vēl hipertensijai jeb paaugstinātam arteriālajam asinsspiedienam piedēvē arī neglaimojošo klusā slepkavas titulu. Ne bez iemesla, jo situācijās, kad spiediens paaugstinās pamazām, organisms pie tā pielāgojas, pierod, tāpēc posta darbi notiek, tā teikt, klusi un nemanāmi, jo nekas nesāp, sūdzību nav - dzīvojam tālāk! Vienīgi tad, ja spiediens pēkšņi paaugstinās strauji, par to vēstīs pašsajūtas izmaiņas ar galvas reiboņiem, galvassāpēm, reizēm ausīs sīc un džinkst, ir vājuma sajūta. Kā lai cilvēks, kurš par veselību nekad nav sūdzējies, noķer šo svarīgo mirkli, kad spiediens sācis kāpt klusiņām, bet ar zālēm vēl varētu veiksmīgi novērst tādas nevēlamas sekas kā insults, miokarda infarkts, sirds maz-spēja, nieru mazspēja, apziņas traucējumi?

Profesors un kardiologs Oskars Kalējs skaidro, ka cilvēks kā mehānisms noveco, lai gan tas varētu darboties pat 120-150 gadu, ja būtu laba veselība. Mūsu dzīvildzi būtiski pagarināja tādi izcili medicīnas atklājumi kā arītibiotiķi, anestezioloģija, reanimatoloģija un antiseptiķi, jo pirms tam cilvēks parasti dzīvoja līdz pirmajam plaušu karsonim. Vēlies dzīvot ilgi un kvalitatīvi arī šodien? Tad pārbaudi sevi! Arī savu auto reizi gadā vedam uz tehnisko apskati - kādēļ lai sevi mīlētu mazāk nekā savu mašīnu?!

Pirmo reizi paaugstināts. Uzreiz zāles?

Ne uzreiz! Ja asinsspiediena mērījums pie ārsta pirmo reizi konstatēts paaugstināts, šajā vizītē hipertensiju vēl nenoteiks kā diagnozi. Visticamāk, ārsts lūgs nedēļas garumā veikt pierakstus, mērot spiedienu trīs reizes dienā - no rīta pēc pamošanās, pusdienlaikā un vakarā pirms gulētiešanas. Vēlāk, izvērtējot šīs piezīmes, ārsts izlems, vai nepieciešamas zāles vai pietiks, ja pacentīsies novērst riskus, kas paaugstina asinsspiedienu. Tikai tad, ja dienasgrāmatas piezīmēs būs redzams, ka asinsspiediens regulāri visas dienas laikā tiek uzrādīts paaugstināts, jāsāk domāt par medikamentozu palīdzību. Visticamāk, būs vajadzīgi vēl arī citi izmeklējumi, lai novērtētu, vai augstā asinsspiediena dēļ nav radušies iekšējo orgānu bojājumi. ''Ir bojājumi, ko cilvēks var izjust, piemēram, ja hipertensijas dēļ cietusi redze, bijis infarkts vai insults, bet var būt arī tādi orgānu bojājumi, kas sākotnēji nav jūtami,'' pamato ģimenes ārste Dana Misiņa. ''Protams, ja pacients atnācis uz vizīti, viņam ir spiedoša sajūta acīs, slikta dūša un, izmērot spiedienu, tas ir paaugstināts - tā jau ir hipertensī-vā krīze. Izrakstīsim medikamentus, kas palīdzēs krīzi novērst, izskaidrosim, kā rīkoties, kamēr veiksim izmeklējumus. Taču, ja pacientam asinsspiediens ir 140/90 mmHg, bet sūdzību nav, ļoti svarīgi veikt arī papildu izmeklējumus, lai izvērtētu kopējo sirds asinsvadu saslimšanu risku.''

Konsultē ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste Dana Misiņa un nozares kolēģi. 
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2019. gada septembra numurā. 

 

Saistītas ziņas

news-img
30.08.2019.

Asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova

news-img
27.08.2019.

Biežākās ādas infekcijas bērniem

news-img
22.08.2019.

Trīc pret savu gribu... Kā to savaldīt?

news-img
12.08.2019.

Izvingrinām krūtis

news-img
09.08.2019.

Tetovējumi: riski un komplikācijas

news-img
05.08.2019.

Ultrasonogrāfija vairogdziedzerim

news-img
01.08.2019.

Melanoma!

news-img
28.07.2019.

Vieglāk ar kompresijas zeķēm!

news-img
28.07.2019.

Neredzamais senioru drauds - kaulu slimības

news-img
11.07.2019.

Osteoporoze: trausli kauli viegli lūst

Visas ziņas