Galva vai vēders: kam lielāka teikšana?

Mūsu zarnas nav tikai gremošanas orgāns, tās uztur mūsu veselību un, kā izrādās, būtiski ietekmē arī psihi, raksturu un pat potenci. Ir vērts pievērst vairāk uzmanības zarnu labsajūtai, gādājot par veselīgu dzīvesveidu un saturīgu uzturu. Konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' un grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' interniste, kas specializējas gastroenteroloģijā dr. Vita Skuja.

Cilvēka zarnas ir visu laiku lielākais komunālais dzīvoklis pasaulē – tajās mājo 100 biljoni iemītnieku. Tur ir vairāk mikroorganismu nekā cilvēku uz mūsu planētas (ap 7,3 miljardiem). Līdz šim visbiežāk par zarnām kautrējāmies runāt un tās nobīdījām klusākā kaktiņā. Tomēr arvien jauni pētījumi pierāda, ka zarnu baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un citiem zarnu iemītniekiem ir izšķirīga nozīme veselības uzturēšanā, ka tās nav tikai vienkārša gremošanas darba darītājas – tās spēj daudz vairāk, ne tikai no apēstā ēdiena izvilkt vērtīgāko. Mikroorganismu kopums (zarnu mikrobiota) mūsdienās tiek uzskatīts par veselu orgānu – gluži tāpat kā sirds, aknas un smadzenes. Vēl vairāk – šis orgāns ar asinsrites palīdzību caur zarnu sieniņu sazinās ar mūsu imūnsistēmu, kā arī pārējiem ķermeņa orgāniem, pat tik attāliem kā āda, smadzenes un pat ķermeņa muskuļi.

VESELAS ZARNAS? MIKROBIOTAS UZNĀCIENS. Mikroorganismi, kas saimnieko zarnās jeb zarnu mikrobiotā, ārā nav jādzen. Mikrobiota sver ap 2–3 kg. 2/3 mikrobiotas sastāva visiem cilvēkiem ir vienāda, 1/3 ir individuāli atšķirīga. Izmaiņas mikrobiotā var izraisīt dažādas slimības – no hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām un alerģijām līdz pat hroniskai depresijai un šizofrēnijai.Zarnu mikrobiotai ir cieša saistība ar metabolajām, sirds un asinsvadu slimībām (liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, insults un infarkts). Zinātnieki vēl strīdas – vai mikrobiotas dēļ ir radusies slimība vai arī slimība izmainījusi zarnu mikrofloru? Vēl jāveic pētījumi, taču skaidrs, ka ietekme ir abpusēja – gan mikrobiota ietekmē slimību, gan slimība mikrobiotu. Ja, piemēram, atbrīvosies no liekā svara, mikrobiota uzlabosies.

VĪRIEŠU MIKROBIOTA NO MARSA, SIEVIEŠU – NO VENERAS. Vīriešu un sieviešu mikrobiotas ir atšķirīgas. Tam pamatā ir hormonu ietekme uz mikrobiotas sastāvu. Atšķirīgais vīrieša mikrobiotas sastāvs ietekmē arī to, ar kādām slimībām vīrieši biežāk slimo un cik ilgi dzīvo. Vīrieši vairāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un metabolajām slimībām (lieko svaru, 2. tipa cukura diabētu) un dzīvo vidēji 3 gadus mazāk nekā sievietes. Liela nozīme te ir sievišķo dzimumhormonu estrogēnu aizsargājošajai ietekmei uz zarnu barjerfunkciju, mikrobiotas sastāvu un imūno sistēmu. Mikrobiotai ir arī liela ietekme uz dzimumhormonu aktivāciju, arī dzimumfunkciju, auglību un potenci.

VĒDERS – GALVENAIS NOTEICĒJS? KĀ ZARNU VESELĪBA IETEKMĒ MŪSU PSIHI. Kalifornijas Universitātes profesors Emeran Mayer radīja apvērsumu probiotiku un zarnu veselības jomā. Viņš 2013. gadā publiskoja pētījumu saistībā ar depresiju un baiļu stāvokļiem: vai iespējams kļūt laimīgākam, pateicoties uzturam? Galva un vēders ir savstarpēji saistīti – to mēs zinām visi: iemīlēšanās un tauriņi vēderā, stress un caureja, bēdas un apetītes trūkums. Iespējams, stress ir viens no nozīmīgākajiem kairinātājiem, par kuru smadzenes un zarnas savstarpēji kontaktējas. Šo komunikāciju veic vagus nervs, kas darbojas līdzīgi kā telefona vads abos virzienos. Informācija no zarnām smadzenēs nonāk tur, kur tiek apstrādātas emocijas, – limbiskajā sistēmā. Līdz šim uzskatīja, ka emocijas rodas smadzenēs. Taču tagad zarnas tam rada pamatīgu konkurenci. No tā izriet, ka garastāvokli nosaka ne tikai augšējais stāvs, bet arī tas, kas atrodas dažus stāvus zemāk, – kā klājas mūsu zarnām. Zarnsmadzenēm ir sava nervu sistēma, kur ir vairāk nervu šūnu nekā mūsu muguras smadzenēs. Liela nozīme zarnu un smadzeņu saziņā ir jau sen zināmajam laimes hormonam serotonīnam, kas lielākoties rodas nevis, kā senāk uzskatīja, smadzenēs, bet gan zarnās.

KAS PATĪK MIKROBIOTAI? Mikrobiotai patīk viss, kas ir veselīgs, nepatīk tauki, sarkanā gaļa, saldumi utt. Var lietot prebiotikas – šķiedrvielas, kas atrodas dārzeņos, pilngraudu produktos un ir kā labs barības avots probiotikām jeb labajām baktērijām, kas sastopamas gan skābētos produktos, gan preparātu veidā. Ir preparāti, kas selektīvi nogalina sliktās baktērijas, bet saglabā labās. Pirms preparātu un medikamentu lietošanas vēlams konsultēties ar gastroenterologu, jo ne visiem der viens preparāts – to piemeklē atkarībā no simptomiem, sūdzībām, citu slimību riskiem vai esamības. Tam, kurš ēd līdzsvarotu uzturu, ir fiziski aktīvs, stiprina organisma aizsargspējas, kontrolē svaru, ierobežo stresu, zarnu mikrobiota, visticamāk, ir vesela. Ļoti svarīgi ir atmest smēķēšanu un ļoti ierobežot alkohola lietošanu, te der moto: jo mazāk, jo labāk, jo nikotīns un alkohols bojā zarnu floru un rada toksiskas izmaiņas.Par maksimāli pieļaujamo alkohola daudzumu vīriešiem tiek uzskatīti 24 grami (atbilst 200 gramiem vīna vai 0,5 l alus) dienā, ievērojot vismaz divas alkohola brīvas dienas nedēļā. Sievietēm šis daudzums ir divreiz mazāks. Nekaitīgākais dzēriens mikrobiotai ir sarkanvīns.

KĀ ZINĀT, VAI AR MIKROBIOTU VISS KĀRTĪBĀ? Mikrobiotas funkciju var noteikt ar elptestu. Pilnīgi nesāpīgā un vienkāršā veidā pārbauda, vai zarnu mikrobiota tiek galā ar visiem cukuriem (glikozi, fruktozi, laktozi, saharozi, maltozi, galaktozi u. c.), vai baktērijas atrodas pareizā zarnas posmā – vai tās no resnās zarnas nav pārvietojušās uz tievo un nerada nevēlamus simptomus. Ja vēlies zināt, kā jūtas tavas zarnas, dodies pie gastroenterologa, kas specializējas mikrobiotas jautājumos. Ārsts izjautās, ņems vērā dzimumu, vecumu, ar ko un kad esi slimojis, nozīmēs analīzes, lai izvērtētu, kā strādā iekšējie orgāni, vai nav slēptās asinis fēcēs, kādi ir iekaisuma rādītāji, vai nav helikobaktērijas, kā pārstrādājas uzturvielas, vai nav pārtikas alerģijas, nepanesības, laktozes vai glutēna nepanesības utt. Tikai pēc izmeklēšanas ārsts var atbildēt, vai jāmaina ēšana, pievēršot uzmanību prebiotikām, probiotikām un citiem faktoriem, vai ir vajadzīga ārstēšana. Labā ziņa – mikrobiota dzīves laikā mainās, mēs paši to varam padarīt veselīgāku, aktīvi līdzdarbojoties.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Klubs'' 2020. gada maija numurā.