Gavēnis jeb fastings

Gastroentereloģe Ilona Vilkoite sniedz priekšstatu par pārtraukto badošanos

Badošanās kā viens no ēšanas režīmiem nav jauna pieeja. Cilvēki jau izsenis gavējuši - ieturējuši ilgākas pauzes starp ēdienreizēm. Ja salīdzinām sevi ar mūsu senčiem, viņiem ikdienā nebija pieejamas maltītes trīs reizes dienā ar papildu uzkodām, tāpat arī viņu dzīvesveids bija daudz kustīgāks nekā mums - pirmatnējiem cilvēkiem bija jārūpējas par ēdiena sagādāšanu un aizsargāšanos no ienaidniekiem.

Par pārtraukto badošanos var runāt, ja indivīds ilgāku (līdz pat 20 stundām) laiku izvairās no kaloriju uzņemšanas (atļauts lietot ūdeni, melnu kafiju un tēju bez cukura), atstājot vien 4-8 stundu ilgu laikposmu, kas paredzēts ēšanai. Piemēram, pārtiku var uzņemt tikai starplaikā no pulksten 13.00 līdz 17.00, pārējā diennakts laikā atļauts dzert ūdeni, tēju un melnu kafiju bez cukura. Pacientiem, kas neplāno uzsākt pārtraukto badošanos, speciālisti rekomendē pēdējo maltīti ieplānot ne vēlāk kā 2-3 stundas pirms naktsmiera.

Jāņem vērā, ka minētajā laikposmā jāietur kvalitātes ziņā pietuvinātas maltītes kā ikdienā. Tas nozīmē, ka atļauto 4-8 stundu laikā nevajadzētu nodegustēt visu makdonalda piedāvājumu. Jāēd sabalansēts uzturs, neaizmirstot par šķiedrvielu, olbaltumvielu un taukvielu uzņemšanu.

Pārtrauktā badošanās īpaši piemērota cilvēkiem, kuriem pamostoties nav apetītes. Arī ārsti gastroenterologi pēdējā laikā neuzstāj, ka veseliem cilvēkiem būtu obligāti jāietur brokastis, taču ir situācijas un konkrēti veselības stāvokļi, kad tomēr rekomendējam pacientam apēst nelielu porciju vismaz trīs stundu laikā pēc pamošanās.

Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērots, ka pārtrauktās badošanās dēļ tiem uzlabojās veselība un pagarinājās dzīvildze, turpretī klīniskajos pētījumos tika aprakstītas lielākoties īstermiņa izmaiņas, līdz ar to nav noskaidrots, vai cilvēki var turpināt pārtrauktās badošanās režīmu gadiem ilgi un vai tas viņiem sniegs tādus pašus rezultātus kā dzīvniekiem.

Pētījumi par badošanos kā ēšanas režīmu tiek veikti jau aptuveni 100 gadu, un lielākajā daļā no tiem secināts, ka samazināta ēdiena uzņemšana pagarina dzīvildzi.

Vairāk lasiet žurnālā ''Ārsts.lv'' 2020.gada jūnija izdevumā