news-img

Publicēšanas datums: 20.07.2021.

Iepazīsti savu gremošanas sistēmu

Lai cilvēks varētu dzīvot, elpot, kustēties un funkcionēt, nepieciešams uzņemt enerģijas vielas. To var izdarīt ar ēdienu, pārstrādājot to un nogādājot barības vielas asinsritē. Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' un grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' gastroenteroloģe Ilona Vilkoite

Gremošanas sistēma ir komplicēts orgānu tīkls ar plašām funkcijām, kur katram orgānam ir sava neaizstājama loma vai pat vairākas lomas gremošanas procesu nodrošināšanā, kā arī cilvēka dzīvības uzturēšanā. Gremošanas sistēma sevī ietver kuņģa un zarnu traktu, kā arī papildu orgānus. Gremošanas trakts sākas jau mutes dobumā. Tāpat pie gremošanas sistēmas orgāniem pieskaita rīkli, barības vadu, kuņģi, tievo un resno zarnu. Par papildorgāniem var uzskatīt zobus, mēli, siekalu dziedzerus, aknas, žultspūsli un aizkuņģa dziedzeri.

Mutes dobums nodrošina ēdiena garšas analīzi, pirms tas tiek norīts, tādā veidā tiek realizēta aizsargfunkcija, lai būtu iespējams novērst saindēšanos ar bojātu pārtiku. Zobi, mēle, cietās un mīkstās aukslējas nodrošina ēdiena primāro mehānisko apstrādi, tāpēc gastroenterologi nereti apjautājas pacientam, vai mutes dobums ir sanēts un zobi nav kariesa skarti. 

Rīkle kalpo par starpposmu, kas savieno mutes dobumu un barības vadu. Tāpat rīkle piedalās arī elpošanā, novadot gaisu uz traheju un plaušām. Rīšanas kustības laikā balsenes sprauga aizveras, lai ēdiens slīdētu pareizā virzienā. Šo procesu nodrošina IX un X kraniālais nervs.

Aiz rīkles atrodas barības vads. Tas ir orgāns, kas savieno mutes dobumu un rīkli ar kuņģa dobumu. Rīkle ir ap 20-25 cm garš cauruļveida orgāns. Tā primārā funkcija ir ievirzīt ēdienu kuņģī. Šo procesu nodrošina kontrakciju viļņi jeb peristaltika.

Kuņģis ir maisveida orgāns. Tam izšķir divas malas jeb kurvatūras. Kuņģa lokalizāciju reizēm nosaka arī pēc mugurkaula skriemeļiem. Kad norītais ēdiens ir nonācis kuņģī, turpinās mehāniska un arī ķīmiska tā apstrāde ar kuņģa sālsskābi un fermentiem. 

Tālāk sākas ēdiena ķīmiskās šķelšanās process. Kuņģaparietālās šūnas sekretē iekšējo faktoru un sālsskābi. Tās atrodas galvenokārt kuņģa subkardijas jeb dibena daļā. Iekšējais faktors ir būtisks veiksmīgai B12 vitamīna absorbcijai -tas pievienojas B12 molekulai, nodrošinot tā uzsūkšanos tievajā zarnā.

Skāba kuņģa vide ir svarīga, lai nodrošinātu pepsīna aktivāciju. Pepsīns ir olbaltumvielas šķeļošs ferments, ko sekretē kuņģa dibena (subkardijas) daļas galvenās šūnas. Galvenās šūnas producē pepsinogēnu, kas kuņģa zemā pH ietekmē aktivizējas par pepsīnu. Kuņģa dibena, ieejas un vārtnieka daļas gļotšūnas izdala gļotas, kas aizsargā kuņģa gļotādu no skābes iedarbības. Tāpat kuņģa vārtnieka daļā ir daudz G šūnu. Tās producē gastrīnu, kas savukārt stimulē parietālo un galveno šūnu sekrēciju. Vārtnieka daļas D šūnas izdala somatostatīnu, kas inhibē jeb samazina gastrīna izdalīšanos. Ēdiens kuņģī uzkavējas vidēji 4-8 stundas atkarībā no tā konsistences, savukārt ūdens vesela cilvēka kuņģī paliek ne ilgāk par divām stundām un pēc tam nonāk tievajā zarnā.

Tievā zarna ir vidēji ap 7 m garš cauruļveida orgāns, kurā notiek lielākā daļa uzsūkšanās procesu. Ap 90% barības vielu uzsūcas tieši tur.

Vairāk lasiet žurnālā ''Ārsts'' 2021.gada jūlija izdevumā.

Saistītas ziņas

news-img
13.09.2021.

Kājas pirkstu deformācijas profilakse

news-img
10.09.2021.

Roku drebēšana, tremors vai Pārkinsons?

news-img
10.09.2021.

Nāk rudens - jāstiprina imunitāte!

news-img
09.09.2021.

Risinājumi ādas pigmentācijai

news-img
09.09.2021.

Paaugstināts urīnskābes līmenis

news-img
09.09.2021.

Vai prettrauksmes medikamenti ir saistāmi ar demenci?

news-img
08.09.2021.

Botulīna potenciāls un iespējas

news-img
07.09.2021.

Plaušu karsonis. Ko darīt?

news-img
07.09.2021.

Cik daudz joda katru dienu jāuzņem?

news-img
06.09.2021.

Vasaras nelāgā ietekme uz sejas ādu

Visas ziņas