Kā tev sagatavoties hemoroīdu operācijai?

Žurnāla ''Ievas Veselība'' jaunajā rubrikā par plānveida operācjām un procedūrām lasiet rakstu par hemoroīdu operācijām. Konsultē ''Veselības centrs 4'' Proktoloģijas dienesta vadītājs Dr.med. Andris Gardovskis. Rubrika stāsta par to, kādu analīžu un izmeklējumu rezultāti, arī citi dokumenti jāņem līdzi, stājoties slimnīcā uz plānveida operācijām vai procedūrām. Arī par to, ko tu drīksti vai nedrīksti pirms vai pēc operācijas darīt, lai ātrāk tiktu atkal uz strīpas.

Hemoroīdi ir mums visiem un tiem ir savs uzdevums – hemoroīdi darbojas kā blīvīte, lai palīdzētu anālās atveres sfinkteram jeb slēdzējmuskulim saturēt fēces. Būtībā hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas apvidū, un, ja asins cirkulācija kādu iemeslu dēļ ir kavēta, rodas hemoroidālo vēnu slimība jeb hemoroidālie mezgli. Pamatā gan šī ir kaite, ko ārstē ar zālēm – svecītēm, ziedēm, iekšķīgiem medikamentiem – un dzīvesveida un uztura paradumu maiņu, taču, ja tas nedod uzlabojumu, var apsvērt domu par operāciju. Visbiežāk hemoroidālos mezglus operē trešajā un ceturtajā stadijā, kad tie sāk slīdēt ārā no taisnās zarnas un vairs nav dabūjami atpakaļ. Arī tad, ja mezgli regulāri asiņo, sāp, tādā veidā maitājot dzīves kvalitāti.

Operāciju veidi ir vairāki

•  Hemoroidālo mezglu ekscīzija jeb Milligana–Morgana operācija – zelta standarts, tiek izmantota jau vairākus gadu desmitus. Operācijas laikā hemoroīdu mezgli ar skalpeli tiek mehāniski izgriezti punktos, kur tie ir vismazāk apasiņoti. Brūces netiek aizšūtas, bet atstātas un ar laiku pašas sadzīst. Piemērota metode, ja ir gan iekšējie, gan ārējie hemoroidālie mezgli.Pierādīts, ka šai operācijai ir vismazākais recidīvu jeb atkārtotas mezglu veidošanās risks. Veic arī valsts slimnīcās un dažviet, piemēram, Stradiņa slimnīcā, arī par valsts līdzekļiem.
• Longo hemoroīdektomija jeb steiplera hemoroīdektomija – operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām. Vairāk piemērota, ja ir trešās un ceturtās stadijas hemoroidālie mezgli, un pacientiem, kuriem raksturīgs gļotādas prolapss jeb izkrišana, jo vienlaikus liekā gļotāda tiek nogriezta.Šīs operācijas ir saudzīgākas par hemoroidālo mezglu ekscīziju, taču ir lielāks mezglu atkārtošanās risks.
• Artēriju liģēšana jeb HAL (Hemorrhoidal Artery Ligation).Operācijas laikā ar speciālu zondi, kuras galā ir sensors, tiek precīzi sameklētas artērijas, kas apasiņo konkrētos mezglus, un tās tiek cauršūtas jeb noslēgtas. Piemērota, ja nav hemoroidālo mezglu izkrišana, bet ir sūdzības par asiņošanu. Labāki operācijas rezultāti – otrajā un trešajā hemoroidālo mezglu stadijā.
• Lāzeroperācija. Pasaulē lāzers nav pamatmetode hemoroīdu ārstēšanā, jo nav tik daudz klīnisko pētījumu, kuros būtu pierādīta tā efektivitāte, taču tā dažkārt tiek akceptēta kā papildu metode. Augsts recidīvu risks. Vairāk piemērota sākuma stadiju hemoroidālo mezglu ārstēšanai.

ANALĪZES UN CITAS PĀRBAUDES

• Pilna asinsaina – lai novērtētu organisma kopējo situāciju un to, vai organismā šobrīd nav iekaisuma.
• Asinsgrupa, rēzus faktors un antieritrocitārās antivielas – jāzina, ja gadījumā nepieciešama asins pārliešana.
• Koagulogramma – parametrs, kas ietver APTL un INR rādītājus un informē par asins recēšanu.
• Urea un kreatinīns – parāda, kāda ir nieru darbība, un tas ļauj pielāgot zāļu devas tieši tavu nieru situācijai.
• ALAT – parāda, kā strādā aknas. Arī tas ir būtiski, ja nepieciešams lietot zāles.
• Glikoze. To svarīgi zināt, lai saprastu, vai nav diabēta riska, vai, ja diabēts tev jau ir, ļauj novērtēt, vai slimība tiek kontrolēta.
• Anti HVC un Anti HIV1/HIV2 – šie rādītāji parāda, vai neesi inficējusies ar C hepatītu un HIV, un tas vajadzīgs medicīnas darbinieku drošībai. Lielākoties šādus rādītājus nosaka, dodoties uz operāciju privātklīnikās.
• Kardiogramma – tā kā operācijas laikā tiek izmantoti anestezējoši preparāti un dažkārt nepieciešama arī vispārējā anestēzija, mums svarīgi zināt, kā strādā tava sirsniņa. Līdzi ņem gan izmeklējuma aprakstu, gan pašu kardiogrammas lenti.
• Plaušu rentgens – ne vecāks par gadu. Ja gadījumā būs nepieciešams izmantot vispārējo anestēziju, zāļu ievadīšana notiks caur speciālu caurulīti trahejā, tāpēc jāzina, kāds ir elpceļu stāvoklis.

KO TU DRĪKSTI UN KO NEDRĪKSTI?

• Ja dzer asinis šķidrinošas zāles, to lietošana pirms operācijas būs jāpārtrauc. Piemēram, aspirīns un klopidogrels – aptuveni nedēļu pirms operācijas. Jaunākās paaudzes antikoagulanti, piemēram, rivaroksabāns, – divas dienas pirms operācijas, varfarīns – nedēļu pirms operācijas.Svarīgi, lai INR rādītājs pirms operācijas būtu zem 1,4.
• Dienu pirms operācijas (ja operācija plānota no rīta) tu drīksti paēst brokastis, vieglas pusdienas un launagu.Ja operācija plānota nākamās dienas pēcpusdienā, drīksti ieturēt arī vieglas vakariņas. Neēd smagu, grūti sagremojamu un pikantu ēdienu – steiku, šašliku –, izvairies no produktiem, kas pūš vēderu. Šķidrumu drīksti dzert visas dienas garumā!
• Vakarā pirms plānotās operācijas dienas tev būs jāveic vienreizlietojamās mikroklizmas, kuras savlaicīgi jānopērk aptiekā, – tās veic trīs reizes pēc kārtas ar stundas vai divu stundu starplaiku. Kā tieši rīkoties, būs rakstīts uz līdzekļa iepakojuma. Citreiz trešo mikroklizmiņu jāveic operācijas dienas rītā.
• Medicīnas iestādē tev būs jāiestājas operācijas dienā, ārsts tevi informēs – tieši cikos. Ja operācija paredzēta dienas pirmajā pusē, tev jāierodas tukšā dūšā (nedrīkst arī dzert šķidrumu), taču, ja operācija plānota pēcpusdienā, tu drīksti no rīta ieturēt vieglas brokastis un aptuveni līdz pulksten 10 lietot šķidrumu.

Kā notiks operācija?

• Pirms operācijas tev būs jāsatiek anesteziologs.
• Vēl palātā esot, māsiņa tev iedos nomierinošu tabletīti – tas vajadzīgs, lai nebūtu satraukuma, lai asinsspiediens būtu vienmērīgs un lai ķermenis kopumā nav sasprindzis. Dažkārt pirms operācijām pieņemts lietot arī antibiotikas, lai izvairītos no bakteriālām infekcijām, taču es šādu taktiku neizvēlos.
• Operācija notiks operāciju zālē, un tev būs jāguļ uz galda līdzīgi kā pie ginekologa. Neuztraucies, medicīnas personāls tev visu paskaidros un parādīs!
• Visbiežāk tiek izmantota spinālā anestēzija, kad nejutīgs ir tikai iegurnis un kājas, taču citreiz izmanto arī vispārējo anestēziju. Katrā ziņā – sāpes tu nejutīsi!
• Operācija ilgst no stundas līdz pusotrai atkarībā no izvēlētās metodes un hemoroidālo mezglu stadijas.

Svarīgi PĒC operācijas

• Kad būsi atguvusies no anestēzijas, ar medmāsiņas palīdzību lēnām drīkstēsi celties un staigāt. Jau operācijas dienas vakarā drīkstēsi pati doties uz labierīcībām. Pēc operācijas uz dibena būs pārsējs, bet to nākamajā rītā varēs noņemt.
• Lai remdētu sāpes, saņemsi atsāpinošu zāļu špricītes. Ja zāļu iedarbība ir beigusies un jūti, ka operētā vieta stipri sāp, necieties, bet saki to māsiņai.
• Ja nav slikta dūša, jau operācijas dienas vakarā tu vari sākt lietot šķidrumu un ēst. Gan pirmajā brīdī pēc operācijas, gan arī visu tālāko atveseļošanās laiku uzturam jābūt maigam, neasam un tādam, lai tas veicinātu mīkstu vēdera izeju. Ēd jogurtus, zupas, putras, sautētus dārzeņus, vieglus gaļas ēdienus. Lūko, lai produkti, ko ēd, nerada gāzes vēderā un dedzināšanu.
• Dažkārt mājās drīkst doties jau tajā pašā dienā, bet pārsvarā medicīnas iestādē jāpavada viena nakts un mājās drīkst doties nākamajā rītā.
• Jā, pirmais gājiens uz labierīcībām pa lielajām darīšanām var sāpēt, bet tik un tā vēdera izeju nedrīkst aizturēt, cerot, ka tā dupsis ātrāk sadzīs. Nē, taisnajai zarniņai ir jāļauj strādāt, jo arī tas veicina dzīšanu un kavē rētaudu un citu pēcoperācijas komplikāciju veidošanos. Turklāt katra nākamā reize būs mazāk nepatīkama.
• Divas nedēļas pēc vēdera izejas neizmanto tualetes papīru, bet apmazgājies ar ūdeni. Vairākas reizes dienā veic sēdvanniņas – ielej bļodā aptuveni 38–39 grādus siltu ūdeni, pieber mazliet zilo graudiņu, kumelīšu vai bērzu lapu tēju un kādu mirkli pasēdi, iemērcot dupsi bļodā.
• Mājās tev aptuveni divas nedēļas būs jāsmērē anālajā atverē iekaisumu un tūsku mazinoša ziede vai jāliek svecītes, kas satur, piemēram, fluokortolonu un lidokaīnu. Pret sāpēm ārsts tev izrakstīs kādu spēcīgu pretsāpju līdzekli, kas satur, piemēram, ketorolaka trometamolu vai diklofenaku – tos gan lieto tikai tad, ja tiešām stipri sāp, nevis ilgstoši.
• Ja tev raksturīgi aizcietējumi, iespējams, dakteris ieteiks lietot kādu vēderu mīkstinošu līdzekli, kas satur, piemēram, laktulozi.
• Aptuveni divas nedēļas pēc operācijas ievēro miera režīmu, necel smagumus, nesēdi, ilgstoši nestāvi kājās. Sēžot, piemēram, braucot mājās no slimnīcas, vajadzētu iekārtoties tā, lai dibena vidus nepieskaras virsmai. Labāk atrasties pussēdus pozīcijā uz viena sāna – palīdzēt iekārtoties ērtāk var mīksti spilveni.
• Mēnesi pēc operācijas no anālās atveres var būt asiņaina smērēšanās vai sajūta, ka ir neliela fēču nesaturēšana, bet nesatraucies, tas pāries.
• Ja tev veikta Longo hemoroīdektomija, ar laiku no taisnās zarnas var krist ārā skaviņas. Tas ir normāli!
• Aptuveni nedēļu pēc operācijas vajadzētu parādīties ārstam, kurš tevi operēja. Rēķinies, ka divas nedēļas nāksies iepauzēt darba un sabiedriskās gaitas.

Dr. med. ANDRIS GARDOVSKIS

Vispārējais ķirurgs, kas specializējas resnās un taisnās zarnas slimību diagnostikā un ārstēšanā. Ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas centra virsārsts, kurš atbildīgs par proktoloģisko slimību ārstēšanu. Vada ''Veselības centrs 4'' Proktoloģijas dienestu. Abās darbavietās veic hemoroīdu operācijas.Katru gadu izoperē aptuveni 300 pacientu.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2019. gada novembra numurā