Kāpēc ne visiem der skriešana?

Viena no jaukākajām fiziskajām aktivitātēm brīvā dabā ir skriešana, taču ne visi var un drīkst skriet. Skriešanai ir nepieciešams labāks līdzsvars, lielāks muskuļu spēks un lielāks locītavu kustību apjoms. Skrienot ievērojami palielinās slodze uz locītavām, piemēram, virsmas reakcijas spēks var palielināties līdz pat 250 procentiem no ķermeņa svara, tāpēc cilvēkiem ar locītavu un mugurkaula problēmām skriešana nav ieteicama.

Ko izvēlēties skriešanas vietā?

• Skrituļošanu (ar skrituļ-slidām, skrituļslēpēm), slidošanu un slēpošanu. Tā kā to laikā cilvēka gravitācijas centrs lielākoties virzās horizontāli, samazinās slodze uz locītavām un mugurkaulu.
• Riteņbraukšanu. Tā noslogo ķermeni līdzīgā veidā kā skriešana. Tās laikā joprojām ir nepieciešams līdzsvars, muskuļu spēks un kustību apjoms, taču ievērojami mazāk iesaistās ķermeņa augšdaļa, tāpēc nenotiek rumpja savērpšanās. Turklāt kājas kustas vairāk vai mazāk vienā plaknē - notiek kājas saliekšanās un iztaisnošanās, bet nenotiek kājas sāniska atvilkšana un pievilkšana, kā tas ir iepriekš minētajās aktivitātēs.
• Nūjošanu. Tā daudziem šķiet pārāk vienkārša un nenopietna fiziska slodze, taču ir daudz grūtāka nekā parasta staigāšana. Patiesībā kaloriju patēriņa ziņā nūjošana ir līdzīga mērenai riteņbraukšanai vai slēpošanai. Un tiem, kuri vēlas sevi izaicināt, piedāvāju pamēģināt nūjošanu pa mežu vai kalnainu apvidu. Galu galā svarīgākais ir dzīvesprieks un fiziskā labsajūta, ko var sasniegt, kustoties un baudot dzīvi!

Pilnu rakstu ar SIA ''Veselības centra 4'' Rehabilitācijas nodaļas fizioterapeites Lolitas Kebergas ieteikumiem, lasiet žurnālā ''100 labi padomi''.