Kārtība, kādā notiek arodslimības diagnozes noteikšana

Daudzi cilvēki ir raduši domāt, ka pie viņu veselības problēmām vienmēr vainīgs ir kāds cits, piemēram, grūts darbs un nesaprotošs darba devējs, nepietiekami labi dzīves apstākļi, dārgas zāles, ārsts, kas kaut ko nestāsta, slikti gēni – visi citi, izņemot viņu pašu. Tā 140 kg smags autobusa vadītājs, kuram radušās muguras veselības problēmas, ir pārliecināts, ka pie viņa muguras sāpēm vainīgs tikai un vienīgi sēdošais darbs un autobuss, nevis viņa liekais svars.

Nosakot arodslimības, vajadzētu vairāk ņemt vērā kopējo fonu – kāds ir cilvēka dzīvesveids, paradumi utt., un uz šādiem jautājumiem žurnālam “Veselība” atbildējusi SIA “Veselības centrs 4” Arodveselības nodaļas arodārste un nodaļas metodiskā vadītāja Daiga Krūmiņa.

Viņa stāsta: “Ja cilvēks rūpējas par savu veselību – ievēro veselīga uztura principus, ir fiziski aktīvs, viņam nav liekā svara, nav citu faktoru, kas varētu veicināt muguras sāpes, kuras viņu piemeklējušas, tad pie ilgstoša darba stāža varētu domāt par aroda izraisītu patoloģiju. Cilvēkiem jāsaprot, ka arī viņi paši ir atbildīgi par savu veselību.”

Process līdz diagnozes noteikšanai

Process līdz arodslimības noteikšanai ir visai ilgs un, jāatzīst, gana birokrātisks. Lai tiktu apstiprināta arodslimība, jāiziet vairāki posmi, un viss process kopumā var aizņemt pusgadu vai pat ilgāku laika posmu. Kārtību, kādā notiek arodslimības diagnozes noteikšana, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Pirmais posms

Ja ir radušās problēmas ar veselību, jāvēršas pie ģimenes ārsta, speciālista vai arodārsta. Tālāk ģimenes ārsts vai arodslimību ārsts izvērtē sūdzības, objektīvos simptomus un nosūta pacientu uz papildu izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām atbilstoši uzstādītajai diagnozei. Speciālisti atzīst, ka nereti aizdomas par iespējamu arodslimību tiek izteiktas vai arodslimība konstatēta obligātajās veselības pārbaudēs (OVP).

Otrais posms

Pēc izmeklējumu un speciālistu atzinumu saņemšanas ārsts sagatavo nepieciešamos medicīniskos dokumentus un sūta pacientu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Aroda un radiācijas medicīnas centru. Uz šo centru pacientu var nosūtīt gan arodārsts, gan ģimenes ārsts, gan speciālists (piemēram, neirologs), taču valsts Aroda un radiācijas medicīnas centrā apmaksā tikai pakalpojumus, ja nosūtījis ģimenes ārsts, kuram noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Ar arodārsta vai cita speciālista nosūtījumu tas būs maksas pakalpojums.

Trešais posms

Lai kārtotu arodslimību, pacientam Aroda un radiācijas medicīnas centrā jāiesniedz šādi dokumenti:

• ģimenes ārsta nosūtījums uz Aroda un radiācijas medicīnas centru;
• veikto izmeklējumu rezultāti - slēdzieni, kopijas u.c.;
• izraksts no ambulatorās kartes, kur būtu informācija par pārciestajām slimībām, DNL ilgumu, saņemto ārstēšanu;
• darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba grāmatiņas, darba līgumu, nodokļu grāmatiņas kopijas vai citi darba devēja izsniegti apliecinājumi).

Ceturtais posms

Aroda un radiācijas medicīnas centra speciālistiem nepieciešams arī VDI atzinums par potenciālā arodslimnieka darba vietas higiēniskajiem apstākļiem. „Šī procedūra ir saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 908. Kad no arodārsta esam saņēmuši darba vietas higiēniskā raksturojuma pieprasījumu, dodamies uz konkrētu darba vietu, lai veiktu darba apstākļu novērtējumu. Kad esam sastādījuši darba vietas higiēnisko raksturojumu, nosūtām to atpakaļ arodārstam, kuram šī informācija palīdz izvērtēt, vai slimība ir saistāma ar konkrētajiem darba apstākļiem,” skaidro Agnija Murāne.

Piektais posms

Izskatot visus nepieciešamos dokumentus un atzinumus, Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija pieņem lēmumu par saslimšanas saistīšanu ar arodu vai nē. Ārstu komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī VSAA un VDI pārstāvim.

Sestais posms

Kad arodslimības diagnoze ir apstiprināta, nepieciešams noteikt darbaspēju zaudējuma pakāpi (%). To nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), uz kuru arodslimnieku nosūta ģimenes ārsts. VDEĀVK arodslimniekam nosaka darbaspēju zaudējumu procentos un piešķir tam invaliditātes grupu, ja darbaspēju zudums ir lielāks 25%.

Septītais posms

Lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimnieks iesniedz VSAA iesniegumu pakalpojuma piešķiršanai.

Pilnu rakstu ar nosaukumu “Arodslimība nav balva par nostrādātajiem gadiem” var izlasīt žurnāla “Veselība” jaunākajā numurā.