Laikam ir nozīme: pārbaudi krūšu veselību!

Katra sieviete - lai kāds būtu viņas vecums, profesija vai statuss – vēlas būt vesela un laimīga, taču bieži vien veselībai sākam pievērst uzmanību tikai tad, kad kaut kas nešķiet kārtībā. Mēdz būt, ka tas ir novēloti, tādēļ ārsti atkal un atkal atgādina: daudzas slimības pielavās nemanot, klusi un slēpti izdarot savu ''nekrietno sagatavošanās darbu'', un tas liek veselības pārbaudēm, arī krūšu veselības pārbaudēm, pievērsties laikus.

Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā katru gadu ar to saslimst apmēram 1000 sieviešu. Galvenokārt šī slimība tiek atklāta sievietēm pēc 50 gadu vecuma, taču Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ik gadus saslimst arī jaunākas sievietes. Diemžēl socioloģiskie pētījumi liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības ir zema interese vai pat vienaldzīga attieksme pret krūts vēzi un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā.

Visefektīvākais veids, kā cīnīties ar krūts vēzi, ir atpazīt to agrīni un nepieļaut tā attīstību. Ja slimība tiek atpazīta agrīni, ir līdz 98% lielāka iespēja veiksmīgi izveseļoties. Tādēļ aicinām sievietes rūpīgi izturēties pret krūšu veselību:

• konsultēties ar ārstu;

• regulāri veikt pašizmeklēšanos;

• izmantot valsts sniegtās iespējas veikt krūšu veselības skrīningu, ja pienākusi uzaicinājuma vēstule;

• veikt izmeklējumus, ja ir radušās aizdomas, parādījušās izmaiņas.

Neatlieciet uz vēlāku laiku vizīti pie ārsta, domājot – varbūt pāries! Ja atnāksiet pie ārsta un pārbaudīsiet krūšu veselību, būsiet tikai ieguvējas – ja ar krūšu veselību viss kārtībā, iegūsiet sirdsmieru, ja atklāsies kādi riski, varēs tos laikus izvērtēt, mazināt, novērst, bet ja konstatēs veselības problēmas, būs iepējams nekavējoties uzsākt ārstēšanu.

Rūpējoties par krūšu veselību, tiek izmantotas vairākas diagnostikas metodes:

• regulāra pašizmeklēšanās jebkurā vecumā;
• krūšu izmeklējumi ikgadējo profilaktisko ginekologa apmeklējumu laikā;
• krūšu ultrasonogrāfija;
• mamogrāfija;
• ģenētiskie testi.

Efektīvākā metode krūts dziedzeru slimību noteikšanai sievietēm pēc 40–45 gadu vecuma ir mamogrāfija, jo ap to laiku krūtīs samazinās dziedzeraudi un palielinās taukaudu daudzums. Precīzāko krūšu veselības diagnostiku mūsdienās iespējams veikt, pielietojot digitālās mamogrāfijas iekārtas ar tomosintēzi.  Jaunākās iekārtas dod iespēju ne tikai ātrāk, komfortablāk, bet arī padziļinātāk izmeklēt krūtis mamografijas izmeklējuma laikā. Latvijā ik gadu arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts valsts apmaksātas krūts vēža diagnostikas skrīninga programmai ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, uz kuru pacientes tiek rakstiski uzaicinātas - sievietes saņem uzaicinājuma vēstuli, kuru uzrādot ārstniecības iestādē, mamogrāfijas izmeklējums ir pieejams bez maksas.

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija ir izmeklējumu metode, ko izmanto gan atsevišķi, gan kā mamogrāfijas papildmetodi. Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju viesbiežāk izmanto grūtniecības laikā, sievietēm bērna barošanas ar krūti (laktācijas) laikā, jaunām sievietēm profilaktisko izmeklējumu laikā (apmēram līdz 40 gadu vecumam), ja krūšu audu specifikas (blīvuma) dēļ mammogrāfija nenodrošina pietiekami precīzu diagnostiku, lai precizētu mammogrammā redzamās krūšu dziedzeru audu izmaiņas, veidojumus, kā arī krūšu izmeklējumiem vīriešiem.

Preventīvā medicīna piedāvā iespējas izvērtēt iedzimta krūts vēža riskus, veicot DNS testus. Ģenētiskie testi ļauj uzzināt, vai ģimenes audzēju vēsture ir saistīta ar pārmantotu variāciju vēža gēnā. Ja ir aizdomas par pārmantotu vēzi ģimenē, tad, nosakot mutāciju nēsāšanas statusu, palielinās iespēja diagnosticēt vēzi agrīni. Un tam ir ļoti liela nozīme: kā  jau iepriekš minēts - ja slimība tiek atpazīta agrīni, ir līdz 98% lielāka iespēja veiksmīgi izveseļoties.

Uzzini vairāk par iespējām veikt krūšu pārbaudes SIA ''Veselības centrs 4'' filiālēs un grupas uzņēmumos!

• www.vc4.lv
• www.vc4diagnostikascentrs.lv
• www.capitalclinicriga.lv
• www.dsmc.lv
• www.vizualadiagnostika.lv

Krūts vēzis – daži mīti un patiesības

• Vai sitieni pa krūtīm var izraisīt vēzi?

Sportojot, kā arī sadzīvē var gadīties saņemt sitienu pa krūtīm. Bieži sievietes uztraucas, vai audu sasitums nevarētu veicināt krūts vēža attīstību. Parasti šīm bažām nav pamata, arī pētījumos tas nav ticis apstiprināts.

• Vai dezodorantu lietošana veicina krūts vēža attīstību?

Dezodoranti tiek izmantoti salīdzinoši bieži, uzklājot vai izsmidzinot krūšu tuvumā. Īpašas aizdomas krīt uz alumīniju saturošajiem pretsviedru līdzekļiem, kas tiek uzskatīti par visai iedarbīgiem. Taču arī par šādu kopsakarību nav saņemti nekādi zinātniskie apstiprinājumi. Taču, bieži lietojot alumīniju saturošus ķermeņa kopšanas līdzekļus, tas organismā var uzkrāties un, iespējams, radīt kaitējumu veselībai, arī ja tas nav vēzi veicinošs kaitējums. Alumīnijs organismā nonāks mazāk arī tad, ja izvēlēsities dezodorantus, kuru sastāvā tā nav.

• Lielas krūtis, liels vēža risks?

Krūšu apjoms nepalielina krūts vēža risku. Taču jāņem vērā, ka lielas krūtis bieži ir sievietēm ar lieko ķermeņa masu, un pārlieku liels taukaudu daudzums gan ir riska faktors krūts vēža attīstībai. Turklāt apjomīgās krūtīs bieži vien ir grūtāk sataustīt mezglus, tādēļ var gadīties, ka lielu krūšu īpašniecēm krūts vēzis tiek atklāts vēlīnāk.

• Vai krūšturi palielina risku?

Krūšturi sievietēm ir kļuvuši par ikdienas apakšveļas sastāvdaļu, tie ļauj uzlabot krūšu formu, taču tie, īpaši, ja netiek izvēlēts pareizs izmērs, visai cieši saspiež audus. Sabiedrībā vēl joprojām ļoti noturīgs ir viedoklis, ka pārāk bieža krūštura valkāšana var izraisīt krūts vēzi. Tomēr nekādu zinātnisku apstiprinājumu tam nav.

• Vai stress veicina krūts vēzi?

Viennozīmīga apstiprinājuma tam nav. Tomēr jāņem vērā, ka stress atstāj negatīvu iespaidu uz organisma imūnspējām. Tas atstāj iespaidu arī uz hormonu sistēmu, kas arī var veicināt ļaundabīga audzēja veidošanos. Tādēļ stresa negatīvo ietekmi nevar ignorēt, īpaši, ja stress ir kombinācijā ar kaitīgiem dzīvesveida ieradumiem – fizisko kustību trūkumu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu. Šim kopumam gan var būt ietekme uz krūts vēža attīstību.

• Vai mobilā telefona starojums veicina krūts vēzi?

Atšķirībā no rentgena stariem elektromagnētiskais lauks, kas rodas mobilo telefonu darbības rezultātā, cilvēka iedzimtību neietekmē. Tādēļ tiešā veidā mobilā telefona starojums vēzi izraisīt nevar. Vai nepastāv netieša vēzi veicinoša iedarbība, nav vēl pilnībā noskaidrots. Pastāvēja aizdomas, ka šāds starojums var veicināt leikēmiju un smadzeņu audzējus, taču apstiprināts tas nav un aizdomas mazinās. Par krūts vēzi šādu norāžu nav bijis.