news-img

Publicēšanas datums: 21.01.2020.

Mērķtiecīga terapija bērniem multidisciplinārā komandā: audiologopēda un fizioterapeita komandas darbs

Šādas komandas mērķis ir apvienot dažādu specialitāšu profesionāļus, kuri spēj sniegt dažādu atbalstu pacientam un komandas sastāvā izvirzīt mērķus, veikt mērķtiecīgu terapiju. pašlaik Latvijā ir pieejams tāds terapijas modelis, kur nodarbības laikā ar pacientu vienlaikus strādā divi funkcionālie speciālisti - fizioterapeits un audiologopēds. Žurnālā ''Ārsts.lv'' lasiet ''Bērnu veselības centrs'' audiologopēdes Sabīnes Mackevičas un fizioterapeites Janas Gutkinas rakstu.

Katra terapija, vai tā būtu runas, fiziskā, vai kāda cita, koncentrējas uz attīstību. Piemēram, fizioterapija tiek vērsta uz motorisko attīstību un pārvietošanos, mazāku uzmanību vēršot uz roku funkcijām, runas prasmēm, percepciju jeb uztveri, sociālo un emocionālo attīstību. Taču nav profesionāli ignorēt kustību mijiedarbību ar runas un valodas attīstību, tāpēc rehabilitācijas komandā iesaistīto speciālistu darba pieeja bieži vien pārklājas. Audiologopēdam jāstrādā ne tikai ar runas un valodas attīstību, bet jāpiedomā arī par motorisko defektu korekciju, tādējādi var palīdzēt fizioterapeitam sasniegt viņa mērķus, kā arī pareiza poza un kustības atvieglos komunikāciju nodarbības laikā. Tāpat arī fizioterapeitam vēlams stimulēt pacienta runu un valodu savu vizīšu laikā.

Fizioterapeita un audiologopēda darba stingra nodalīšana pacientam neļauj iegūt dažādu pieredzi un kavē raitu attīstību. Lai spētu optimāli palīdzēt pacientam, rehabilitācijas komandai jābūt savstarpēji vienotai, pieturoties pie vienas izveidotas programmas.

KĀDIEM BĒRNIEM ŠĀDA TERAPIJA IR PAREDZĒTA

Nodarbības, kuras vienlaikus vada gan fizioterapeits, gan audiologopēds, var pielāgot:

  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šādos gadījumos bērniem var būt kustību ierobežojumi un runas vai valodas traucējumi, kā arī rīšanas vai košļāšanas traucējumi;
  • bērniem ar psihiskās attīstības traucējumiem, piemēram, autismu vai autiskā spektra traucējumiem, kā arī garīgās attīstības traucējumiem. Šādiem bērniem retāk ir sastopami fiziskās attīstības traucējumi, taču raksturīgas runas, valodas un komunikācijas grūtības, un terapijas laikā caur fiziskajām aktivitātēm ir iespējams veicināt tieši šo funkciju attīstību;
  • bērniem, kuriem ir artikulācijas traucējumi (skaņu izrunas traucējumi), kam pamatā ir muskulatūras tonusa izmaiņas, muskulatūras saspringums vai stājas traucējumi, jo artikulācija iesaistītās struktūras (mēli, lūpas, žokli, košļāšanas muskulatūru) nedrīkst atdalīt no pārējā ķermeņa un koriģēt izolēti;
  • bērniem, kuriem ir uzvedības, uzmanības un koncentrēšanās traucējumi jebkurā vecumā. Šādiem bērniem bieži nepieciešama logoterapija, taču šādos gadījumos runas un valodas funkciju veicināšana notiek ar fizisku aktivitāšu starpniecību;
  • bērniem, kuriem diagnosticēta psihomotoriskās attīstības aizture agrīnās attīstības periodā vai ir problēmas ar zīšanu un/vai rīšanu. Bērniem, kuriem jau agrīni tiek konstatētas novirzes no normas attīstībā, laikus tiek rekomendēta atbilstoša terapija, rezultātā iespējama vislabvēlīgākā prognoze;
  • bērniem, kuriem ir ģenētiskas slimības, piemēram, Dauna sindroms, Prādera-Villija sindroms un citas slimības, kurām raksturīgi ne tikai fiziskās, bet arī kognitīvās, runas un valodas attīstības traucējumi.

MULTIDISCIPLINĀRAS KOMANDAS DARBA EFEKTIVITĀTE

Viena no galvenajām priekšrocībām ir tāda, ka terapijas laikā vienlaikus tiek izmantotas daudzveidīgas funkcionālo speciālistu zināšanas un prasmes. Ir iespējama maksimāli objektīva un daudzpusīga pacienta spēju un prasmju izvērtēšana. Audiologopēda un fizioterapeita sadarbībā lēmumu pieņemšana, kas virzīta uz rezultātiem, ir ātrāka, kā arī funkcionālo speciālistu komandai ir iespējas izvirzīt lielākus mērķus un integrēt tos klienta ikdienas dzīvē, nevis katram strādāt, lai paveiktu atsevišķus uzdevumus. Nozīmīgs ieguvums pacientam ir arī tas, ka kopējās izmaksas šādam pakalpojumam ir lētākas. Pieredze liecina, ka liela daļa pacientu, kas apmeklē audiologopēdu, vienlaikus iet uz nodarbībām arī pie fizioterapeita. Nereti ir situācijas, kad šie speciālisti tiek apmeklēti dažādās veselības iestādēs, tādējādi kopīga mērķu izvirzīšana nav iespējama un komunikācija starp speciālistiem pacienta interesēs nenotiek nemaz. Tāpēc ieguvums multidisciplināras komandas terapijā ir arī tas, ka pacientiem un viņu ģimenēm ir vieglāk komunicēt ar saliedētu komandu, nevis ar vairākiem atsevišķiem speciālistiem. Nodarbību laikā pacientam ir arī mazāka emocionālā un psiholoģiskā spriedze, jo uzdevumi un darbības ir sintezētas dažādās disciplīnās, it īpaši tas attiecas uz situācijām, kad terapija nepieciešama bērnam.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2020. gada janvāra numurā.

 

Saistītas ziņas

news-img
24.02.2020.

VESELĪBA - PRIORITĀTE NR. 1

news-img
21.02.2020.

Ādas detektīvs

news-img
20.02.2020.

Kāpēc niez galvas āda?

news-img
20.02.2020.

Traucējošais sausums

news-img
11.02.2020.

Rūpes par roku ādu

news-img
07.02.2020.

Hroniskas muguras sāpes. Vai palīdzēs osteopātija un teipošana

news-img
07.02.2020.

Pigmentācijas traucējumi. Pētījumi, inovācijas, pieredze

news-img
07.02.2020.

Ginekoloģe ar otām

news-img
06.02.2020.

Vēja sapūsta auss. Kā sev palīdzēt?

news-img
06.02.2020.

Kas zināms par zarnu mikrobiotu?

Visas ziņas