news-img

Publicēšanas datums: 15.06.2022.

Migrēna un tās komplikācijas

Migrēna ir hroniska slimība, kura vidēji sastopama vienam no astoņiem pieaugušajiem (vidēji 14,4 % populācijā) un kura ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti visā pasaulē (2. vietā pasaulē darbnespējas dienu ziņā). Divas trešdaļas migrēnas pacientu ir jaunas sievietes, vidējais vecums 25—55 gadi, līdz pubertātei puiši un meitenes slimo apmēram līdzīgās proporcijās, vēlāk sastopamība vīriešiem un sievietēm ir 1 : 3.

Migrēnas komplikācijas nosacīti var iedalīt vairākās apakšgrupās: pirmkārt, saistītas ar migrēnas lēkmi — status migrenosus, kardiovaskulāri notikumi (migrenozs insults vai infarkts), ieilgusi aura, migrenoza epilepsija, otrkārt, saistītas ar neārstētu vai ilgstoši neadekvāti ārstētu slimību vai arī saistītas ar ļaundabīgu slimības gaitu — hroniska migrēna, migrēnu pavadošie simptomi (depresija, trauksme utt.), treškārt, saistītas ar medikamentu lietošanu. Žurnāla ''Doctus'' lasītājiem skaidro ''Veselības centra 4'' filiāles ''Juglas klīnika'' neiroloģe, neirosonoloģe Ruta Plotniece.

Sekojot ICHD 3 (International Classification ofHeadache Disorders 3rd edition) klasifikācijai, par komplikācijām tiek uzskatītas tieši ar lēkmi saistītās izpausmes. Tā kā pēdējā laikā arī Latvijā par migrēnu tiek runāts daudz, šajā reizē pievērsīsimies tieši šai mazāk iztirzātajai migrēnas komplikāciju tēmai, īpaši akcentējot biežākās no tām.

Atgādinājumam — epizodiskai migrēnai raksturīgas stipras līdz ļoti stipras galvassāpes ar vai bez fokālas neiroloģiskas simptomātikas (migrēnas ar auru gadījumā), kas var saglabāties 4—72 stundas.

Aura raksturīga vidēji vienam no trīs pacientiem, un tās izpausmes var būt dažādas: vizuālas (bieži: gaisma, mirgošana acu priekšā, redzes lauka defekts), audiālas (trokšņi ausīs), somatosensoriskas (tirpšana, kņudināšana, ožas traucējumi u.tml.), veģetatīvas (svīšana, pastiprināta kuņģa—zarnu trakta motorika, slikta dūša), motoriskas (muskuļu krampji, parēzes kādā ķermeņa daļā).

Biežākā ir optiskā aura, un tipiskā gadījumā tai seko galvassāpes. Parasti aura ilgst līdz vienai stundai (biežāk 30—40 minūtes). Migrēnas lēkmju skaits mēdz būt variabls. Lēkmes var būt ļoti reti, reizi gadā vai pat retāk, bet var būt vairākas reizes nedēļā. Ja migrēnas epizodes ir vairāk nekā 15 dnn mēnesī, to sauc par hronisku migrēnu.

Migrēna, īpaši migrēna ar auru, ir sistēmiska slimība, kam raksturīga endotēlija disfunkcija un pastiprināta trombocītu agregācija.

Hormonu nozīme

Nevar neskart šo tēmu, ņemot vērā statistiku. Jau minēts, ka biežāk migrēna sākas pubertātes vecumā un lēkmes mazinās vai pazūd pēcklimktēriskajā periodā. Turklāt ir vispārzināma migrēnas lēkmju saistība ar menstruālo ciklu (premenstruālā, menstruālā periodā lēkmes mēdz būt biežāk vai raksturīgas tikai šim periodam), grūtniecību (lēkmes mēdz pazust vispār vai kļūst ievērojami retākas), kombinēto kontraceptīvu lietošanu (vairākumā gadījumu lēkmes tomēr ir biežākas, lai gan pastāv uzskats, ka lēkmju skaits tāpēc nemainās).

Ir pētījumu dati, ka sievietēm ar augstāku testosterona līmeni migrēnas novēro retāk. Viss iepriekš minētais nešaubīgi parāda milzīgo estrogēna lomu šajā procesā. Ir vairāki nopietni pētījumi, kuros pacienti (70 % sieviešu) novēroti 20 gadu garumā un kuri rāda kardiovaskulāros riskus migrēnas pacientiem, arī kardiovaskulārās nāves riskus (tabula).

Migrēnas ar auru provocēta epilepsijas lēkme

Diagnostiskie kritēriji:

  • A — epilepsijas lēkme, ko izraisījusi migrēna ar auru un kāds no B kritērijiem,
  • B — izpaužas pacientiem ar migrēnu ar auru tās laikā vai stundas laikā kopš migrēnas ar auru sākuma,
  • C — nav ticamākas diagnozes.

Migrēnai un epilepsijai ir līdzīgas izpausmes, runājot par paroksismālām smadzeņu izpausmēm. Arī epilepsijas gadījumā var būt migrēnai līdzīgas galvassāpes. Dažkārt epileptiskās lēkmes var izpausties migrēnas lēkmes laikā, un to apraksta kā migralepsiju, bet šis fenomens ir rets (termins ir novecojis), var būt arī epilepsijas provocētas migrēnas tipa galvassāpes, turklāt jautājums par to, kas ir primārs, kas — sekundārs, ir diskutabls un izaicinošs, vajadzīga detalizētāka analīze.

Ārstē kā epilepsijas lēkmes gadījumā un, ja nepieciešams, papildus lieto pretsāpju medikamentus.

Secinājumi

Lai gan migrēna ir sen zināma slimība ar diezgan skaidriem diagnostiskajiem kritērijiem, tomēr bieži tā netiek laikus atpazīta un atbilstoši ārstēta. Tas var radīt pamatu komplikāciju attīstībai.

Taču arī gadījumos, kad migrēna tiek atbilstoši koriģēta, var rasties komplikācijas. Kaut arī ir daudz jaunu un efektīvu medikamentu, ne vienmēr tie ir efektīvi. Tas saistāms ar ļoti variablo šīs slimības patoģenēzi. Tāpēc ļoti svarīgi ir izglītot gan pacientus, gan ārstus, lai šīs komplikācijas būtu retākas un vieglākas.

Rakstu ar plašu skaidrojumu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2022. gada jūnija numurā.

Saistītas ziņas

news-img
15.06.2022.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

news-img
13.06.2022.

Sirds veselības pārbaudes - vēlamas ne tikai senioru vecumā

news-img
14.06.2022.

Plikpaurība? Matu pārstādīšana palīdz

news-img
15.06.2022.

Kā atbrīvoties no varžacs?

news-img
03.06.2022.

Lāzerterapija un injekcijas intīmajai zonai

news-img
03.06.2022.

Kādu dzeramo ūdeni labāk izvēlēties?

news-img
03.06.2022.

Aizkuņģa dziedzera pārbaudes

news-img
02.06.2022.

Vai grūtnieču jostu drīkst nēsāt līdz pat dzemdībām

news-img
02.06.2022.

Pieneņu ''karbonādes'': vai ēdamas?

news-img
31.05.2022.

Aktīniskās keratozes

Visas ziņas