Neapstājies vecumdienās!

Pietiekams kustību daudzums ir viens no labas veselības pīlāriem jebkurā vecumā. Un runa ir ne tikai par fiziskajām kustībām, bet arī gana intensīvu smadzeņu aktivitāti, neļaujot sev iesūnot. Kaut arī daudziem šķiet, ka vecumdienas domātas pelnītai atpūtai, mediķi atgādina - jo aktīvāks dzīvesveids, jo ilgāk izdosies saglabāt jaunību. Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' geriatrs, profesors Jānis Zaļkalns

Svarīgi neapstāties!

Atsakoties no ikdienā ierastajām mentālajām un fiziskajām darbībām, gan kustības, gan domāšana, analīze un citas kognitīvās spējas diezgan ātri piemirstas vai kļūst apgrūtinošas. Tāpēc regulārs treniņš - vai tas būtu sports, dejas un pastaigas, ierastie dārza darbi, ikdienišķā krustvārdu mīkla vai mūžizglītība - ir galvenais profilaktiskais prevencijas pasākums, lai viss, ko cilvēks dzīves laikā ir spējis paveikt, maksimāli ilgi saglabātos arī indivīda trešajā attīstības posmā, ko saucam par novecošanu. Gan dzīve, gan novecošana katram cilvēkam rit personalizēti, ļoti atšķirīgi un daudzveidīgi. Taču pats svarīgākais ir aktivitātes saglabāšana tādā līmenī, kādā cilvēks gadiem ir dzīvojis.

Robežlīnija -aiziešana pensijā

Kritisks brīdis jebkura cilvēka dzīvē ir aiziešana no darba tirgus. Ja cilvēkam nav skaidrs, ko darīt tālāk, var sākties nepamatota sevis pažēlošana - ''es jau tagad varu neko neplānot, esmu brīvs cilvēks, kā sanāks, tā būs labi''. Tomēr strukturēta dzīve un ikdienas notikumu plānošana ir iemaņas, kas jāņem līdzi arī tālākajā, ar darbu nesaistītajā dzīves posmā.

Speciālists norāda, ka mentāli traumējoši ir rīkoties tā, kā Latvijas sabiedrībā rīkojas ne viens vien darba devējs: gados vecāks cilvēks atnāk uz darbu, un viņam vienkārši pasaka ''paldies, no rītdienas tu vairs neesi vajadzīgs''. Nespēja ar cieņu pateikties par mūža ieguldījumu, tā vietā sagādājot šādu negaidītu spērienu, var radīt traumu uz visu atlikušo dzīvi.

Nogurdināt sevi atbilstoši spējām

Vecumdienas ir jaunības atspulgs, rezumējot visu, kas ar cilvēku noticis un kā viņš par sevi rūpējies. Ja jaunība bijusi tik trauksmaina, ka nav atlicis daudz laika domāt par savu veselību, iespējams, pārkāpjot 50 gadu slieksni, būs vajadzīgs zināms restarts, lai vecumdienas baudītu atbilstošā kvalitātē.

Mīlošu ģimeņu problēma - pārprasts atbalsts

Redzot, ka seniors sagurst un sašļūk, viņu noteikti var un vajag sapurināt. Ka liecina viņa pieredze, lielākās problēmas mēdz piemeklēt vismīlošākās ģimenes. ''Ja seniors sāk raizēties, vai viņam izdosies mājas pašaprūpes darbiņi, uzkopšana, ēdiena gatavošana, ko saka mīlošā ģimene? Omīt, nepūlies, mēs paši! Apciemo savu senioru, visu viņa vietā izdara, jo tā ir ātrāk un vienkāršāk. Taču pareizi būtu senioram, kurš sāk šaubīties par saviem spēkiem, ļaut darīt pašam, pārliecināties, ka izdodas, paslavēt par izdošanos, kaut arī tas prasa laiku, un tad palīdzēt, ja tiešām vajadzīgs.

Vairāk lasiet laikraksta ''Liesma'', 2021.gada 2.jūlija numurā.