Neredzamais senioru drauds - kaulu slimības

Lai cik strauja bijusi dzīve, mūža nogalē gan ikdienas ritms, gan arī mūsu pašu soļi kļūst lēnāki un apdomīgāki. Fizisks nesteidzīgums, saudzējot locītavas un vairoties no sāpēm, visbiežāk ir vecuma nepatīkamā pavadoņa - kaulu slimību - sekas. Senioru vecumā izpaužas dzīves laikā uzkrātie veselību negatīvi ietekmējošie faktori un palēninās atjaunošanās procesi organismā - arī kaulu reģenerācija. Mūsdienās, pateicoties ārstu kompetencei, ārstniecības un diagnostikas attīstībai, no kaulu slimībām iespējams izvairīties vai vismaz atvieglot to norisi, saglabājot kustību prieku un spēkus vēl ilgus gadus.

Klusējoša epidēmija - osteoporoze!

Visizplatītākā kaulu slimība senioru vecumā nemainīgi ir osteoporoze - hroniska un progresējoša slimība, kuru raksturo samazināta kaulu masa un kaulu struktūras izmaiņas, rezultātā samazinās kaulu izturība un būtiski pieaug lūzumu risks. Pasaulē no osteoporozes cieš aptuveni 200 miljoni cilvēku. Sabiedrībai novecojot, saslimšanas gadījumu skaits ik gadu pieaug. Sievietes šī slimība pārsvarā skar menopauzē pēc 50 gadu vecuma, savukārt vīriešus - andropauzē pēc 65 gadu vecuma. Kauli ir dzīvi, tāpēc to noārdīšanās un veidošanās norisinās visu cilvēka mūžu.

Osteoporoze attīstās nemanāmi, lēni progresējot, tāpēc to dēve par ''klusējošo epidēmiju''.

Bērnībā un pusaudža gados kaulu augšana ir straujāka par kaulu veco daļu noārdīšanos. Veselam pieaugušajam šis process ir līdzsvarā. Osteoporoze attīstās, ja ir izjaukts līdzsvars starp kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem - kauls noārdās ātrāk nekā atjaunojas.

Osteoporezes risku nosaka:

Ģenētiskie faktori - vai kādam no tuvākajiem asinsradiniekiem bijusi osteoporoze un osteoporotiski lūzumi.
Cilvēka piederība kādai no rasēm - eiropieši un aziāti ir pakļauti lielākam osteoporozes riskam.
Fiziskās aktivitātes - nepietiekama fiziskā slodze mūža laikā.
Uztura īpatnības un ēšanas paradumi - veģetāriešiem un jo sevišķi vegāniem ir lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi.
Dažādas slimības: onkoloģiskās slimības, diabēts, endokrīnās slimības, multiplā skleroze u.c.
Medikamentu lietošana - glikokortikosteroīdi, daži onkoloģijā un psihiatrijā izmantotie medikamenti.
Nepietiekama uztura uzņemšana bērnībā, kad intensīvi veidojas kaulu masa.
D vitamīna trūkums vai deficīts organismā.

Lai arī par osteoporozi runāts bieži, tomēr arvien novērojama tendence pacientiem par šo slimību uzzināt jau novēlotā stadijā - pēc negaidītiem kaulu lūzumiem.

Lūzums bez brīdinājuma

Pasaulē osteoporoze ik gadu izraisa vairāk nekā 1,5 miljonus kaulu lūzumu. Latvijā, pēc aptuveniem statistikas datiem, osteoporozes izraisīti lūzumi skar 200 000 pacientu - katru trešo sievieti pēc 50 gadu vecuma un katru piekto vīrieti.

Osteoporozes izraisītie lūzumi rodas pat pēc mazas enerģijas kritiena vai vienkārši spontāni, bez redzama iemesla, piemēram, saliecoties klājot gultu. Mazas enerģijas kritiens ir kritiens, kas noticis, vienkārši nokrītot, ejot pa līdzenu virsmu, nekur nepakāpjoties vai krītot no neliela augstuma. Šādam kritienam parastos apstākļos nevajadzētu radīt nopietnas sekas.

Osteoporozei raksturīgākās lūzuma vietas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, mugurkaula skriemeļu lūzums, spieķa kaula lūzums tipiskā vietā (delnas locītavas rajonā), kā arī pleca kaula ķirurģiskā kakliņa lūzums, tās ir vietas, kur ir daudz spongiozā jeb šūnainā kaula un mazāk kompaktā kaula, jo osteoporoze vispirms skar tieši šo spongiozo kaulu.

Pēc Starptautiskās Osteoporozes asociācijas sniegtajiem datiem, 20% pacientu pirmajā gadā pēc gūžas kaula lūzuma mirst, 30% - sadzīvo ar kustību traucējumiem, invaliditāti vai pilnīgu nespēju sevi aprūpēt, samazinās dzīvildze. Atveseļošanās pēc šiem lūzumiem ir ilgstoša un dārga, turklāt pēc pirmā lūzuma bieži seko atkārtoti lūzumi. Osteoporoze var apgrūtināt arī citu veselības problēmu ārstēšanu, piemēram, protezēšanas operācijas. Tātad galvenais uzdevums cīņa ar osteoporozi ir nepieļaut pirmo lūzumu! Tas ir iespējams, laikus veicot osteoporozes diagnostiku.

Apsteidzot nelaimi - GLĀBJOŠĀ DIAGNOSTIKA

Osteoporoze var būt primāra (var attīstīties pēc menopauzes un andropauzes) vai sekundāra - kā hroniskas slimības vai medikamentu lietošanas sekas. Pašlaik visplašāk lietotā metode, kā diagnosticēt osteoporozi, ir osteodensitometrija (DXA) -kaulu minerālā blīvuma mērījums. Osteodensitometrijas izmeklējums ir diagnostikas zelta standarts. Metodes pamatā ir divu dažādu intensitāšu rentgenstaru atšķirīgā absorbcija dažāda apjoma un blīvuma audos, iegūtos rezultātus salīdzina ar vecumam un dzimumam atbilstošu pieņemto normu. Diagnostika ilgst aptuveni 15-20 minūtes, tā ir nesāpīga, un izmantotais rentgenstarojums - minimāls. Turklāt ''Veselības centra 4'' filiālē ''Diagnostikas centrā'' ir uzstādīta jaunākās paaudzes osteodensitometrijas iekārta - Hologic Horizon IV osteodensitometrs, kas diagnostiku ļauj veikt ar vēl mazāku starojuma devu, augstāku precizitāti un attēlu izšķirtspēju, turklāt ar šīs iekārtas palīdzību iespējams veikt pilnīgu ķermeņa kompozīcijas noteikšanu un analīzi, kas, ņemot vērā kaulu slimību saistību ar lieko vai nepilnīgo svaru, ir ļoti svarīgi.

Kad un kam jāveic osteodensitometrija?

• Visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma.
• Vīriešiem pēc 70 gadu vecuma.
• Sievietēm, kurām menopauze iestājusies pirms 45 gadu vecuma.
• Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuriem osteoporoze varētu būt iedzimta - tā bijusi kādam no pirmās pakāpes radiniekiem.
• Ja ir bijis kaula lūzums maznozīmīgas traumas rezultātā vai bez traumas.
• Ja novērots auguma garuma samazinājums par 3-4 cm salīdzinājumā ar augumu 30 gadu vecumā, mugurkaula krūšu daļas pastiprināts izliekums (kifoze), ilglaicīga imobilitāte.
• Ja noteikts nepietiekams D vitamīna un kalcija daudzums organismā.
• Blakusslimību gadījumā - reimatoīdais artrīts, ilgstoši neārstētas vairogdziedzera slimības, kuņģa un zarnu trakta slimības, hipogonādisms (nepietiekama dzimumdziedzeru funkcija), mielomas slimība, hroniskas nieru slimības, diabēts, onkoloģiskas slimības, anoreksija
• Ja ķermeņa svars mazāks par 58 kg.
• Cilvēkiem, kuriem ikdienā ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids.
• Ja orālie glikokortikoīdi lietoti ilgāk par 3 mēnešiem.
• Ilgstošu kaitīgu ieradumu gadījumā - ja smēķē, pārmērīgi lieto alkoholu, kafiju un tēju (melno, zaļo) - 5-6 krūzītes dienā.

Ārstēšana un prevencija

Lai arī osteoporoze visbiežāk skar tieši vecāka gada gājuma pacientus, tās novēršana sākas jau cilvēka dzimšanas brīdī.

Veselīga un atbildīga dzīvesveida ieteikumi jāievēro visa mūža garumā:

• jāseko pietiekamam D vitamīna (palīdz uzsūkties kalcijam) līmenim organismā;
• fiziski aktīvs dzīvesveids visa mūža garumā;
• sabalansēts uzturs (noteikti jāiekļauj olbaltumvielas, produkti, kas satur kalciju un D vitamīnu);
• smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas atmešana;
• regulāri ārsta apmeklējumi.

Konsultē ''Veselības centras 4'' Osteodensitometrijas kabineta vadītāja, ģimenes ārste, osteoporozes speciāliste Agita Medne. Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada jūlija numurā.