news-img

Publicēšanas datums: 11.12.2019.

Hemoroīdu slimība

Hemoroīdi ir gļotādas maisiņi ar venozu un mazāk arteriālu asinsvadu pinumu. Tie ir normāla taisnās zarnas sastāvdaļa. Tie veic anālās atveres blīves funkciju, lai tad, kad nenotiek defekācija, no atveres nebūtu nekādu izdalījumu vai patvaļīgas gāzes noplūdes. Hemoroīdu slimība ir visizplatītākā kaite pacientiem ar proktoloģiskām sūdzībām. Lasiet ''Veselības centrs 4'' ķirurga, flebologa, proktologa Sergeja Mihailova rakstu žurnālā ''Materia Medica''.

Slimību izraisa apgrūtināta asins attece no anālā apvidus un asinsvadu paplašināšanās, tāpēc hemoroidālais pinums ap taisno zarnu palielinās, veidojas hemoroīdu mezgli, kas sāk noslīdēt un vēlīnākās stadijās pat izslīdēt ārpus anālās atveres. Hemoroīdu slimība ir pastāvīga (neatgriezeniska) šo mezglu palielināšanās ar iespējamām komplikācijām - asiņošanu, trombozi vai mezgla iesprūšanu. Mezglu palielināšanās cēlonis ir asinsrites pārmaiņas - asins stāze. To var veicināt mazkustīgs dzīvesveids, sēdošs vai stāvošs darbs, regulāra smagumu celšana, palielināta ķermeņa masa, nepareiza diēta (pikanti, sāļi ēdieni, stipra tēja, kafija, alkohols), ilgstošs aizcietējums, kā arī ilgstoša caureja, resnās zarnas un anālās atveres infekcija, traumas, grūtniecība, pārmērīga anālā apvidus higiēna. Palielināti mezgli pakāpeniski sāk izvirzīties no anālā kanāla pēc defekācijas vai smaguma celšanas, bet tad tie paši samazinās (slimības otrā stadija). Trešā stadijā mezgli pastāvīgi ir ārpus anālā kanāla, tos var iebīdīt atpakaļ tikai manuāli. Ceturtā stadijā mezglu iebīdīšana atpakaļ nav iespējama. Jebkurā hemoroīdu slimības stadijā var būt šādas sūdzības: nieze, dedzinoša sajūta, sāpes tūpļa apvidū, periodiska asiņošana no taisnās zarnas (parasti pēc defekācijas), bet tā var būt arī spontāna, pārplīstot hemoroīdu mezglam. Hemoroīdus atkarībā no to atrašanās vietas iedala iekšējos (anālā kanālā) un ārējos (ap anālo atveri). Lai arī ārējie hemoroīdi sastopami pietiekami bieži, hemoroīdu slimības stadiju klasifikācijas pamatā ir iekšējo hemoroīdu novietojuma pārmaiņas un izvirzīšanās ārpus anālās atveres. Vienlaicīgi var palielināties gan iekšējie, gan ārējie hemoroīdi, taču to novēro samērā reti, parasti sākumā palielinās iekšējie hemoroīdi, bet pēc tam ārējie. Hemoroīdu slimība ir neatgriezeniski progresējoša. Konservatīvi pasākumi (ziedes, svecītes, peldes, tabletes) ir simptomātiska terapija, kas ieņem stabilu vietu ārstēšanā, piemēram, niezes, dedzinošas sajūtas mazināšanai izmanto ziedes un supozitorijus. Vēl aizvien iedarbīga ir sēdvannu izmantošana, ko gadsimtiem lieto hemoroīdu slimības simptomu mazināšanai. Hemoroīdu slimības ārstēšana atkarīga no tās stadijas un simptomiem.

Hemoroīdu slimības stadijas:

  1. Hemoroīdu palielināšanās un asiņošana, mezgli ir tikai anālā kanālā.
  2. Vēdera izejas vai stipras fiziskas piepūles laikā hemoroīdu mezgli izspiežas ārpus anālā kanāla. Kad piepūle beidzas, tie ieņem sākotnējo stāvokli.
  3. Hemoroīdu mezgli piepūles laikā izspiežas, bet atpakaļ tos var iebīdīt tikai manuāli.
  4. Hemoroīdu mezgli pastāvīgi atrodas ārpus anālās atveres.

Vieglos gadījumos jācenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu un lietot šķiedrvielām bagātu uzturu.

VIETĒJI LĪDZEKĻI. Vietējā terapija ietver vietējās anestēzijas līdzekļus, kortikoīdus, pretiekaisuma līdzekļus. Daži preparāti satur visas trīs sastāvdaļas dažādā kombinācijā. Mērķis ir novērst nepatīkamās sajūtas, mazināt gludās muskulatūras tonusu anālā apvidū, uzlabot audu apasiņošanu. Vietējās anestēzijas līdzekļi mazina sāpes un niezi. Tie der akūtos gadījumos, piemēram, ārējo hemoroīdu trombozes vai akūtas anālās atveres plīsuma gadījumā, bet no to ilgstošas lietošanas jāvairās, jo var rasties pastiprināts ādas jutīgums. Latvijā pieejami supozitoriji un ziedes, kuros aktīvās vielas ir benzokaīns, tribenozīds, lidokaīns, kseroforms, vilkogas ekstrakts, cinka sulfāts, fenilefrīns, kā arī ārstniecības augu ekstrakti. Kortikoīdi kavē vietējo iekaisumreakciju, bet, tāpat kā vietējās anestēzijas līdzekļi, var maskēt simptomus perianālu slimību gadījumā. Jāievēro piesardzība, ja ir aizdomas par vīrusu vai sēnīšu infekciju. Ilgstoši lietojot, var rasties ādas atrofija. Ziede ar Escherichia coli kultūru palīdz mazināt iekšējo anālā kanāla spiedienu. Novājināts mikroorganisma celms rada infekcijas sajūtu brūcē, veicina imūndarbību un audu reģenerāciju. Taču šis līdzeklis mazāk piemērots akūtiem gadījumiem. Ādas aizsargziedes, piemēram, cinku saturošas ziedes, var nodrošināt aizsardzību pret mitrumu un kairinātājiem, taču jāuzziež ļoti plānā slānī.

IEKŠĶĪGI LĪDZEKĻI. Viens no pēdējo gadu desmitu sasniegumiem ir perorālu līdzekļu pievienošanās farmakoterapijas arsenālam. Tā paredz bioflavonoīdu lietošanu gan akūtas slimības gadījumā, gan profilaksē. Tie ir rutozīdus saturoši līdzekļi, mikronizētu attīrītu flavonoīdu frakcijas hesperidīns, diosmīns, eskuzāna līdzekļi. Šīs zāles, kam ir sava vieta hemoroīdu slimības gadījumā, lietojamas pēc ārsta ieteikuma. Tiesa, zinātniskā literatūrā nav plašu, augstas raudzes pētījumu par šādu zāļu efektu. Tie veic papildfunkcijas un ir lietojami kopā ar vietējas darbības preparātiem. Būtiski ir vēdera izeju mīkstinoši līdzekļi, lai hemoroīdi tiktu pēc iespējas mazāk mehāniski traumēti. Labi līdzekļi ir laktuloze un polietilēnglikola zarnu satura biedinātāji (šie līdzekļi darbojas lēni un neuzsūcas). Nav ieteicami kairinoši, ātras darbības līdzekļi (piemēram, bisakodils). Klizmu parasti neveic regulāri vēdera izejas mīkstināšanai, bet tikai tad, ja ir pilnīgs aizcietējums, vai pirms manipulāciju veikšanas. Nepieciešamības gadījumā pēc operācijas vai paasinājuma gadījumā lietojami pretsāpju līdzekļi - paracetamols, ibuprofēns, kas neveicina hemoroīdu asiņošanu.

RADIKĀLA TERAPIJA. Tomēr, ja slimība ir progresējusi, simptomi ir pastāvīgi, un slimnieks vēlas uz visiem laikiem atvadīties no hroniska diskomforta vai bieži recidivējošām hemoroidālām lēkmēm, tad bez ķirurģiskas iejaukšanās nevar iztikt. Mūsu dienās ir daudz ārstēšanas metožu, un Latvijā pieejami pēdējie medicīnas sasniegumi.

Pirmās un otrās stadijas hemoroidālo mezglu ārstēšanas metodes:

  • Biolīme
  • Skleroterapija
  • НЕТ un Rafaelo procedūras
  • Krioterapija
  • Gumijas gredzenu aplikācijas paplašinātiem hemoroīdu mezgliem

Trešās un ceturtās stadijas hemoroīdu slimības ārstēšanai parasti tiek veikta operācija

  • THD operācija
  • Longo operācija
  • Ar ligatūru asistēta hemoroīdekto-mija
  • Miligana-Morgana hemoroīdektomija

BŪTISKI APMEKLĒT ĀRSTU. Hemoroīdu slimība ir viegli uzveicama, ja ievēro ārsta norādījumus. Arī progresējusi hemoroīdu slimība labi pakļaujas invazīvām un mazinvazīvām metodēm, atlabšana noris ātri. Galvenais ir šās kaites diferencēšana no nopietnām patoloģijām, meklējot palīdzību pie ārsta. Katrā ziņā jāsaprot, ka ar zālēm nevar pilnīgi novērst hemoroīdu slimību, var tikai mazināt simptomus. Labākā gadījumā process norimst, bet progresēšanas ātrums ir individuāls un nav prognozējams.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Materia Medica'' 2019. gada decembra numurā.

 

Saistītas ziņas

news-img
15.06.2022.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

news-img
14.06.2022.

Plikpaurība? Matu pārstādīšana palīdz

news-img
15.06.2022.

Kā atbrīvoties no varžacs?

news-img
03.06.2022.

Lāzerterapija un injekcijas intīmajai zonai

news-img
03.06.2022.

Kādu dzeramo ūdeni labāk izvēlēties?

news-img
03.06.2022.

Aizkuņģa dziedzera pārbaudes

news-img
02.06.2022.

Vai grūtnieču jostu drīkst nēsāt līdz pat dzemdībām

news-img
31.05.2022.

Aktīniskās keratozes

news-img
31.05.2022.

Kā pārvarēt stresu pirms eksāmeniem?

news-img
30.05.2022.

Matu aizsardzība vasarā

Visas ziņas