Tetovēšanās – bīstama vai nekaitīga?

Tā kā ar šā gada 4. janvāri stājies spēkā Eiropas Savienības likums par tetovēšanas tintēm, aizliedzot krāsas, kas satur ''kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas'', aktualizējies jautājums par to, vai tetovēšanās ir kaitīga. Atbildi sniedz ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Dermatoloģijas klīnika'' un ''Mārupe'' dermatoloģe Agnese Veilande.

''Ierobežojums attiecas uz kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kosmētikā aizliegtām ķīmiskām vielām, ādas sensibilizatoriem, ādu un acu kairinātājiem, metālu piemaisījumiem, aromātiskajiem amīniem un dažiem pigmentiem,'' teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.
Tā kā tetovēšanas tintēs un permanentajā grimā izmantotās ķīmiskās vielas var palikt organismā uz visu mūžu, ilgstoša iedarbība var būt arī potenciāli kaitīgajām sastāvdaļām. Tajā pašā laikā nav zinātnisko pierādījumu, ka tetovējumu tintei būtu tieša saistība ar onkoloģisko slimību rašanos, norāda ''Euronews''.
Latvijas Veselības inspekcijā (VI) līdz šim nav saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem par alerģiskām reakcijām tetovēšanas krāsu dēļ.

Dermatoloģe Agnese Veilande atzīst, ka tetovējumu un permanentā grima iespējamā ietekme uz veselību joprojām tiek pētīta. ''Nepieciešams veikt vairāk pētījumu, lai apliecinātu, ka kāda no izmantotajām krāsvielām varētu būt kancerogēna,'' viņa saka. ''Bet ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kur pacientiem varētu būt asociācija ar artificiālo eksogēno pigmentu ievadīšanu un kancerogenitāti (pēc publikācijas datiem 2021. gada 28. decembrī – 36 melanomas, 18 bazālo šūnu karcinomas un vēl pāris citu ļaundabīga vēža gadījumu).''
''Pēc pigmentu ievadīšanas var novērot alerģiskas reakcijas, proti, 4. tipa hipersensitivitātes reakciju – alerģisko kontaktdermatītu,'' atklāj dermatoloģe. ''Bieži pacientiem var novērot rētu veidošanos tetovējuma robežās, pat hipertrofisko un keloīda rētu veidošanos. Tetovējums arī var būt kā palaidējmehānisms kādai autoimūnai saslimšanai – sarkoidozei, psoriāzei.''
Ārste pieļauj, ka personas ar permanento grimu biežāk vēršas pie speciālistiem ar sarežģījumiem, jo šīs procedūras tiek veiktas jutīgākās zonās – pie acīm un uz lūpām. ''Iespējams, bet tas ir individuāli. Un pieļauju, ka pacienti, kas veic permanento grimu sejas ādas apvidū, biežāk vēršas pie ārsta, lai norādītu par alerģiskas reakcijas simptomiem. Parasti simptomātika šajos apvidos būs izteiktāka un pacientus vairāk satrauks,'' saka Veilande.

Kā cilvēkam zināt, vai viņam var būt alerģija pret tetovēšanās tinti? ''To iepriekš var zināt vienīgi tad, ja pacients, zinot savu slimības vēsturi, pasaka, ka ir alerģisks, ir bijušas šādas epizodes. Bet nav zināms, kā mūsu organisms reaģēs uz šīm vielām, jo tās nepazīst,'' atzīst dermatoloģe.

ES pētījums rāda, ka vismaz 12% Eiropas iedzīvotāju ir tetovējumi, tie ir apmēram 54 miljoni cilvēku. Vislielākais tetovēto personu skaits ir vecuma grupā 18–35 gadi, turklāt šis trends ir īpaši izplatīts 18 līdz 29 gadus vecu eiropiešu vidū – katram ceturtajam no 10 mileniāļiem ir tetovējums, bet pusei no tiem divi līdz pieci zīmējumi. Tas arī licis regulatoriem ieviest nopietnākus drošības pasākumus, jo runa ir par jauniem cilvēkiem, raksta ''Euronews''.

Visu rakstu lasiet portālā delfi.lv 2022. gada 2. februāra publikācijā