news-img

Publicēšanas datums: 09.08.2019.

Tetovējumi: riski un komplikācijas

Tetovēšana un permanentā grima veidošana ir invazīva manipulācija, kas rada riskus dažādu komplikāciju un sarežģījumu attīstībai. Zināšanas par šiem riskiem gan sabiedrībā, gan pakalpojumu sniedzējiem ne vienmēr ir pilnvērtīgas. Lasiet rakstu žurnālā ''Doctus'', kura līdzautors ir ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatologs Alekseja Zavorins.

Termins ''tetovēšana'' radies no taitiešu vārda ''tattau'', un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā.  Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, Eiropā vidēji 12 % no populācijas. Aptaujātie kā motivāciju tetovējuma iegūšanai minējuši individualitātes izcelšanu, seksuālās pievilcības veicināšanu, ārējā izskata uzlabošanu un sekošanu līdzi modei. Izvēloties ādas zīmējuma dizainu, jāņem vērā, ka dažādiem simboliem konkrētās sabiedrības grupās ir īpaša nozīme, piemēram, putns, kas rotā īkšķa pamatni, ir homoseksuālisma simbols, bet zirnekļa tīkla tetovējumam ir īpaša vieta kriminālajā pasaulē, apzīmējot ieslodzījumu.

Tetovējumu veidošana

Pēc tehnikas tetovējumus var iedalīt amatieru un profesionālajos. Amatieru tetovējumi visbiežāk ir melni, veidoti ar oglekļa bāzes krāsām, ko, par laimi, viegli likvidēt. Šie tetovējumi tiek veidoti, adatu iemērcot krāsā un pigmentu ar atkārtotiem dūrieniem ievadot dermā, veidojot vēlamo zīmējumu. Šādā tehnikā ievadīto pigmentu dziļums ādā katram dūrienam atšķiras. Profesionālie tetovējumi tiek veidoti ar speciālu ierīci, kurā adatas kustas pēc atkārtotu svārstību principa. Ja tetovējumu veido zinošs speciālists ar šādu ierīci, tad pigmentu dziļums dermā ir vienmērīgāks. Šie tetovējumi atšķiras ar dažādu krāsainu pigmentu izmantošanu, kas var būt apgrūtinājums, tetovējumu likvidējot. Visplašāk pazīstamie ir kosmētiskie tetovējumi — dekoratīvie tetovējumi (dažādi zīmējumi un uzraksti), kā arī permanentais grims, kas rada tikko uzklātas lūpu krāsas, lūpu zīmuļa, uzacu zīmuļa vai acu lainera efektu. Tetovējumus var izmantot arī medicīniski terapeitiskā nolūkā kāda kosmētiska defekta mazināšanai, lai izlīdzinātu ādas toni vitiligo pacientiem, maskētu matu trūkumu alopēcijas gadījumā, mazinātu rētu kosmētisko defektu, uzlabotu krūts izskatu pēc mastektomijas, atjaunojot krūts oreolu.  Tetovējumus veic arī marķēšanai pirms staru terapijas. Atsevišķi izdala arī ''nejaušos tetovējumus'' — traumatiski iegūtus tetovējumus, kas rodas ādas abrāzijas gadījumā, kad traumētajā ādā iekļūst, piemēram, asfalta vai grafīta daļiņas. Būtiski apzināties, ka tetovēšana un permanentā grima veidošana ir invazīva manipulācija, kas rada riskus dažādu komplikāciju un sarežģījumu attīstībai. Zināšanas par šiem riskiem gan sabiedrībā, gan pakalpojumu sniedzējiem ne vienmēr ir pilnvērtīgas, tāpēc ceram, ka šis raksts sniegs padziļinātu izpratni šajā jautājumā.

Komplikācijas pēc tetovējuma izveidošanas

Izvērtējot komplikācijas, ļoti būtiska ir kārtīgi ievākta anamnēzē un vispārējā izmeklēšana. Ļoti bieži rekomendē veikt arī bojājuma biopsiju, jo lielākā daļa komplikāciju tikai klīniskā izvērtēšanā nav atšķiramas.

AKŪTA IEKAISUMA REAKCIJA

Tetovējumu vietā parasti attīstās akūta aseptiska iekaisuma reakcija, kuras intensitāte indivīdiem atšķiras. Šī reakcija parasti sākas uzreiz pēc tetovēšanas seansa un samazinās dzīšanas laikā. Visbiežāk reakcija izpaužas ar eritēmu, tūsku un palpējamām tetovējuma līnijām. Reizēm var būt redzama petehiāla purpura. Tetovējuma dzīšanas laikā (2—3 nedēļas) parādās virspusējas kreveles, kas ar laiku nolobās. Dzīšanas fāzē var būt novērojama arī akūta, pārejoša limfadenopātija (īpaši tetovējuma limfodrenāžas vietās).

INFEKCIJAS

Tetovēšanas procesā rodas nelieli ādas bojājumi, kas var būt infekcijas vārti dažādiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem, retāk sēnītēm), izraisot ne vien lokālas, bet arī sistēmiskas slimības. Ar tetovējumiem saistīto infekciju galvenie rašanās cēloņi:

  • infekciozu tetovēšanas līdzekļu un instrumentu izmantošana,
  • nepareiza, nepilnīga tetovējumam paredzētā ādas laukuma dezinfekcija, tāpēc ādas mikrofloras baktērijas tetovēšanas procesā var iekļūt dziļākos ādas slāņos,
  • tetovējumu dzīšanas procesā traumētais ādas laukums var radīt niezi un dedzināšanas sajūtu, tāpēc kairinātā vieta tiek kasīta un berzēta, tādējādi inficējot brūci,
  • blakusslimības, kas pacientu predisponē uz infekcijām un kavētu dzīšanu, piemēram, cukura diabēts.

Infekcijas apstiprina ar testiem, ārstē etioloģiski, izmantojot vietējas iedarbības līdzekļus — antibakteriālus krēmus. Smagu un sistēmisku infekciju gadījumā cilvēkam, iespējams, jāārstējas stacionārā vai ar sistēmiskas terapijas līdzekļiem.

Iespējamās vīrusinfekcijas

Visbiežāk sastopamās:

  • vīrushepatīts B,
  • vīrushepatīts C,
  • cilvēka imūndeficīta vīruss [HIV],
  • kontagiozais molusks,
  • herpes simplex vīruss.

Pēc Eiropas slimību un kontroles centra datiem, Eiropā aptuveni 10 % no vīrushepatīta C pacientiem inficējušies tieši tetovēšanas, pīrsinga vai citas invazīvas kosmētiskās procedūras laikā.

Iespējamās bakteriālās infekcijas

Bakteriālas ādas infekcijas visbiežāk izpaužas ar paaugstinātu temperatūru (gan lokāli, gan sistēmiski), lokālu tūsku, sāpīgumu, apsārtumu, var būt erozijas, strutaini izdalījumi, dažādi ādas bojājumi: sarkanas/violetas papūlas, pustulas, zvīņojošās papūlas utt.

Dokumentētas infekcijas:

  • Streptococcus pyogenes infekcija — impetigo, roze, septicēmija,
  • Staphylococcus aureus (arī MRSA) infekcija — ādas un mīksto audu infekcijas; reti — toksiskā šoka sindroms,
  • Treponema pallidum infekcija — sifiliss,
  • atipiskās mikobaktērijas, Mycobacterium tuberculosis ādas infekcijas un pat Mycobacterium leprae infekcijas

Sēnīšu infekcijas

Reti, bet kā tetovējumu komplikācijas ir aprakstītas zigomikozes, tinea infekcijas un kandidozes.

HIPERSENSITIVITĀTES REAKCIJAS

Tetovējumi var ierosināt ne vien akūtu iekaisuma procesu, bet arī pastiprināta jutīguma reakciju, kuras izpausmes var sākties ļoti variablā periodā pēc tetovēšanas: no dažām dienām līdz vairākiem gadiem pēc procedūras; nereti tās sākas uzreiz pēc atkārtotas tetovēšanas. Dažādas blaknes, kas attīstās kā reakcija pret pigmentu, izraisa krāsainie pigmenti: merkūrija sulfīds (sarkans), hroms (zaļš), kobalts (zils), kadmijs (dzeltens), dzelzs oksīds (brūns), mangāns (violets). Visbiežāk ar dažādām ādas patoloģijām un alerģiskām reakcijām, īpaši vēlīnā tipa, saistīta tieši sarkanā tetovējumu krāsa. Agrāk to saistīja ar merkūrija sulfīda klātiem sarkanajā pigmentā, taču novērojama reakcija arī uz tādām sarkanām krāsām, kas nesatur merkūriju (piemēram, kadmiju saturoši pigmenti). Tetovējumu alerģisko reakciju klīniskās formas ir dažādas: var attīstīties dermatīts, kontakta nātrene (urtikārija), fotoalerģiska reakcija. Var attīstīties arī fotodermatoze un fotoalerģiska reakcija.

DAŽĀDAS ĀDAS PATOLOĢIJAS

Veicot ādas biopsijas no tetovējumu vietām, kā reakcija uz pigmentu atklātas dažādas ādas patoloģijas: lihenoīda, ekzematoza, granulomatoza un pseidolimfomatoza reakcija. Pseidolimfomas ir iekaisīga atbilde uz pigmentu, kas izpaužas ar sarkani violetiem nodulāriem vai plakaniem bojājumiem un atgādina limfomu, taču patiesībā tas ir labdabīgs iekaisuma šūnu veidojums. Pseidolimfomas gadījumā raksturīgs izolēts veidojums, poliklonāla limfocītu un arī citu šūnu (histiocītu, plazmas šūnu) infiltrācija, galvenokārt augšējos dermas slāņos, pacientam nav limfomai raksturīgo sistēmisko simptomu.

Granulomatoza reakcija

Tetovējumu granulomatozās reakcijas iedala divās kategorijās: sarkoidālas granulomas un citas granulomatozas reakcijas (svešķermeņa granuloma, alerģiska granulomatoza reakcija). Sarkoidālas granulomas var attīstīties gan kā izolēta reakcija tieši tetovētajā ādas laukumā, gan arī būt pirmā pazīme sistēmiskai sarkoidozei, tāpēc granulomatoza reakcija uz tetovējumu būtu rūpīgi jāizmeklē, lai izslēgtu sistēmisku slimību.

AUDZĒJI

Audzēju saistība ar tetovējumiem joprojām ir ļoti sarežģīts jautājums. Literatūrā aprakstīti gan dažādi labdabīgi veidojumi (seborejiska keratoze, histiocitofibroma, epidermālas cistas), gan ļaundabīgi veidojumi (bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma, keratoakantoma, melanoma, dermato-fibrosarkoma). Tomēr, ņemot vērā audzēju patoģenēzes daudz-faktoru dabu, cieša korelācija un saistība nav tieši pierādīta. Būtiski atcerēties, ka diagnosticēšanu var kavēt eksogēnie pigmenti jaunveidojuma vietā un kļūt par cēloni nepareizas diagnozes noteikšanā. Tetovējumu pigmenti var apgrūtināt arī metastātiskas melanomas izvērtēšanu, jo tie var migrēt uz limfmezgliem, simulējot metastāzes.

Komplikācijas pēc tetovējuma likvidēšanas

Komplikācijas iespējamas ne vien pēc tetovējuma izveidošanas, bet arī pēc likvidācijas. Biežākā komplikācija pēc tetovējuma likvidācijas ir pigmentācijas izmaiņas — var veidoties hipopigmentēti/hiperpigmentēti ādas laukumi.

Lai izvairītos no šīm reakcijām, pirms procedūras vajadzētu izmēģināt lāzera ietekmi mazā ādas laukumā. Lai izvairītos no paradoksālas pigmenta satumšošanās, ieteicamāk ir izmantot frakcionēto CO2 lāzeru vai frakcionēto Er:YAG lāzeru.

Tetovējumu var likvidēt ķīmiski: procedūrā mēdz izmantot dažādus sastāvus (uz pienskābes vai trihlor-etiķskābes bāzes) vai Rejuvi sistēmu — tās pamatā ir metālu oksīdu suspensija, ko lieto ar tetovēšanas aparātu. Pēc tam iespējamas dažādas blaknes: hipertrofiska un/vai hipopigmentēta rētošanās, ķīmisks apdegums, sāpes, nieze u.c.

Profilaktiskie pasākumi

Profilakse vajadzīga, lai izvairītos no infekcijām un alerģiskām blaknēm, kas saistītas ar tetovēšanas procesu. Galvenie faktori ir precīza sanitāri higiēnisko normu ievērošana, pareiza metode un izglītoti speciālisti. Jāņem vērā arī pacienta blakusslimības. Ja pacientam pēc iepriekšējas tetovēšanas bijusi kāda komplikācija, jāiesaka no tetovēšanas izvairīties. Ļoti būtiska procedūras veikšanā ir aseptikas principu ievērošana: līdzekļiem un instrumentiem, kas saskaras ar iekšējiem ķermeņa audiem, jābūt steriliem. Tetovēšanas līdzekļiem jābūt labas kvalitātes, bez īpaši kaitīgām un alerģiskām vielām. Pirms procedūras ādas laukums jānotīra un jādezinficē, lai procedūras laikā novērstu ādas mikrofloras iekļūšanu dziļākos ādas slāņos.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2019. gada augusta numurā

 

Saistītas ziņas

news-img
16.10.2019.

''Ceļā uz pārliecību'' - Estētiskā ģinekoloģija

news-img
15.10.2019.

Omega-3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā

news-img
03.10.2019.

Kādā vecumā bērnam jāsāk runāt?

news-img
30.09.2019.

Vesela pēda

news-img
30.09.2019.

11 atziņas pēc sarunas ar tehnisko ortopēdu

news-img
26.09.2019.

Divertikuloze jeb kabatas zarnas sieniņās

news-img
11.09.2019.

Paaugstināts asinsspiediens

news-img
30.08.2019.

Asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova

news-img
27.08.2019.

Biežākās ādas infekcijas bērniem

news-img
22.08.2019.

Trīc pret savu gribu... Kā to savaldīt?

Visas ziņas