Pil un pil un – iepil...

Kādreiz ir tik mokoši – ja runa ir par nespēju saturēt urīnu...
Žurnāla ''Ievas Veselība'' 2019. gada jūlija numurā lasiet rakstu ar ''Veselības centrs 4'' grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' uoloģes dr. Natālijas Bozotovas skaidrojumu par urīna nesaturēšanas iemesliem un labākajām ārstēšanas metodēm.

- Diezin vai sievietes ar saviem urīna nesaturēšanas stāstiņiem tā dalās, lai par tiem kopīgi pasmietos. Visticamāk, viņas kautrējas, klusē un pārdzīvo vienatnē.

Vai – pieņem kā nolemtību, kā vienu no sievietes dzīves šķautnēm. Citas tomēr meklē risinājumus. Un piedāvājums ir – lāzerprocedūras, botulīna injekcijas, operācijas. Kā tajā visā orientēties? Kas ir jēdzīgi, kas nav? Varbūt kādas procedūras principā ir ļoti efektīvas, taču, ja īstais brīdis nokavēts, tad labāk netērēt tam visam naudu un samierināties...

– Principā tā arī ir, kā jūs sakāt...

Vispār ir dažādi urīna nesaturēšanas veidi. Ir pārejošā, kad tā saistīta ar kādu citu problēmu, piemēram, urīnceļu infekciju, – tad rodas bieža vajadzība čurāt un kairinājumu fonā var būt arī nesaturēšanas epizodes. Šī liga parasti pāriet, kad pamatproblēma izārstēta. Bieži vien neiroloģiskiem pacientiem ir urīna nesaturēšana – tās jau ir funkcijas problēmas, kuras saistītas ar nervu darbību. Bet, ja runājam par sievietēm, tad viņām klasiskā slodzes nesaturēšana var parādīties un saasināties pēc dzemdībām. Tas daļēji saistīts arī ar ģenētiku.

– Ar gēniem, iedzimtību un nevis ar fizkultūras stundu biežumu, uztrenētu presīti un starpenes muskulatūru?

– Nē. Ļoti bieži sportistēm urīna nesaturēšana izpaužas pat ātrāk nekā citām sievietēm, jo pārlieku lielā fiziskā slodze ne vienmēr spēlē pozitīvu lomu. Taču iedzimst kas cits... Ir tāds paaugstinātās elastības sindroms, kad audi ir pārāk stiepjami. Ar laiku maksts priekšējā siena, uz kuras balstās urīnpūslis, zaudē savu tvirtumu, kļūst pārāk elastīga, izstiepjas, un tad pie fiziskās slodzes, kas varētu būt pat ļoti niecīga – piemēram, kāju celšana uz augšu, kāpjot pa kāpnēm –, noplūst urīns. Tātad pie minimālas fiziskās slodzes pieaug spiediens vēdera dobumā, urīnpūslim un urīnizvadkanālam nav vairs atbalsta, tas nedaudz paslīd uz leju, izlaiž ārā pirmo urīna pilienu, un tālāk jau aktivizējas mikcijas jeb urīnpūšļa iztukšošanās reflekss. Tāpat klasiskā urīna nesaturēšana pie fiziskās slodzes ir saistīta ar dabisko novecošanas procesu, daļēji ar menopauzi.

– Tātad ar sievišķo hormonu līmeņa izmaiņām?

- Estrogēni ietekmē gļotādas biezumu un sulīgumu. Piemēram, ja mēs aplūkojam šķērsgriezumā urīnizvadkanālu, jaunām sievietēm, kurām estrogēna līmenis ir pietiekamā daudzumā, gļotādas slānis izskatās sakrokots, un tas ar savām krociņām aizpilda urīnizvadkanāla caurumiņu, caurulīti. Bet, kad estrogēna līmenis samazinās, gļotāda kļūst plānāka, krokojuma vietā paliek vaļējs caurumiņš, un urīna saturēšana mazinās.

– Iesaka tradicionālos vingrojumus starpenes stiprināšanai, kas aprakstīti žurnālos, bet... Pirmkārt, es neticu, ka sievietes tos izpilda. Un, otrkārt, – vai tiem tiešām ir nozīme?

– Ir nozīme, tikai piebildīšu, ka starpenes muskulatūra jāsāk trenēt pirms dzemdībām. Nav jau tā, ka trenējot mēs uzaudzēsim biezāku muskuļu slāni – nē, mēs vienkārši mācām muskuļus pareizi rīkoties, ja rodas stresa situācija. Ar stresu šoreiz jāsaprot fiziskā slodze. Tātad, kad mēs kaut ko fizisku darām, paaugstinās spiediens vēdera dobumā, un tas spiež uz maksts priekšējo sienu. Savukārt tā sastāv no šķērssvītrotajiem muskuļiem, un tie ir vienīgie muskuļi, kurus mēs varam ietekmēt. Piemēram, mēs nevaram ar varu un gribu ietekmēt urīnpūšļa muskuļus, jo tie ir gludie muskuļi. Toties šķērssvītrotos muskuļus mēs varam trenēt – varam izstrādāt savilkšanas kustību, kura aktivizējas, kad nepieciešams. Bet... jums ir taisnība – šie vingrojumi domāti sievietēm, kuras grib par sevi rūpēties, kaut ko darīt un darīt ilgtermiņā. Jo jāvingro divas vai trīs reizes dienā, jāvingro katru dienu, jāvingro vismaz pusgadu. Jā, un tad ir uzlabojums. Šis efekts ir zinātniski pierādīts. Starp citu, par iegurņa muskuļiem nedrīkst domāt primitīvi. Iegurņa muskuļi ir ļoti dažādi – ārējie, iekšējie –, un to savstarpējā mijiedarbība ir ārkārtīgi svarīga. Proti, ļoti liela nozīme ir tieši iekšējam iegurņa muskuļu līdzsvaram. Tātad – jāvingro PAREIZI, un to var apgūt pie profesionāļa. Cik esmu redzējusi, sievietes pašas pārsvarā nepareizi trenē iegurni, viņas nevis savelk iegurņa muskulatūru, bet sāk uzpūst vēderu, kas padara to lietu vēl sliktāku. Savukārt speciālists – fizioterapeits – parāda, kuri muskuļi jāsasprindzina, kādi paņēmieni jālieto. Komplektā ietilpst arī vingrojumi, kuri – vismaz pirmajā mirklī tā šķiet – nu galīgi nav attiecināmi uz iegurņa muskulatūru, bet īstenībā tie māca pareizu diafragmālo elpošanu, kuru iedarbinot, mēs atslogojam iekšējo iegurņa muskulatūru. Es ļoti iesaku vērsties pēc padoma pie fizioterapeitiem.

– Noteikti zināt kādu labu...

– Zinu, jā. Pati strādāju arī Capital Clinic Riga, un tur ir ļoti zinoša, jauna fizioterapeite Elīna Ločmele, kas specializējusies tieši iegurņa orgānu muskulatūras trenēšanā.

– Ko jūs sakāt par austrumu sieviešu paņēmienu – par vaginālajām lodītēm?

– Atkal – pirms sākt kaut ko trenēt, vajadzīgs ārsta profesionālais skats, vajag saprast, kāda vaina. Kā jau sacīju, nesaturēšanas veidi mēdz būt dažādi. Ir pavēles tipa nesaturēšana, kad sfinkters jeb urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis nav vainojams; ir slodzes tipa nesaturēšana, kur patiešām ir novājināts sfinkters jeb slēdzējmehānisms; ir jauktā tipa nesaturēšana. Pie izteiktiem noslīdējumiem ir urīna aizture, un tad, pārpildoties urīnpūslim, notiek tā dēvētā pārpildīšanās nesaturēšana... No kā vispār sastāv urīnpūšļa funkcija? Tas uzpildās un tukšojas. Urīnpūslim pildoties, detruzors – urīnpūšļa sieniņas muskuļu slānis – ir atslābinājies, tas pasīvi izstiepjas, bet sfinkters ir saspringts. Savukārt urinācijas laikā detruzors saraujas, sfinkters atslābinās... Bet tiem, kam ir disfunkcionālā mikcija un kuri pierod ciesties, sfinkters visu laiku atrodas sasprindzinājumā, un tad kaut kādā brīdī varētu rasties situācija, ka sfinkteram kļūst grūti atslābināties. Disfunkcionālā mikcija nozīmē, ka urīnpūslis saraujas, bet sfinkters atslābinās, saraujas, atslābinās, saraujas. Ja šajā variantā mēs sākam trenēt slēdzējmuskuli, domājot, ka tas ir novājināts, rezultātā panākam vēl lielāku spastiku, un urīna nesaturēšana ir vēl izteiktāka. Tā ka, pirms tu sāc kaut ko lietas labā darīt, kaut ko trenēt, jāapmeklē ārsts, un viņš ar specifiskām diagnostikas metodēm pateiks, ko vajag stiprināt, ko atslābināt. Varētu arī zāles izrakstīt.

– Tā ir jūsu ikdiena? Sievietes nāk un saka – man ir nesaturēšana.

- Sievietes pēdējā laikā kļuvušas daudz atklātākas, jo ir diezgan daudz informācijas, ir reklāmas. Arī jūsu pieminētie lāzeri visai aktīvi tiek reklamēti kā līdzeklis, kurš var glābt visas. Un īstenībā ir ļoti grūti astoņdesmitgadīgai kundzei iestāstīt, ka tas nav tik vienkārši – ar lāzeru viņu izārstēt. Lai noteiktu diagnozi, kāda nesaturēšana cilvēkam ir, un lai piedāvātu korektu ārstēšanas plānu, mums vajadzīgi visi trīs posmi. Izmeklējums ilgst apmēram stundu. Pēc tam es jau dodu rekomendācijas. Ja cilvēks gatavs kaut ko darīt, mēs plānojam arī nākamo soli, operāciju tajā skaitā.

– Botulīna injekcijas... Kurās situācijās tās der?

– Tās vairāk attiecināmas uz tiem pacientiem, kuriem urīnpūslis ir pilnīgi nekontrolējams un pāraktīvs nervu kairinājuma dēļ. Tad lieto botulīna injekcijas, ja zāles nav palīdzējušas. Botulīnu spricē tieši urīnpūšļa sieniņā, lai vienkārši paralizētu tā kontrakcijas. Efekts nav uz visu mūžu, injekcijas jāatkārto pēc 6–12 mēnešiem.

– Ko jūs sakāt par lāzeriem, ar kuriem arī ārstē urīna nesaturēšanu?

– Ideja balstās uz pieņēmumu, ka lāzers stimulē šūnas izdalīt kolagēnu. Esmu ļoti piesardzīga pacientēm kaut ko solīt, lai gan pati kādreiz sāku ar lāzeriem strādāt. Droši var šo procedūru piedāvāt jaunām sievietēm pēcdzemdību periodā, jo tā paātrina organisma atjaunošanos. Savukārt kundzēm gados es neko nevaru solīt – reizēm efekts ir, reizēm tā nav, un man kā ārstei, kura strādā universitātes slimnīcā, tas nepatīk. Lāzers urīna nesaturēšanas ārstēšanā ir izvēles metode pacientēm, kurām simptomi ir sākumstadijā.

– Kas ir veselīgi urīnpūslim?

– Pietiekami daudz dzert ūdeni, turklāt tīru un negāzētu. Jo gāzes kairina. Tas pats ir ar sulām no pakām un svaigi spiestām sulām, urīnpūslim tās nav veselīgas. Arī kofeīnu saturošie dzērieni nav veselīgi. Jo cilvēkam ar pāraktīvu urīnpūsli, kurš jau tā bieži skrien uz tualeti, kafija un tēja, kas satur kofeīnu, situāciju tikai pasliktina. Organisms atūdeņojas. Vārdu sakot, mums jādzer, lai šūnām un organismam dotu veselību, tad tas ir stāsts nevis par kafiju un tēju, bet par tīru ūdeni.

Kas padara vājākus iegurņa pamatnes muskuļus?

• Dzimums, ģenētika, anatomija.
• Izraisošie faktori – dzemdības, nervu bojājumi, muskuļu bojājumi, apstarošana, mazā iegurņa orgānu ķirurģija.
• Veicinošie faktori – aizcietējumi, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, menopauze, ķirurģija, plaušu un citas slimības, smēķēšana, medikamenti, infekcijas. Novecošana, demence, slimības, zāles.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2019. gada jūlija numurā