Publicēšanas datums: 31.03.2022.
Privātais kapitāls veselības aprūpē ir kopīga iespēja
Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek. Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais laikraksta ''Dienas Bizness'' jautājums publikācijā pirms konferences ''Nākotnes veselība'', kas notika šā gada 31. martā. Iepazīstieties ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītāja, ''Veselības centra 4'' valdes priekšsēdētāja Māra Rēvalda viedokli.
Jāparāda labākā prakse gan globālā, gan reģionālā mērogā veselības aprūpes finansēšanā
''Jo īpaši pēdējos divos gados, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram sadarbojoties, esam spējuši sekmīgi risināt pandēmijas ietekmē radušās problēmas un situācijas. Tajā pašā laikā mēs redzam rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības, kā arī ģeopolitiskās situācijas maiņu, kas ietekmēs finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajos gados. Ir jāapsver drosmīgi soļi ar mērķi sasniegt Latvijas izvirzītos mērķis, lai veselības aprūpē mēs tiešām kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus, un to nodrošināšanai var piesaistīt privāto kapitālu. Neraugoties uz to, ka mums valstī nav tīru publiskās privātās partnerības piemēru, sadarbības iedīgļi ir. Ar to gribu teikt, ka publiskās privātās partnerības pazīmes ir daudzos projektos, kas Latvijā notiek, un tam ir jāiet plašumā.
Pat visbagātākajās valstīs naudas veselības aprūpei trūkst, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tas nozīmē, ka sadarbībai ir ekonomiskais pamats pieprasījuma izteiksmē. Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd izmanto ārpakalpojumus, lai gan bija laiks, kad pat privāti ēdināšanas pakalpojumi slimnīcā bija tabu tēma. Patlaban jau ir diagnostikas pakalpojumi, kurus nodrošina privātie. Pavisam nesen Siguldas slimnīcā tika izvietota datortomogrāfijas ierīce, un slimnīca to lieto. Privātais, godīgi sakot, iespējams, nopelnīs pēc tam, kad beigsies līzinga maksājumi. Raugoties no patērētāja puses, šeit nav nekādu risku, ka pakalpojums tiks sadārdzināts, jo pakalpojuma cenu nosaka valsts likums neatkarīgi no tā, vai to sniedz privāts vai publisks uzņēmums. Tāpat sadarbības piemērs ir laboratoriju pakalpojumi. Šādi projekti ir pamats domāt, ka PPP ir iespējami un dos labumu visām pusēm.
Neapšaubāmi, viena no sadarbības jomām varētu būt e-veselības sistēmas pilnveide, bet tikpat labi runa var būt par autostāvvietas būvniecību vai kādas iekārtas iegādi slimnīcai. Pirmkārt, svarīgi ir, lai abas puses PPP, kā privātā, tā publiskā, būtu godprātīgas un spētu abpusēji uzticēties, otrkārt, lai vispār tiktu abpusēji apzinātas vajadzības un iespējas. Tieši tādēļ organizējam konferenci 31. martā, lai parādītu labāko praksi gan globālā, gan reģionālā mērogā veselības aprūpes finansēšanā, lai piedāvātu reālus risinājumus politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem, darba devējiem un uzņēmējiem.''
Visu rakstu lasiet ''Dienas Bizness'' 2022. gada 30. marta publikācijā
Konferences ''Nākotnes veselība'' mērķis - piedāvāt labāko praksi gan globālā, gan reģionālā mērogā veselības aprūpes finansēšanā, publiskā un privātā sektora partnerības piemērus, kā arī piedāvāt reālistiskus risinājumus politikas veidotājiem, likumdevējiem, darba devējiem un uzņēmējiem, lai Latvija ar kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi spētu nodrošināt nākotnes ekonomiskās un sociālās vajadzības un tām nepieciešamo cilvēkkapitālu.
Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora ilgtermiņa sadarbība, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, publiskajam un privātajam partnerim apvienojot un izmantojot tam pieejamos resursus, piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas, pieredzi, kā arī atbildība un riski tiek sadalīti starp publisko un privāto partneri.
Kā atzina VADDA vadītājs Māris Rēvalds, redzams, ka rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības, ģeopolitiskās situācijas prioritāšu maiņa ir tikai daži neskaidrību veicinoši faktori par finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajā nākotnē, tādēļ ir jāsper soļi ar mērķi veselības aprūpē tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas izvirzītos mērķus.
Konferencē par privātās un publiskās partnerības lomu un nozīmi stāstīja ''KPMG Baltics'' partnere Evija Šturca, par priekšlikumiem attālinātās medicīnas attīstības finansēšanai Latvijā informēja ''Kleintech services'' vadītājs Juris Pūce, bet par vērtībās balstītu veselības aprūpes finansēšanas pieeju - Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas ''Veselības vadība'' vadītāja Daiga Behmane.
Tāpat konferencē piedalījās ''Veselības centra 4'' vairāku klīniku vadītāja Zane Rēvalde, kura stāstīja par preventīvo medicīnu kā sabiedrības veselības veicināšanas un dzīvildzes stūrakmeni.
''Veselības centra 4'' klīniku vadītāja Zane Rēvalde konferencē ''Nākotnes veselība''
Saistītas ziņas
Mākslas terapija bērniem un pusaudžiem
Pasargā sevi no ērču encefalīta!
Domāt un rūpēties par veselību preventīvi ilgtermiņā ir izdevīgāk
Vērtīgs ieguvums ''Jelgavas pilsētas slimnīcai'' - jauna magnētiskās rezonanses iekārta ar unikāliem mākslīgā intelekta risinājumiem!
Ārstē sāpes ar aukstumu: krioablācija
Mākslas terapija palīdz labāk justies šajā pasaulē
Biorevitalizācija: jauns pakalpojums filiālē ''Mārupe''
Triecienviļņu terapija sāpju ārstēšanai
Pacientu ievērībai! Pieejamas valsts apmaksātas neirologa konsultācijas
Fiziskās aktivitātes ir veselīga dzīvesveida svarīgākais posms! Nāc un sāc vingrot!