Regulāras profilakses vizītes - svarīgas nopietnu veselības problēmu novēršanā

Lai sabiedrības veselība būtu labā līmenī, nozīmīga ir ne tikai ārstēšana, ir jāuzsver lielā profilakses loma, uzskata ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārstes Dana Misiņa un Vizma Vecvērdiņa.

Ir pareizi, ka cilvēki pie ārsta nāk ne tikai tad, kad jau ir saslimuši, bet notiek arī ģimenes ārsta apmeklējumi profilakses nolūkos. ''Visbiežāk novēroju, ka tie ir jauni un vidējās paaudzes cilvēki ap 30– 50 gadu vecumu, kas vēlas gan pārrunāt savus individuālos riskus, kas saistīti ar slimības vēsturi un dzīvesveidu, gan nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus izmeklējumus.

Piemēram, sirds un asinsvadu slimību diagnostikas praksē ir iekļauts, ka pacientam izstāstām gan par galvenajiem riska faktoriem, gan sniedzam ieteikumus, piemēram, kā atmest smēķēšanu, kā samazināt svaru utt. Pacientu arī izmeklējam, nosakām svaru, auguma garumu u. tml., izmērām asinsspiedienu,'' uzsver Dana Misiņa.

Ir Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātas vadlīnijas par profilaktiskajām apskatēm, kas noteiktā vecumā regulāri jāveic. Ģimenes ārstu apmeklēt ieteicams reizi gadā, lai izrunātu aktuālos ar veselību un dzīvesveidu saistītos jautājumus, izmērītu pacienta svaru, veiktu ādas un mutes dobuma apskati, pārliecinātos par kakla, padušu, cirkšņu un vīriešiem – sēklinieku, bet sievietēm – krūšu dziedzeru veselību, izmērītu asinsspiedienu un pulsu, izklausītu plaušas un sirdsdarbību u. c.

Atkarībā no pacienta vecuma reizi gadā vai retāk jāveic vēl citi papildu izmeklējumi, tai skaitā valsts apmaksātie skrīningi, lai savlaicīgi atklātu onkoloģiskas saslimšanas.

 Uzsverot profilakses lomu veselības aprūpē, ģimenes ārsti akcentē tieši dzīvesveida un uztura nozīmi. ''Liekā svara izraisīto veselības traucējumu ziņā diemžēl ejam pasaules attīstīto valstu virzienā, kur šī problēma ir ļoti izteikta, un arī Latvijā bērniem jau septiņu gadu vecumā nereti ir vērojams palielināts svars vai aptaukošanās. Jo agrīnākā vecumā šī liekā svara problēma parādās, jo lielāki veselības riski ir ilgtermiņā, – agrāk var iegūt saslimšanas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu kaitēm, ginekoloģiskām problēmām, audzējiem,'' teic Dana Misiņa. Aptaukošanās ir viens no riska faktoriem daudzām slimībām. Kādam tā ir iekšējo orgānu aptaukošanās, citam diabēts, kādu piemeklē ceļa locītavu problēmas. Daktere stāsta, ka, konstatējot lieko svaru, mudina pacientus veikt izmaiņas dzīvesveidā, vēl pirms parādījušās veselības problēmas. Sākumā pietiek ar ēdienkartes korekcijām un fiziskajām aktivitātēm, – tas ir jauns dzīvesveids, būtiskas izmaiņas ikdienā, taču ir iespējams novērst problēmas nākotnē un, iespējams, iztikt bez medikamentu lietošanas.

Neviens ārsts nevar atrisināt pacienta veselības problēmas, ja cilvēks nevēlas iesaistīties un sadarboties. ''Jāsaprot, ka pats esmu atbildīgs par savu veselību, lai man būtu gan laba dzīves kvalitāte, gan psihoemocionāla apmierinātība un līdz ar to labāk justos arī mani tuvie cilvēki.

Diemžēl pandēmijas laikā cilvēki retāk vēršas pie ģimenes ārsta ar savām hroniskajām slimībām, arī profilakses vizītes ir kļuvušas retākas.

Visu rakstu lasiet laikraksta ''Diena'' 2021. gada 25. novembra numurā