news-img

Publicēšanas datums: 10.12.2019.

Rēvalds: Arvien mazāk ārstu ir ar mieru sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus

Par finansējuma nepietiekamību veselības aprūpei Latvijā tiek runāts daudzus jo daudzus gadus, un situācija, šķiet, kļūst tikai sliktāka. Arvien skaļāk medicīnas nozares pārstāvji runā par neadekvāti zemo atalgojumu, garajām rindām pēc pakalpojumiem, nepietiekami kvalitatīvo infrastruktūru u.c. problēmām. SIA ''Veselības centrs 4'' valdes priekšsēdētājs, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka arvien vairāk sarūk to speciālistu skaits, kuri ir ar mieru sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, jo zemo tarifu dēļ samaksa par to ir ļoti maza.

Šobrīd nozares neapmierinātība ir tik liela, ka tiek rīkotas protesta akcijas, kā arī tiek prasīta parlamenta atlaišana, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Rēvalds norāda, ka vēlamie 7% no iekšzemes kopprodukta nozarei ir tāls sapnis un tuvākais realizējamais mērķis būtu 4%. Vienlaikus viņš atzīmē, ka, ja veselība šobrīd saņem kliedzoši par maz, tad citas nozares saņem par daudz.

Kā pašreizējās diskusijas par veselības aprūpes finansēšanu ietekmē nozari kopumā?

Nozare ir diskusiju objekts gadiem ilgi, un par veselības aprūpi politiķi runā kā par pabērnu. Jāatzīst, ka ir maz par ko priecāties. Kustības ''Dzīvesspriedums'' un SKDS aptaujas dati liecina: 73% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe ir prioritāte numur 1, un 93% uzskata, ka tai vajadzētu piešķirt vairāk līdzekļu. Tātad sabiedrība uzskata, ka veselības nozarei vajag vairāk naudas, bet sabiedrības ievēlēti pārstāvji to naudu nedod. Vispārpieņemti starptautiskie rādītāji, pēc kuriem vērtē katras valsts politisko gribu atvēlēt vai neatvēlēt pienācīgu finansējumu veselības aprūpei, Latvijā ir kritiski. Pamatindikators ir nozarei atvēlētais procents no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ir bijis laiks, kad Latvija veselībai ir atvēlējusi vien 2,9% no IKP, kas ir visas Eiropas Savienības (ES) antirekords. Tagad situācija ir labāka - atvēlētais apjoms svārstās no 3,5% līdz 3,8%, bet vidēji Eiropas valstīs veselībai tiek atvēlēti 7% no IKP. Savukārt, ja runājam konkrēti par valsts budžeta izdevumu proporciju, tad mums veselībai ir ap 12%, ES vidējais rādītājs ir 15%, savukārt uz vienu iedzīvotāju pie mums tie ir 600 eiro, kamēr ES - vidēji 1500 eiro. Lai veselības aprūpe normāli funkcionētu, tai nepieciešams krietni lielāks finansējums. Paradoksālā veidā Latvijas veselības aprūpes sistēmas veiktspēja atzīta par septīto lielāko ES! Bet uz kā rēķina? Zems personāla atalgojums, nepietiekami kvalitatīva infrastruktūra, zems servisa līmenis, augsts pacientu līdzmaksājumu īpatsvars, nepietiekama kompensējamo medikamentu pieejamība… Rezultāts nav labs - iedzīvotājiem daļa ārstniecības pakalpojumu ir slikti pieejami, ir pārāk garas rindas, daudzi pakalpojumi vispār netiek apmaksāti. Pasaulē medicīnas tehnoloģijas un ārstēšanas metodes attīstās ļoti strauji. Tiem, kuriem nevarēja vakar palīdzēt, šodien to jau var, tikai mūsu iedzīvotājiem šīs iespējas ir ierobežotas. Nereti tieši privātais sektors ir tas, kas investē šo jauno tehnoloģiju iegādē.

Hroniski nepietiekamais finansējums veselības aprūpē ir izveidojis atsevišķu ārstu profesiju, māsu un ārstu palīgu iztrūkumu. Tā ir galvenā nozares problēma. Ārstniecības iestādes savā starpā izmisīgi cīnās par atlikušajiem darbiniekiem, kuri nereti izvēlas labāk strādāt ārzemēs, kur viņu darbs ir novērtēts daudzas reizes vairāk. Jāpiebilst, ka viņus arī aktīvi rekrutē speciālas firmas, un tiem, kuri pārceļas, tiek piedāvāti gan valodu kursi, gan pārcelšanās paketes visai ģimenei utt. Līdz ar to Latvijā cieš veselības aprūpes kvalitāte, jo palikušie darbinieki ir pārstrādājušies un izdeguši, strādā vairākās vietās, ilgas stundas. Labākajā gadījumā tiek kombinēts darbs veselības aprūpes iestādē ar darbu universitātē vai klīnisko pētījumu veikšanu.

Iedzīvotāji maksā augstu cenu par politiķu neizlēmību. Maksā arī uzņēmēji! Veselības aprūpes sliktā pieejamība ietekmē Latvijas uzņēmējdarbības produktivitāti. Darba nespējas lapas ilgumu ietekmē tas, ka uz izmeklējumiem un pie speciālista jāgaida mēnešiem. Tai pašā kustības ''Dzīvesspriedums'' un SKDS pētījumā 37% aptaujāto atzina, ka garo rindu dēļ bija spiesti pārtraukt ārstēšanos, savukārt 26% iedzīvotāju norādīja, ka pakalpojuma nepieejamības dēļ ilgāk bija spiesti izmantot slimības lapu.

Skaidrs, ka budžeta grozs ir tik liels, cik ir, bet vai liela problēma nav arī nesaimnieciska līdzekļu izmantošana?

Nereti publiskajā telpā nonāk informācija arī par publisko ārstniecības iestāžu līdzekļu nesaimniecisku izmantošanu, amatpersonu koruptīviem darījumiem. Man kā Latvijas Republikas pilsonim, uzņēmējam un ārstam sāp sirds, ka jau tā plānais budžets nereti tiek izlaupīts, veicot acīmredzami sadārdzinātus iepirkumus vai arī sadārdzinot izmaksas iekārtu ekspluatācijas gaitā. Arī atsevišķās lielajās valsts slimnīcās piekoptā prakse - provocēt un pieņemt neformālus maksājumus no pacientiem – nozīmē, ka slimnīca negūst ienākumus, valstij netiek samaksāti nodokļi un tiek rupji pārkāptas profesionālās ētikas normas un Latvijas Republikas likumi. Manuprāt, ja nozare vēlas saņemt lielāku valsts finansējumu, šāda prakse jāizskauž.

Un jūs spējat strādāt ar peļņu.

''Lursoft'' nupat publicētie dati par privāto un publisko ārstniecības iestāžu ekonomiskajiem rādītājiem liecina, ka caurmērā, rēķinot uz vienu uzņēmumu, publiskais sektors nopelna vairāk nekā privātais. Privātie uzņēmēji vidēji uz vienu uzņēmumu nopelna 2,2 tūkstošus eiro, taču valsts un pašvaldību uzņēmumi nopelna 4,6 tūkstošus eiro. Protams, jāsaprot, ka uzņēmumu izmēri ir ļoti atšķirīgi. Pie privātajiem uzņēmumiem ir jāpieskaita arī ārstu prakses, kas ir ļoti mazas.

Atsevišķi lielie privātie uzņēmumi, kā ''Veselības centru apvienība'', ''Veselības centrs 4'', ''E. Gulbja laboratorija'', un citi arī ir uzrādījuši pieklājīgus peļņas rādītājus. Savukārt trīs lielās universitātes slimnīcas tradicionāli strādā ar zaudējumiem. Šī situācija ir mazliet paradoksāla, jo universitātes slimnīcas saņem lielu materiālo atbalstu no valsts un Eiropas struktūrfondiem, kas nosedz iekārtu iegādes izmaksas. Šīm slimnīcām nav jāmaksā par telpu nomu, arī telpu rekonstrukcijas un remontu izmaksas pārsvarā tiek segtas no publiskiem avotiem. Sniegto pakalpojumu apmaksas sistēma šajās iestādēs strādājošajiem paredz lielāku atalgojumu nekā ambulatorajā medicīnā strādājošiem. No privātā uzņēmēja skatupunkta tas atgādina siltumnīcas apstākļus, par kādiem uzņēmējs, kuram sava uzņēmuma darbības un izaugsmes nodrošināšanai jāņem kredīti un ir jāmaksā par visu, varētu tikai sapņot.

Kā situācijas skaidrojums no šo iestāžu puses parasti tiek minēts nepietiekams finansējums daļai svarīgu pakalpojumu - īpaši neatliekamā palīdzība, uzturēšanās reanimācijā un intensīvajā terapijā, sarežģītas operācijas. Šos pakalpojumus slimnīcas ir spiestas segt zem pašizmaksas un to nepieciešams mainīt.

Vai jau ir zināms, kas varētu būt nākamajā plānā?

Šobrīd radikālu reformu plāni nav redzami, bet Veselības ministrija cenšas dzēst ugunsgrēkus un risināt pašas aktuālākās problēmas: cilvēkresursu trūkums, kas iet roku rokā ar atalgojuma palielināšanas plāniem, racionāla darbu dalīšana starp ārstniecības iestādēm. Tiek domāts par racionālu tehnoloģiju izvietojuma plānu. Vienlaicīgi tiek strādāts arī pie zem pašizmaksas esošo pakalpojumu tarifu palielināšanas. Izteikti zemie tarifi gremdē vairākas medicīnas specialitātes un apakšnozares, kā rezultātā ārstniecības personas atsakās sniegt šos nepietiekami apmaksātos pakalpojumus.

Runājot par otru galējību - izvairīšanos no ārsta apmeklējumiem vispār -, cik liela problēma Latvijā ir pašārstēšanās?

Tā arī ir liela problēma. Pašārstēšanās un alternatīvās medicīnas izmantošana arī ir indikators, kas izriet no tās pašas veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamības, iedzīvotāju zināšanu nepietiekamības, kā arī pakalpojumu kvalitātes līmeņa. Viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji izvēlas pašārstēties un bez ārsta apmeklējuma dodas uz aptieku vai pie dziedniekiem, ir tas, ka dziednieki ar viņiem runā. Pārslogotajiem ārstiem nav laika to darīt.

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki nevēršas pie ārstiem, it īpaši attālākos reģionos, ir apgrūtināta nokļūšana pie viņiem. Arī tā sauktā ''dzīvo rindu'' kārtība dažās slimnīcās, kur pacienti stundām gaida ārsta pieņemšanu vai kādas procedūras, neuzlabo pieejamību.

Runājot par jums pašiem, cik lielu daļu jūsu ieņēmumu veido valsts apmaksātie pakalpojumi?

Ja runājam par ''Veselības centru 4'', tas vairāk fokusējas uz augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu. Mūsu pamatklienti ir tādi, kas maksā paši vai kuru izmaksas sedz apdrošināšana. Valsts apmaksātie pakalpojumi mūsu portfelī veido apmēram 10%. Saistībā ar šo vēlētos piebilst, ka arvien vairāk sarūk to speciālistu skaits, kuri ir ar mieru sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, jo zemo tarifu dēļ samaksa par to ir ļoti maza. Cenšamies viņus pierunāt, sadalīt sniegto maksas un valsts apmaksāto pakalpojumu proporcijas u.tml. Esam pateicīgi visiem ārstiem, kas to vēl dara.

Katru gadu norādām Veselības ministrijai, ka atsevišķās sadaļās valsts noteiktie tarifi ir tik zemi, ka ārstniecības personas atsakās strādāt.

Turpinot par jūsu pašu darbību, esat teicis, ka ''premium'' segments ir nerentabls. Kādēļ tā?

Latvijas Republikā veselības aprūpes cenas ir salīdzinoši zemas, līdz ar to ''premium'' segments neatmaksājas, jo ir mazs iedzīvotāju skaits, kuri to var atļauties. Turklāt pastāv arī bezmaksas alternatīva - pacientam, gaidot rindā, ir iespēja pakalpojumu saņemt par velti vai, veicot neformālu maksājumu ārstiem publiskajās medicīnas iestādēs, par ''taisnīgu'' samaksu saņemt pakalpojumu ēnu ekonomikas režīmā.

Visu interviju lasiet aģentūras LETA sadaļā ''Leta+'''.

Saistītas ziņas

news-img
08.06.2020.

''Veselības centrs 4'' uzsāk sadarbību ar Mobilly aplikāciju

news-img
21.05.2020.

Taupi laiku, izmanto iespēju!

news-img
08.05.2020.

Iznīcini spītīgākos taukus - kriolipolīze ar Cooltech Define

news-img
24.02.2020.

VESELĪBA - PRIORITĀTE NR. 1

news-img
07.02.2020.

Pigmentācijas traucējumi. Pētījumi, inovācijas, pieredze

news-img
06.02.2020.

Kas zināms par zarnu mikrobiotu?

news-img
04.02.2020.

Dermatoloģijas klīnikā papildspēki ceļā uz starojošu ādu!

news-img
21.01.2020.

Preventīvā medicīna

news-img
09.01.2020.

Ķermenis kā zem lupas

news-img
11.12.2019.

Skābekļa terapija – svaiga gaisa malks

Visas ziņas