news-img

Publicēšanas datums: 09.10.2018.

Autors: Dārta Miķelsone / Ārsts.lv

Foto: Pexels

Sievietes krūts veselība no ģimenes ārsta perspektīvas

Jautājumi, kas saistīti ar sievietes veselību, tostarp krūts dziedzeru, izsenis bijusi tēma, par kuru sabiedrība runā ne tik labprāt. Šķietami, citu orgānu sistēmu un struktūru slimības ir mazāk personiskas, intīmas, par tām runājam mīļuprāt un daudz, vēlamies veikt dažādas profilaktiskas pārbaudes un izmeklējumus, lai, tā teikt, būtu atbildīgi par savu veselības stāvokli.

Attiecībā uz krūts veselību joprojām saglabājas augsti saslimstības rādītāji ar krūts vēzi, un tas joprojām ir biežākais nāves cēlonis sievietēm.

Riska faktori

Jebkura sieviete var apzināt riska faktorus, kas saistīti ar paaugstinātu krūts vēža attīstības iespējamību.

Dzimums – lai arī ievērojami lielākā daļa krūts vēža gadījumu vērojama sieviešu vidū, tomēr apmēram 1% no visiem krūts vēža gadījumiem konstatēta vīriešiem. Būt sievietei nozīme būt pakļautai ievērojami lielākai iespējamībai saslimt ar krūts vēzi.

Vecums – saslimstība ievērojami palielinās, pieaugot vecumam. Biežāk tas skar sievietes vecumā no 55 gadu vecuma, lai gan risks palielinās, sasniedzot jau 40 gadu slieksni.

Ģenētika un ģimenes anamnēze – zināmi vairāki gēni, piemēram, BRCA1 un BRCA2, kas, vienkāršoti runājot, atbild par radušos šūnu bojājumu novēršanu krūts, olnīcu un citos audos. Apmēram 5-10% krūts vēža gadījumu konstatējamas mutācijas šajos gēnos. Veselai pacientei, kurai konstatēta ģenētiska mutācija, risks dzīves laikā saslimt ar krūts vēzi palielinās līdz pat 80%. Šo gēnu bojājumus, bojātus variantus iespējams gan iegūt dzīves laikā, gan mantot no vecākiem. Tāpēc ir svarīgi zināt savas ģimenes slimību vēsturi saistībā ar krūts vēzi. Risks palielinās, ja:

  • krūts vēzis konstatēts pirmās pakāpes radiniecēm, sevišķi, ja slimība skārusi radinieci, jaunāku par 45 gadiem;
  • ja ģimenē bijuši saslimšanas gadījumi gan ar krūts, gan olnīcu vēzi vai ja 1., 2. pakāpes radiniecei bijis abu lokalizāciju vēzis;
  • tuvai asinsradiniecei krūts vēzis skāris abas krūtis (bilaterāls krūts vēzis).

Iepriekš konstatēts krūts vēzis – pastāv risks, ka vēzis attīstīsies citā vietā tajā pašā vai otrā krūtī.

Labdabīgas izmaiņas krūtī - lai arī šīs izmaiņas pašas par sevi nav ļaundabīgas, tomēr iespējamība attīstīties krūts vēzim pieaug.

Saņemta staru terapija krūškurvja un sejas reģionā sakarā ar citām slimībām iepriekš dzīves laikā, visbiežāk limfomu.

Mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma vai menopauzes iestāšanās pēc 55 gadu vecuma.

Estrogēnu un/vai progesteronu saturošu medikamentu lietošana:

  • hormonālās kontracepcijas lietošana, sevišķi pirms pirmās grūtniecības. Tomēr risks praktiski izzūd 10 gadus pēc lietošanas pārtraukšanas.
  • Hormonaizvietojošās terapijas (HAT) lietošana menopauzē. Risks ir mazāks, lietojot tikai estrogēnu saturošus preparātus, kā arī lietojot iespējami zemas devas un īsu laika periodu. Vidēji piecu gadu laikā pēc HAT pārtraukšanas risks ir tāds pats, kā vidēji populācijā.

Lai pēc iespējas mazinātu nemodificējamo riska faktoru ietekmi, iespējams pieņemt dažus apzinātus un ārkārtīgi vērtīgus lēmumus, kas saistīti ar veselīga dzīvesveida uzturēšanu, - kontrolēt svaru, lietot sabalansētu uzturu, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, atturēties no alkohola lietošanas un smēķēšanas.

  • Pirmā pilna laika grūtniecība līdz 30 gadu vecumam mazina krūts vēža attīstības risku.
  • Krūts barošana - nerunājot par citiem ieguvumiem kā bērnam, tā mātei, ko sniedz krūts barošana, tā cita starpā mazina risku attīstīties ļaundabīgām krūts izmaiņām.

Krūšu pašizmeklešana

Viens no jebkuras saslimšanas veiksmīgas ārstēšanas stūrakmeņiem ir slimības agrīna atklāšana.

Apmācot sievietes pareizi un regulāri veikt krūšu izmeklēšanu ikdienā, vērojami gan nenoliedzami ieguvumi, gan atsevišķi zemūdens akmeņi. Pie pirmajiem jāmin agrīna izmaiņu konstatēšana, kas ļaunākajā gadījumā, ja konstatē vēzi, dod iespēju to sekmīgāk ārstēt ar optimistiskāku prognozi. Taču, no otras puses, tas var palielināt iespēju pacienti pakļaut nevajadzīgam uztraukumam un arī izmeklējumiem, sataustot izmaiņas, kuras pēc tam izrādās fizioloģiskas vai labdabīgas.

Ārstam būtu svarīgi savai pacientei pastāstīt, kādas izmaiņas ir normālas un kādā gadījumā obligāti un laikus jāvēršas pie speciālista.

Sievietes ir jāizglīto, ka:

  • krūtis var būt nedaudz atšķirīgas izmēros;
  • viena krūts var būt novietota zemāk attiecībā pret otru;
  • ap krūts galiņu var augt matiņi;
  • tuvojoties menstruācijām vai to laikā krūtis var būt jutīgākas, piebriedušākas, un arī šīs pazīmes var mainīties no cikla uz ciklu.

Pie ārsta jāvēršas, ja:

  • krūtī var sataustīt iepriekš nebijušu veidojumu, bumbuli;
  • no krūts gala izdalās asinis vai cits šķidrums (protams, neskaitot mātes pienu!);
  • parādās tūska ap krūti, lāpstiņas vai paduses rajonā;
  • ir izmaiņas ap krūts galu – āda ir nelīdzena, sausa, apsārtusi vai ir citas izmaiņas.

Krūšu palpācija ginekologa vai ģimenes ārsta apmeklējuma laikā

Vismaz reizi gadā visām sievietēm neatkarīgi no vecuma būtu jāveic krūts dziedzeru palpācija. Ārsts novērtēs iegūtos izmeklēšanas rezultātus un lems par tālāko taktiku.

Mamogrāfija un krūts dziedzeru ultrasonografija – ar ko sākt?

Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšanas zelta standarts. Tā ir droša un ļoti informatīva metode, kas var būt izmantojama gan skrīninga izmeklējumiem, gan precīzākai konstatēto izmaiņu diagnostikai; tā ir zināma un izmantota jau 50 gadu. Mamogrāfijas laikā ar rentgenstarojuma palīdzību tiek iegūti krūts dziedzeru attēli, kurus izvērtē speciālisti - ārsti radiologi. Lai arī izmeklējuma laikā krūts tiek viegli saplacināta, kas var sagādāt diskomfortu, par sāpīgu šis izmeklējuma veids nebūtu saucams. Nepamatoti pārspīlēti pieredzes stāsti un bailes no saskares ar starojumu ir galvenie bubuli, kuru dēļ sievietes izvairās veikt mamogrāfiju. Šeit atkal izglītojošs darbs jāveic ārstam - jāinformē par izmeklējuma norisi, jāatbild uz jautājumiem, nolīdzinot neskaidrības un labojot kļūdainus priekšstatus. Dažkārt sievietes labprātāk izvēlētos veikt krūšu ultrasonogrāfiju - arīdzan tas ir vērtīgs izmeklējums, netiek izmantots rentgena starojums, un šķietami tas ir patīkamāks. Diemžēl arī mazāk informatīvs, ja jākonstatē ļaundabīgas izmaiņas. Nereti pacientes jautā, kamdēļ pēc mamogrāfijas tiek rekomendēta ultrasonogrāfija vai otrādi. Ar katru no metodēm iegūtā informācija ir ar savu, specifisku pienesumu, un visbiežāk vienlaikus tiek izvērtēti abu izmeklējumu - gan mamogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas - attēli, lai iegūtu precīzāku ainu.

Krūts vēža skrīnings

Pacientei, sasniedzot 50 gadu vecumu, ik pēc diviem gadiem tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt krūts vēža mamogrāfijas skrīningu - kopā 10 reizes līdz 69 gadu vecumam. Speciālistu rekomendācijas tomēr ir sākt profilaktiskus mamogrāfijas izmeklējumus jau no 40 gadu vecuma reizi divos gados.

Skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta programma, kuras mērķis ir iespējami agrīni atklāt krūts vēža gadījumus un sākt to ārstēšanu. Diemžēl Latvijā atsaucība veikt skrīninga izmeklējumus ir visai zema - mērķis ir panākt, lai uz aicinājumu veikt mamogrāfiju atsauktos vismaz 75% aicināto, realitātē tie ir bijuši aptuveni 35-40%.

Dažkārt paciente uzaicinājumu neuztver gana nopietni - sak, kamēr nav obligāti - kāpēc man jāiet?

Skaidrojumi tam ir vairāki - neapzināta norobežošanās no iespējamas saskarsmes ar sliktu diagnozi, nepietiekama informētība par šo slimību un iespējām to ārstēt, neefektīvas informatīvās kampaņas, izmeklējuma apgrūtināta pieejamība un citi.

Ģimenes ārsta uzdevums šajā gadījumā ir pacientēm mērķtiecīgi jautāt, vai izmeklējums ir veikts, iedrošināt sievietes atsaukties skrīninga uzaicinājumam, dažkārt palīdzēt kārtot praktiskos jautājumus, ja vēstule nozaudēta vai nav skaidrs, kur un kā veikt izmeklējumu.

 

Teksts: SIA ''Veselības centrs 4'' grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' ģimenes ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras docētāja Dārta Miķelsone.

Publikācija: žurnāla ''Ārsts.lv'' 2018. gada oktobra numurs.

Saistītas ziņas

news-img
06.02.2024.

Mākslas terapija palīdz labāk justies šajā pasaulē

news-img
25.07.2023.

''DuoGlide MonaLisa Touch®'' - jaunākais un efektīvākais risinājums estētiskajā ginekoloģijā

news-img
18.07.2023.

Karboksiterapija - atjaunotai ādai un pret sāpēm

news-img
31.05.2023.

Laikam ir nozīme: pārbaudi krūšu veselību!

news-img
22.05.2023.

Maijs – melanomas piesardzības mēnesis: pārbaudi dzimumzīmes!

news-img
17.05.2023.

Mamogrāfija: neaizstājams krūšu izmeklējums

news-img
24.04.2023.

Skolēna atbrīvojums no eksāmena – nepieciešamība un izvairīšanās

news-img
14.04.2023.

Grūtniecība pēc 35 un 40 gadu vecuma. Kas jāņem vērā?

news-img
13.04.2023.

Unikālas iespējas grūtnieču ultrasonogrāfijā

news-img
09.03.2023.

Pasaules kolposkopijas augstākais sasniegums ''ATMOS i View 21 COLPO'' - tagad arī ''Capital Clinic Riga''

Visas ziņas