Skaistuma plāns

Mūsdienu piesātinātais dzīvesveids kļuvis par īstu izaicinājumu jaunības saglabāšanā. Nav iespējams pasargāt sevi no visa, taču, zinot pamata patiesības un sekojot jaunākajiem zinātnes atklājumiem, varam, neieguldot papildu līdzekļus, rūpēties par izskatu no iekšpuses un izvairīties no faktoriem, kas tam kaitē. Konsultē Estētiskās medicīnas skaistuma klīnikas 4. Dimensija, Anti-Aging Institute dermatoloģe dr. Lauma Valeine.

ĒD OLBALTUMVIELAS! Skaistumkopšanas kontekstā nav noteikta zinātniski pamatota diēta, kuru ievērojot mēs kļūtu vizuāli pievilcīgākas. Uzturam jābūt sabalansētam – jāsatur gan labie tauki, gan saliktie ogļhidrāti, gan olbaltumvielas. Būtiski zināt, ka tieši olbaltumvielu deficītu saista ar nevēlamām izmaiņām ādas izskatā un sejas ovāla izmaiņās. Tāpēc, ja sieviete vēlas uzlabot ādas saistaudu stāvokli (padarīt ādu tvirtāku), olbaltumvielu patēriņam jāpievērš papildu uzmanība. Olbaltumvielu deficītu var novērst, arī iekšķīgi lietojot kolagēnu. Vēl pirms gadiem pieciem, desmit skaistuma speciālisti pret to bija skeptiski, minot, ka sarežģītās molekulas dēļ kolagēns nespēj organismā uzsūkties, jaunās ražošanas tehnoloģijas to ir atrisinājušas – pieejams hidrolizēts (aminoskābēs, peptīdos un citās daļiņās sadalīts) dzeramais kolagēns, kam pievienotas vielas, kuras veicina tā uzsūkšanos.

INTERVĀLĀ BADOŠANĀS. Kādreiz tik populārās atslodzes dienas reizi nedēļā, ievērojot Mēness fāzes, ir teicams veids, kā likt organismam attīrīties un saglabāt veselīgu svaru.Taču par jaunāko anti age ieroci uzskata tā saukto pārtraukto jeb intervālo badošanos, kad starp vakara pēdējo un nākamās dienas pirmo maltīti ietur 14–16 stundu pauzi (atļauta tēja un kafija bez cukura un piena). Tieši tik daudz laika organismam vajag, lai sadedzinātu nevajadzīgās ar pārtiku uzņemtās rezerves un tas spētu atjaunoties.

ATBRĪVO ŽOKLI! Pastāvīga stresa ietekmē ne tikai palēninās organisma iekšējie atjaunošanās procesi, bet ar laiku arī negatīvi mainās sejas vaibsti. Rūpju rieva starp uzacīm nav lielākā bēda, mūsdienās to veiksmīgi var risināt ar injekciju palīdzību.Taču cīnīties ar noslīdējušu sejas ovālu, ko izraisa nepārtraukti sasprindzināti košanas muskuļi, ir daudz sarežģītāk. Jā, izrādās, tiem, kas stresa ietekmē naktīs griež zobus, bet dienas laikā tur tos sakostus kopā, sejas apakšējās trešdaļas turgors kļūst mazāk stingrs, zūd izteiktā žokļa līnija (tas var notikt arī jaunībā). Sejas vingrošanas entuziastu vidū pat pastāv viedoklis, ka nemitīgi sasprindzināts žoklis liek ātrāk noslīdēt acu plakstiņiem. Atceries: lai ar laiku nesaīsinātos kakls, neveidotos dubultzods un tā sauktie buldoga vaidziņi, žoklim (un pleciem) ikdienā jābūt atbrīvotam, zobiem – vaļējiem, nevis kopā, stājai – staltai, bet elpai – vienmērīgai. Taču pret pastāvīgi stresā sasprindzinātu pieri lieliski palīdz… smaids. Ir ļoti grūti vienlaikus smaidīt un saraukt rūpju rievu! Starp citu, viegls smaids (ar atbrīvotu žokli) skaistumkopšanas speciālistu vidū tiek minēts kā ceļš uz skaistu sejas ovālu.

NEAIZTURI ELPU! Kad esam pakļautas stresam, elpošana neviļus kļūst seklāka. Šādā veidā burtiski nogriežam organismam skābekli, kas ir tā enerģijas un labas sejas krāsas garants. Elpojot sekli, palēninās organisma vielmaiņa un asinsplūsma, kā rezultātā šūnas nesaņem tām nepieciešamās barības vielas. Ikdienā atceries elpot caur degunu un vienlaikus gan ar krūtīm, gan diafragmu. Īpaši saspringtiem brīžiem noderēs speciālie elpošanas vingrojumi. Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem: triju sekunžu ieelpa, trīs sekundes aiztur elpu, piecu sekunžu izelpa, trīs sekundes aiztur elpu. Izelpojot diafragmu virzi uz augšu un atkārto vingrinājumu vismaz desmit reižu.

Ej gulēt LAIKUS! Ne pareiza elpošana, ne dārgi skaistumkopšanas pasākumi nedos vēlamo rezultātu, ja pienācīgi neizgulēsies. Miega laikā izstrādājas vairāki tā sauktie skaistuma hormoni, kas ne tikai veicina organisma atjaunošanās procesus, bet arī atbild par olbaltumvielu sintēzi šūnās, tātad arī ādas un matu skaistumu.

IZVAIRIES NO TŪSKAS! Diemžēl jauneklīgās sejas aprises negatīvi ietekmē pastāvīga sejas tūska – viena no modernās sievietes biežākajām skaistuma problēmām. Nepareiza stāja, mazkustīgs dzīvesveids, traucēts vai pārāk īss nakts miegs, sāļas uzkodas pie glāzes vīna vakaros nenāk par labu asinsritei un limfas cirkulācijai, kā rezultātā sejas audos uzkrājas šķidrums. Ilgstoša šķidruma aizture deformē sejas ovālu, acu plakstiņi sāk noslīdēt. Ja tūska ir regulāra, vispirms pārliecinies par mugurkaula veselību un pareizu stāju. Ja ar tiem viss kārtībā, atliek pārskatīt dzīvesveidu – mazāk stundu pie datora, vairāk veiklu pastaigu kājām, lielāko daļu šķidruma jāatceras izdzert līdz pulksten sešiem vakarā.

STAIPIES! Fiziskās aktivitātes veicina asinsriti un limfas plūsmu, nodrošinot organisma apgādi ar skābekli. Ja tā ir traucēta, bremzēts tiek arī šūnu atjaunošanās process. Par laimi, lai uzlabotu pašsajūtu, mazinātu tūskainību un veicinātu organisma ātrāku atjaunošanos, der jebkurš sporta veids, ko izpildi pareizi, ar prieku. Regulāri veicot stiepšanos, muskuļi kļūst ne tikai spēcīgāki, bet arī vizuāli skaistāki (slaidāki un garāki), turklāt papildus tiek veicināta tauciņu sadegšana.Konsultējies ar treneri, lai uzzinātu, kā stiepties maksimāli efektīvi!

NĒ CUKURAM! Ādas skaistuma ienaidnieks numur viens ir saule, nākamais ir cukurs. Vēl nesen cukuru kā nevēlamu minēja dažādu ādas problēmu gadījumā, piemēram, ja nomāc pinnes. Nu ir zinātniski pierādīts, ka glikoze un fruktoze, uzņemta ar pārtiku, sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā piesaistās mūsu ādas kolagēnā un elastīna šķiedrās esošajām aminoskābēm, sagraujot to saites, kas atbild par ādas elastību. Turklāt cukurs veicina dažādus iekaisuma procesus organismā un baro toksīnus. Ja esi saldummīle, nav jāatsakās no saldumiem pavisam, tikai jāpieradina sevi pie domas – cukuru un alkoholu lietoju vienīgi svētkos. Tas prasa pašdisciplīnu, taču vai tvirts augums un skaista sejas āda nav tā vērti?

BŪTISKĀKIE SKAISTUMA ienaidnieki: Saule ✖ Cukurs ✖ Stress ✖ Smēķēšana ✖ Nepienācīga vai nepareiza ādas kopšana ✖ Nepietiekams miegs ✖ Ģenētiski noteikti faktori, fenotips

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Santa'' 2020. gada aprīļa numurā.