news-img

Publicēšanas datums: 18.02.2021.

Stostīšanās: veiksmes atslēga ir laicīga tās pamanīšana un terapijas uzsākšana

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Kā to laicīgi pamanīt un veiksmīgi novērst, skaidro ''Bērnu veselības centrs'' audiologopēde Sabīne Šķēle. Lasiet rakstu žurnālā ''Ārsts.lv''.

Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, ''b-b-bumba'' vai ''bu-bu-bumba'', vai ''bumba-bum-ba-bumba.'' Stostīšanās var izpausties arī kā skaņu pagarinājumi, piemēram, ''mmmmmmāja'', vai kā netipiski garas klusuma pauzes jeb bloki starp vārdiem. Reizēm vienlaikus ar runas traucējumiem var novērot arī dažādas uzvedības izmaiņas, sinkinēzijas (piespiedu ''sadraudzīgās'' kustības) vai hiperkinēzes (nepatvaļīgas kustības), piemēram, biežu acu mirkšķināšanu, tikus. Šie simptomi var būt dažāda smaguma pakāpes, un no to smaguma arī tiek noteikta stostīšanās pakāpe.

Logoneirozei radniecīgi runas tempa traucējumi ir bradilālija - patoloģiski palēlināts runas temps - un tahilālija - patoloģiski paātrināts runas temps.

Stostīšanās cēloņi

  • Stostīšanās, kas rodas bērnībā, ir visbiežāk sastopamā forma, un to dēvē par agrīnās attīstības stostīšanos. Logoneiroze bērna vecumā parasti parādās līdz sešu gadu vecumam, visbiežāk 2-5 gadu vecumā. Šis runas traucējums 75% gadījumu nesaglabājas līdz pieaugušo vecumam.
  • Stostīšanās iemesli var būt dažādi. Viens no cēloņiem var būt ģenētiskais faktors - tas nozīmē, ka stostīšanās var tikt pārņemta no vecākiem vai vecvecākiem. Pētījumos tika atklāti četri gēni, kuriem mutējot var tikt iedzimta stostīšanās.
  • Stostīšanās iemesli var būt arī psihogēnas izcelsmes. Tā var parādīties pēc īslaicīgas vai ilgstošas psiholoģiskas traumas, ilgstošas, pastavigas konfliktsituācijās, ka arī neiropātisku baiļu dēļ.
  • Stostīšanās cēloņi var būt arī farmakogēnas izcelsmes. Visbiežāk tiek minēti psihotropie medikamenti, piemēram, antidepresanti un stimulanti, kas var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību.

Neirozei līdzīgās stostīšanās iemesls ir centrālās nervu sistēmas bojājums. Tas var rasties pēc galvas traumas, insulta, kā arī toksiska galvas smadzeņu bojājuma dēļ. Tā rezultātā tiek traucēta impulsu novadīšana no galvas smadzenēm uz runā iesaistītajiem muskuļiem un var izpausties kā stostīšanās. Ir zināmas būtiskas atšķirības starp logoneirozi un neirozei līdzīgo stostīšanos. Piemēram, logoneirozes gadījumā nav raksturīgas hiperkinēzes un neirozēm līdzīgi papildu traucējumi (enurēze, tiki), taču neirozei līdzīgās stostīšanās gadījumā ir. Savukārt logofobija jeb bailes no runāšanas, pavadoši neirotiski traucējumi (uzmācīgas domas) un runas defekta pastiprināšanās stresa situācijās vairāk raksturīgas logoneirozei un nav novērojamas neirozei līdzīgās stostīšanās gadījumā.

Stostīšanas diagnostika un terapija

Runas ritma, tempa un plūduma traucējumus var diagnosticēt audiologopēds, tomēr, ja vecākiem rodas sūdzības par sava bērna runu, tad sākotnēji būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Stostīšanās gadījumā gan bērna, gan pieaugušā vecumā terapijas procesam varētu tikt piesaistīti vairāki speciālisti: audiologopēds, psihologs un/ vai psihoterapeits un neirologs.

Kā jebkura runas traucējuma gadījumā, veiksmes atslēga ir laicīga tā pamanīšana un terapijas uzsākšana. Pie audiologopēda noteikti jākonsultējas šādos gadījumos:

  • ja bērna runā stostīšanās epizodes tiek novērotas ilgāk par sešiem mēnešiem:
  • ja bērna runā stostīšanās epizodes kļūst arvien biežākas:
  • ja bērns runas laikā vai pirms tās kļūst emocionāli uzbudināts, tiek novērotas uzvedības pārmaiņas;
  • ja bērns izvairās no runāšanas vai pats atzīst, ka runāšana sagādā grūtības;
  • ja ģimenes anamnēzē ir zināmi runas ritma, tempa un plūduma traucējumu gadījumi.

Audiologopēds konsultācijas laikā novērtēs bērna runas un valodas attīstību, izvērtēs stostīšanās izpausmes un to smagumu, kā arī ievāks anamnēzi, iztaujājot bērna piederīgos. Stostīšanās diagnostikā svarīga loma ir arī bērna emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa izvērtēšanai. Nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīts arī psihologs.

Agrīnās attīstības stostīšanās gadījumā laicīga terapija var novērst runas traucējuma saglabāšanos pieaugušo vecumā. Tomēr ļoti liela nozīme terapijas procesā agrīnajā vecumā ir piederīgo apmācībai. Tas nozīmē, ka vecākiem ne tikai kopā ar bērnu būtu jāpilda dažādi audiologopēda ieteikti vingrinājumi, bet, iespējams, jāmaina savs runas stils (piemēram, jārunā lēnāk) un dažādi paradumi ikdienā (jāatbalsta bērns stresa situācijās, jādod ilgāks laiks bērnam izteikties, nesteidzināt viņu utt). Ja logoneirozes iemesls bērnam ir trauksme un pastāvīgs stress, tad vecāku uzdevums būtu mazināt iespējamos stostīšanās stimulus ikdienā.

Mūsdienās terapijas procesā var tikt izmantotas arī dažādas tehnoloģijas, it īpaši strādājot ar pusaudžiem un pieaugušajiem. Šo tehnoloģiju pamatā ir audiāla atgriezeniskā saite, kas veicina paškontroli un paškorekciju.

Stostīšanos var mazināt arī ar medikamentu palīdzību, taču tādā gadījumā noteikti ir jākonsultējas ar neirologu un ģimenes ārstu. Jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā būs nepieciešama arī psihologa un/vai audiologopēda palīdzība.

Logoneirozes gadījumā vienas no efektīvākajām terapijas metodēm ir smilšu terapija (arī mūzikas un mākslas terapija) un dziedāšana.

Stostīšanās emocionālais faktors

Stostīšanas traucējumi, it īpaši pusaudžu un pieaugušo vecumā, var ietekmēt komunikāciju. Cilvēkiem var pat rasties logofobija - bailes runāt, kas klasiski izpaužas bailēs uzstāties auditorijas priekšā. Šīs komunikācijas problēmas var ietekmēt cilvēka sociālo dzīvi, izglītību un karjeras izvēli. Emocionāli labilākiem cilvēkiem runas traucējumu dēļ var rasties depresija un sociālā trauksme, tāpēc šādos gadījumos primāra būs psihoterapija un visbiežāk audiologopēda palīdzība būs tikai sekundāra.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2021. gada februāra numurā.

 

 

Saistītas ziņas

news-img
26.03.2024.

Mākslas terapija bērniem un pusaudžiem

news-img
06.02.2024.

Mākslas terapija palīdz labāk justies šajā pasaulē

news-img
05.01.2024.

Pieejami valsts apmaksāti ultrasonogrāfijas izmeklējumi bērniem

news-img
18.08.2023.

Vesels ēdis skolas bērns!

news-img
14.08.2023.

Neaizstājamās fiziskās aktivitātes bērniem

news-img
01.02.2023.

Podologa pakalpojumi filiālē ''Valdlauči''

news-img
22.05.2023.

Maijs – melanomas piesardzības mēnesis: pārbaudi dzimumzīmes!

news-img
24.04.2023.

Skolēna atbrīvojums no eksāmena – nepieciešamība un izvairīšanās

news-img
14.04.2023.

Grūtniecība pēc 35 un 40 gadu vecuma. Kas jāņem vērā?

news-img
22.02.2023.

K. Šrotas metode skoliozes ārstēšanai

Visas ziņas