news-img

Publicēšanas datums: 13.05.2022.

Foto: Foto von Yan Krukov von Pexels

Tava produktivitāte: mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas labākā kombinācija

Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas - kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Stāsta ''Veselības centra 4'' preventīvās medicīnas klīnikas ''Anti-Aging Institute'' ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska.

Kas ietekmē mūsu produktivitāti?

Kā skaidro personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska, vienas noteiktas atbildes uz šo jautājumu nav, jo mēs ikviens esam dažādi. Mūsu pašsajūtu, tai skaitā produktivitāti, ietekmē dažādi organisma procesi, kas ir mainīgi, taču pamatā tā balstās uz mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas kombināciju. To, cik produktīvi esam un jūtamies, ilgtermiņā ietekmē mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas balstās uz pamatvajadzībām: rūpēm par sevi, pilnvērtīgu miegu, regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Bieži vien mēs vēlamies izlaist kādu no šiem posmiem, uzskatot, ka, palielinot darba slodzi, veicot vairākus darbus vienlaikus, samazinot brīvo laiku, sasniegsim augstāku produktivitāti un izdarīsim vairāk. Lai arī īstermiņā varētu likties, ka šāda pieeja sniedz rezultātus, jau ļoti drīz nāksies secināt pretējo - tā var tuvināt mūs izdegšanai, miega traucējumiem un citām problēmām. Tādēļ rūpes par sava organisma pamatvajadzībām ir tas būtiskais solis, ar ko būtu jāsāk un kuru nedrīkstam izlaist, ja vēlamies uzlabot savu produktivitāti un vispārējo labklājību. Turklāt šo pamatvajadzību apmierināšana uzlabo garastāvokli un mūsu pašsajūtu, kas uzreiz sniedz mums vairāk fiziskā un garīgā spēka iecerēto uzdevumu veikšanai. Speciāliste atzīst - daudzējādā ziņā produktivitātes veicināšana ir vienkāršs process, bet tas nenozīmē, ka tas vienmēr ir viegls.

Vai vienmēr jābūt produktīviem?

Ir saprotams, ka ikdienā varam vēlēties spēt paveikt vairāk, izdarīt darbus un atrisināt dažādus jautājumus ātrāk. Taču vienlaikus ir jāspēj sev pajautāt - vai mums katru dienu ir jābūt vienādi produktīviem? Ir jāpieņem, ka vienmēr būs dienas, kurās jutīsimies aktīvāki un enerģiskāki, un būs arī tādas, kurās nevarēsim paveikt īpaši daudz. Ir jāpieņem sava organisma resursi noteiktajā dienā, uzsver Z. Jankovska. Pārlieku liela vēlme izdarīt vēl vairāk var novest pie pretēja efekta - pārslodzes un stresa, un rezultātā pie produktivitātes krituma.

Svarīgās atpūtas pauzes

Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz augstāku produktivitāti pēc pamatvajadzību apmierināšanas ir darba grafika izveide un prioritāšu noteikšana. Darba diena būs daudz pārskatāmāka, ja jums būs skaidrs dienas grafiks, kurā tiks iekļautas arī regulāras atpūtas pauzes. Cilvēki parasti vislabāk koncentrējas 50 līdz 120 minūtes, un pēc intensīva darba posma ir nepieciešama īsa atelpa, piemēram, 5 minūšu pastaiga vai vienkārši vingrinājumi. Ir svarīgi ievērot šo darba un atpūtas paužu režīmu arī tad, ja liekas - ''tagad esmu uz produktivitātes viļņa un nevaru apstāties!'' Ir svarīgi apzināties organisma nepieciešamību pēc atelpas, jo ilgtermiņā tas sniegs daudz labākus rezultātus nekā nepārtrauktas darba stundas, uzsver speciāliste. Šo paužu laikā ir svarīgi nepievērsties sociālajiem tīkliem, dažādai saziņai un ziņām, jo tas neļaus sasniegt vēlamo atpūtas efektu. Tāpat šādās atpūtas pauzēs tradicionālās kafijas vietā ieteicamāk izvēlēties tīru ūdeni vai ūdeni ar citronu un medu.

Traucēkļu novēršana

Mūsdienās nereti novērojam, ka spējam veikt vairākus darbus vienlaikus. Lai arī tas var radīt sajūtu, ka darām daudz, rezultāts ilgtermiņā drīzāk būs tik veiksmīgs kā gribētos, jo nespējam koncentrēt pietiekamu uzmanību viena noteikta darba veikšanai. Tādēļ ir būtiski, pievēršoties noteikta uzdevuma veikšanai, censties novērst traucēkļus un uzmanības novēršanas avotus - gan ārējos, gan iekšējos. Ārējos avotus, piemēram, troksni, tālruņa paziņojumus vai traucējošu kolēģi, var novērst, izmantojot vienkāršas stratēģijas, piemēram, valkājot troksni slāpējošas austiņas vai klausoties instrumentālo mūziku darba laikā, ieslēdzot tālruni režīmā ''netraucēt'' vai apklusināt e-pasta paziņojumus, vai aizvērt kabineta durvis. Tāpat, lai varētu veiksmīgi novērst traucēkļus, ir jāidentificē iekšējie uzmanības novēršanas avoti, piemēram, izsalkums, garlaicība vai stress. Ikvienam, kurš jūtas apjucis, bet nevar noteikt tūlītēju ārēju iemeslu, kas traucē uzdevumu izpildei, vajadzētu veltīt brīdi, lai ieklausītos sevī. Uzdot sev jautājumu: ''Ko es tagad jūtu? Varbūt tas ir izsalkums, trauksme vai nogurums, miegainība?'' Kad problēma ir identificēta, var sākt pielietot risināšanas stratēģijas, piemēram, paņemt ēšanas pauzi, veikt pastaigu, elpošanas vingrinājumus vai pat īsu snaudu, skaidro Z. Jankovska.

Kā paveikt darbus, kas nav patīkami?

Lai paveiktu tos darbus un uzdevumus, ko tā vien gribas aizmirst vai vismaz atlikt, noderēs uzmanības koncentrēšana uz šo nepatīkamo darbu pozitīvajām sekām - piemēram, fiziskās veselības uzlabošanās, ko nodrošinās regulāras fiziskās aktivitātes, vai to, cik tīra izskatīsies māja, kad visi uzkopšanas darbi būs paveikti. Tas var būt spēcīgs stimuls darbu neatlikt uz vēlāku laiku! Tāpat arī pozitīva elementa pievienošana nepatīkamam uzdevumam, piemēram, iemīļotās mūzikas klausīšanās, slaukot grīdu, var palīdzēt kādam izturēt nepatīkamos darbus. Tomēr pētnieki brīdina, ka mūzikas klausīšanās vislabāk darbojas uzdevumiem, kuriem ir zema kognitīvā slodze, tādējādi tā nav pielietojama visos gadījumos.
Tāpat arī nepatīkamo uzdevumu sadalot mazākās daļās, tas vairs var nešķist tik grūts un neizpildāms. Nepatīkamo uzdevumu izpildīšana jāpadara pēc iespējas vienkāršāka. Šiem uzdevumiem ļoti labi noder laika termiņa uzlikšana, piemēram, ''šodien šim projektam es veltīšu 15 minūtes un ne ilgāk'' un pieturēties pie šī plāna, kamēr tas šķiet produktīvs.

Idejas un padomi produktīvākai ikdienai

Papildus rūpēm par pamatvajadzību nodrošināšanu, Z. Jankovska iesaka vairākus paņēmienus, kā varam uzlabot savu ikdienas produktivitāti.

  • Rituālu ieviešana - katru rītu veikt kādu aktivitāti, kas uzlabo mentālo un fizisko veselību. Tā var būt 5 minūšu joga vai meditācija, neliela vingrošana, pastaiga vai citas aktivitātes.
  • Uzdevumu saraksts - tajā var iekļaut ne vien ar darbu saistītus uzdevumus, bet arī privātos un mājas darbus. Plāna trūkums var veicināt trauksmi, savukārt tā esamība ļauj labāk plānot savu dienu un kontrolēt plānotos darbus. Turklāt ir tik patīkami no saraksta izsvītrot jau padarīto!
  • Izvirziet prioritātes - arī tas ļauj sakārtot darba dienu un mazināt trauksmi.
  • Izmantojiet atgādinājumus tālrunī vai datorā - gan atgādinājumi par veicamajiem darbiem, gan par to, ka tie ir jāpārtrauc un jāpaņem atpūtas pauze, var būt labs palīgs ikdienā.
  • Veidojiet grafiku - ja iespējams, atvēlēt laiku e-pasta lasīšanai un atbildēšanai, kā arī telefona zvaniem, lai šīs lietas nav jāveic spontāni, tādējādi izjaucot savu darba ritmu. Aizveriet nevajadzīgās programmas un interneta pārlūkus, lai tie nenovērš jūsu uzmanību.
  • Periodiski mainiet vidi - piemēram, vienu dienu vai dažas stundas strādājiet bibliotēkā vai kafejnīcā, jo reizēm ierastā vide var šķist nomācoša un kavēt produktivitāti.
  • Sevis apbalvošana - gan par lielāka projekta, gan mazāku tā daļu pabeigšanu. Priecājieties par paveikto!
  • Biežu pārtraukumu ieviešana - vēlams ieviest tādus pārtraukumus, kas ietver kustību un nav saistīti ar papildu emocionālu un kognitīvu slodzi.
  • Mazos darbus paveiciet uzreiz - pabeidziet uzdevumus, kas aizņem mazāk nekā divas minūtes, uzreiz, kad tie ienāk prātā, nevis mēģiniet tos atlikt uz vēlāku laiku.
  • Uzņemieties kontroli pār savu dienu un vadiet to.
  • Izvirziet sevi kā prioritāti - ja neparūpēsimies par sevi, nevarēsim parūpēties par citiem, kā arī veiksmīgi veikt darbus.
  • Ieklausieties savā ķermenī un sajūtiet to - pieņemiet, ka dažas dienas ir mazāk produktīvas, un dariet darbus attiecīgajai dienai piemērotā tempā.
  • Veidojiet līdzsvaru visās dzīves jomās - darbs, ģimene, fiziskās aktivitātes, socializēšanās, hobiji, laiks sev, rūpes par veselību - tam vajadzētu būt līdzsvarā. Ja cilvēks par daudz strādā, produktivitāte var zust. Strukturēta diena palīdz mums būt produktīviem un veiksmīgiem.

Rakstu sagatavojusi ''BENU'' aptieka, par eksperti pieaicinot ''Veselības centra 4'' preventīvās medicīnas klīnikas ''Anti-Aging Institute'' ACSTH sertificēto personīgās izaugsmes treneri Zani Jankovsku.  

Saistītas ziņas

news-img
20.05.2022.

Hipertensija ir jākontrolē

news-img
12.05.2022.

Pārbaudi dzimumzīmes - visas un visur

news-img
11.05.2022.

Hiperhidroze jeb pārmērīga svīšana: ko darīt?

news-img
18.05.2022.

Vai trofisko čūlu iespējams izārstēt?

news-img
11.05.2022.

Celulīts ir medicīniska problēma

news-img
10.05.2022.

Virtuālais asistents ''Veselības centram 4''

news-img
10.05.2022.

Mīli sauli, bet sargā ādu

news-img
18.05.2022.

Nepatīkamais un biedējošais reibonis

news-img
09.05.2022.

Pasniegtas balvas akcijā ''Meklējam labu ģimenes ārstu''

news-img
10.05.2022.

Melanomas modrība: ko varam veikt ik dienas, lai pasargātu savu ādu

Visas ziņas