Ultrasonogrāfija sāpošām locītavām

Reimatisko slimību ir ļoti daudz un dažādas, taču viena no lielākajām reimatisko slimību grupām, kas izraisa locītavu sāpes ar sekojošu locītavu deformāciju un funkciju ierobežojumu, ir deformējošs osteoartrīts. To pavada arī jaunu kaulaudu veidošanās (osteofīti) izteikti gar locītavu virsmām, kā arī notiek virkne procesu, kas veicina skrimšļa sabrukšanu, nodilšanu. Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Baltijas Vēnu klīnika'' un ''Diagnostikas centrs'' reimatoloģe Evija Stumbra-Stumberga

Diagnostikas metodes

Tās reimatisko slimību gadījumā ir dažādas – sākot no apskates jeb fizikālās izmeklēšanas, asins analīzēm, locītavu (sinoviālā) šķidruma analīzēm, beidzot ar radioloģisku izmeklēšanu. Ārsts var nozīmēt rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, taču ikdienā reimatisko slimību noteikšanā arvien biežāk izmanto balsta un kustību aparāta (skeleta un muskuļu) ultrasonogrāfiju. Tas ir drošs (nerada kaitīgu starojumu), neinvazīvs, nesāpīgs izmeklējums, turklāt tam ir salīdzinoši nelielas izmaksas salīdzinājumā ar datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi.

Ultrasonogrāfija mēdz būt izšķiroša protezētu locītavu izvērtēšanā, kad magnētisko rezonansi nevar veikt protēzes materiāla īpatnību dēļ, bet datortomogrāfijas iespējas ir izsmeltas vai nav pieejamas. Reimatisku locītavu slimību gadījumos, kad veikta locītavas endoprotezēšana, var būt komplikācijas citu pavadošo slimību dēļ, tāpēc ultrasonogrāfija ir neatsverams palīgs gan reimatologiem, gan arī traumatologiem ortopēdiem.

Kas redzams ultrasonogrāfijā?

Tā parāda, kādas pārmaiņas ir notikušas cīpslās, saitēs un locītavu struktūrās. Tā dod iespēju vizualizēt iekaisīgas un destruktīvas pārmaiņas locītavās, diagnosticēt iekaisumu locītavas somiņās un saitēs.

Ar šo metodi precizē šķidruma daudzumu locītavā, locītavas somiņā un saišu apvalkos, ko ne vienmēr izdodas noteikt palpācijas un fizikālās izmeklēšanas laikā.

Vizualizējot locītavu saišu aparātu, var precizēt saišu piestiprināšanās vietas pie kaula, kurās nereti ir iekaisuma procesi.

Īpaši svarīgi locītavu izmeklēšanā izmantot jaunākās paaudzes attēlveidošanas tehnoloģijas, kas nodrošina izcilu attēla izšķirtspēju, jo locītavu struktūras ir ļoti smalkas – dažu milimetru lielumā vai pat mazākas. Lai precīzi noteiktu, kuros audos – locītavās, cīpslu apvalkos – ir iekaisums, izveidoti algoritmi artrītu diagnozes noteikšanai un ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanai.

Vairāk lasiet žurnālā ''100Labi padomi'' 2021. gada maija izdevumā