Vai patiesi cilvēki mūsdienās ir alerģiskāki un kādi tam ir iemesli?

''Veselības centrs 4'' estētiskās medicīnas klīnikas ''4. Dimensija'' un Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa un ''Capita Clinic Riga'' klīniskais imunologs Lauris Līcītis skaidro, vai cilvēkiem mūsdienās ir vairāk alerģiju un kādi tam ir iemesli.

''Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam apgalvojumus – mūsdienu cilvēki ir alerģiskāki un mazāk izturīgi, tādēļ jārūda sava imūnsistēma. Vai tā ir patiesība vai cilvēku izdomāts mīts? Izrādās, ka mūsdienu pasaulē cilvēki patiesi ir alerģiskāki. Latvijā nav statistikas par to, cik lielai daļai populācijas ir alerģija, taču citās Eiropas valstīs un Skandināvijā ir veikti daudzi pētījumi, kas atklāj satraucošu ainu. ''Putekšņu alerģija ir pat 40% populācijas, pārtikas alerģijas pieaugušajiem varētu būt ap 2%, savukārt bērniem to ir vairāk – ap 5%,'' skaidro ''Veselības centrs 4'' estētiskās medicīnas klīnikas ''4. Dimensija'' un Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa. Pieaugušajiem izplatīta ir arīdzan putekļu ērču alerģija, kas visbiežāk izpaužas kā iesnas un astma. To nākas piedzīvot aptuveni 20% populācijas.''

Arī ''Capital Clinic Riga'' imunologs Lauris Līcītis bilst, ka pēdējos gados, apmeklējot dažādus ar medicīnu saistītus kongresus, stāsta, ka alerģijas skarto cilvēku rādītājiem ir kāpjoša tendence. Viņš pauž līdzīgu viedokli – alerģijas iespējamība ir ļoti atkarīga no ārējās vides – gan klimatiskajiem apstākļiem, gan ūdens piesārņojuma, gan arī, protams, no tā, ko ēdam. ''Diemžēl šī divdesmitgade ir izcēlusies ar to, ka diezgan daudz lieto pesticīdus un dažādas ķimikālijas, līdz ar to uzturs paliek mums nedraudzīgāks. Pieaug arī ģenētiski modificētās pārtikas ražošana.'' Ārsts uzsver, ka būtiski ir saprast arī to, ka alerģijas neveidojas tukšā vietā – katrā indivīdā ir kādas konkrētas gēnu īpatnības, kuras nosaka iespēju alerģijai attīstīties. ''Tā ir ģenētiskā predispozīcija, par kuru mēs tagad daudz runājam arī saistībā ar citām slimībām. Šī ģenētiskā predispozīcija nosaka to, ka mēs varam slimot vairāk, stiprāk un biežāk,'' paskaidro Līcītis.''

Vairāk lasiet ziņu portālā ''Delfi.lv''