news-img

Publicēšanas datums: 13.01.2020.

Varu būt gan dispečers, gan darīt savām rokām

Stāsts par ārsti Dr.med. Inesi Blumbergu, kura savā darbā ir ''DIVI VIENĀ''! Paralēli neiroloģes pamatspecialitātei ir apguvusi osteorefleksoterapijas metodi, ko praktizē, lai palīdzētu saviem pacientiem arī citādi. 

KĀ NEIROLOĢE...

  • Konsultē un ārstē pacientus ar muguras un galvas sāpēm, reiboņiem, roku tirpšanu, sāpēm plecos, ceļos, gūžu locītavās, palīdz stājas traucējumu gadījumos.
  • Pacientu ārstēšanā pielieto blokādes un arī osteorefleksoterapijas metodi.

Lai izvērtētu terapijas taktiku, svarīgi ir precīzi noteikt diagnozi. Neirologs var pacientam nozīmēt nepieciešamos izmeklējumus - analīzes, rentgenu, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai tālāk varētu spriest, kura ārstēšanas metode būtu vispiemērotākā.

KĀ OSTEOREFLEKSOTERAPEITE...

  • Ar šo metodi labi var palīdzēt pacientiem ar spondilozi, mugurkaula un locītavu problēmām.
  • Lai gan osteorefleksoterapijas pamatlicējs ir Dr. habil. med. profesors Georgs Jankovskis, Inese Blumberga ir viena no sešiem šīs metodes tālākizstrādātājiem.
  • Jebkurš neirologs nevar strādāt par osteorefleksoterapeitu, bet, lai strādātu par osteorefleksoterapeitu, nav obligāti jābūt neirologam. Ir jāiziet apmācība. Ārstei Inesei Blumbergai ir arī tiesības apmācīt citus speciālistus šajā metodē, bet ar to viņa nenodarbojas.

ABOS DARBOS KOPĪGAIS...
''Emocionāli nejūtu atšķirību, pieņemot pacientus kā neiroloģe vai strādājot kā osteorefleksoterapeite. Varbūt reizēm ir lielāka iedvesma, ja redzu, ka šis ir gadījums, kur es kā osteorefleksoterapeite varu |oti labi palīdzēt. Tad arī gandarījums par paveikto ir daudz lielāks. Taču gan kā neiroloģe, gan osteorefleksoterapeite vienmēr priecājos, ja pacients atgriežas pēc diviem, pieciem vai septiņiem gadiem, sakot - dakter, jūs toreiz man tik labi palīdzējāt.''

''Āķis'' uz neiroloģiju
Topošajai, jaunajai ārstei Inesei Blumbergai interese par zinātni un mugurkaula problēmu ārstēšanu radās jau studiju laikā, kad, mācoties Latvijas Medicīnas institūta 5. un 6. kursā, viņa sāka darboties profesores Gertrūdes Eniņas vadītajā neiroloģijas zinātniskajā pulciņā.

''Kā šodien atceros, ka viens no mūsu pirmajiem darbiem bija izpētīt, kā preparāti, konkrētāk, kavintons, ietekmē galvas asinsriti. Par savu darbu ieguvām pat godalgotu atzinību kopvērtējumā starp citiem studentu zinātniskajiem darbiem. Pēc institūta absolvēšanas mēs, četras draudzenes - daktere Upate, daktere Supe, daktere Zirnīte un es turpinājām apgūt neiroloģiju un joprojām visas šajā jomā darbojamies,'' stāsta neiroloģe Inese Blumberga. Kādu laiku viņa strādāja arī kādreizējās sanatorijas ''Latvija'' (Ķe-meros) spinālajā nodaļā. ''Neuzskatu, ka tas bija ''pa tukšo'', lai arī te ārstējās cilvēki ar muguras smadzeņu saslimšanām, pēc traumām, gulošie pacienti un pacienti ratiņkrēslā - visi smagi gadījumi. Mēs tik un tā centāmies strādāt, lai šie cilvēki atgūtu kustību funkciju un viņu stāvoklis kaut cik uzlabotos. Mudinājām pacientus ratiņkrēslā pēc iespējas vairāk līdzdarboties, ziemā rīkojām šaha un dambretes olimpiādes, bet vasarā izdomājām, ka varētu sarīkot sacensības ar ratiņ krēsliem apkārt sanatorijai. Divas reizes šie pasākumi izdevās ļoti jauki, bet trešajā reizē viens pacients ar visu ratiņ-krēslu apgāzās un mēs, sacensību rīkotāji, dabūjām no vadības pa ausīm. Ar to šīs aktivitātes beidzās.''

Būt klāt metodes izstrādes procesa
Tā kā osteorefleksoterapijas izgudrotājs un pilnveidotājs profesors Georgs Jankovskis visu dzīvi bija aizrāvies ar tenisu, viņš labi zināja, ka arī Inese spēlē tenisu. ''Biju pat Latvijas jaunatnes izlasē. Profesors pazina manu mammu un reiz viņai bija teicis: ''Nu ko? Ja vīrs viņu var uzturēt par 100 rubļiem mēnesī, lai nāk klīniskajā ordinatūrā studēt.'' Tā es nonācu Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, un te sākās mans darbs, apgūstot osteorefleksoterapijas metodi. Bija 80. gadi. Tolaik tikai norisinājās pētniecības darbi ap šo metodi, mēs veicām mērījumus, lai noteiktu, kādu organisma reakciju sniedz osteorefleksoterapijas pielietošana. Pacienti varēja nākt un izmēģināt terapiju ilgstoši un par brīvu. Mēs pierādījām kaulu nervu saistību ar muguras un galvas smadzenēm,'' osteoterapijas pirmsākumus atceras daktere Blumberga. Taču, ja strādā zinātnē, ir pašsaprotami, ka arī doktora darbs jāuzraksta un jāaizstāv. ''Man bija sakrājies labs materiāls par to, kā osteorefleksoterapija ietekmē galvas asinsriti, muskuļu tonusu, veģetatīvās reakcijas un citas sistēmas. Ar kolēģiem materiālu bijām sagatavojuši krievu valodā, bet, lai darbu pabeigtu, mums būtu jādodas uz Maskavas Refleksoterapijas institūtu. Kad profesore Velta Bramberga mums jautāja: ''Meitenes, kad aizstāvēsiet diplomdarbu?'', ar kolēģi lepni atbildējām, ka uz Krieviju nebrauksim: ''Pagaidīsim, kad Latvija būs brīva, tad aizstāvēsim.'' Tā arī notika - pusgadu pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, Inese Blumberga aizstāvēja doktora disertāciju par mugurkaula kakla daļas osteohondrozi. ''Diemžēl pēc tam sākās laiks, kad zinātne valstij īsti vairs nebija vajadzīga un iestājās panīkuma periods. Tas, ka man bija doktora grāds, vēl nedeva pilntiesīgas neirologa darba iespējas. Tāpēc izstudēju 300 neiroloģijas jautājumu, nokārtoju eksāmenu neiroloģijā un drīz sāku strādāt šeit, ''Veselības centrā 4'', kur izveidojām Mugurkaula problēmu centru, lai ārstētu pacientus.''

Kadri nav Nobela prēmijas?
Ņemot vērā, ka ārste Inese Blumberga osteorefleksote-rapijas metodes izstrādāšanā ir stāvējusi līdzās un pielikusi arī savu roku, viņai esot mazliet žēl par to, ka metode tika radīta laikā, kad zinātniekiem un ārstiem nebija pieejama normāla aparatūra, lai savus pētījumu rezultātus varētu precīzi vērtēt dinamikā: ''Kaut gan mums bija labs inženieris, kurš no trim tolaik pieejamiem izmeklējumu aparātiem uzbūvēja vienu poligrāfu galvas asinsvadu izmeklēšanai, kādu vajadzēja darbam, tā vienalga nebija tāda līmeņa metodika, kas varētu noderēt zinātnisko publikāciju sagatavošanai, lai par osteorefleksoterapiju uzzinātu plašajā pasaulē. Atceros, savulaik solīja, ka par šo izgudrojumu varētu pat pretendēt uz Nobela prēmiju, bet tas nav iespējams bez zinātniskajām publikācijām un bez ziņojumiem konferencēs. Otra lieta - laikā, kad osteorefleksoterapijas metodi radījām, visi bija darbarūķi, strādātāji, bet neviena biznesmeņa-menedžera, kurš zinātu, kā šo lielisko atklājumu izvest tālāk pasaulē. Šur tur pasaulē osteorefleksoloģiju arī praktizē, bet man gribētos, lai tā būtu vēl plašāk zināma. Tas, kas osterorefleksoterapijai tagad nepieciešams, - kāds jauns entuziasts, kurš labi iesākto darbiņu varētu turpināt. Citi saka - jā, bet profesora Georga Jankovska starp mums vairs nav! Bet tādēļ nedrīkst ļaut nomirt osteorefleksoterapijas metodei kā tādai tikai tāpēc, ka mēs, vecā kaluma speciālisti, īsti vairs neturpinām iesākto. Klāt ir nākusi cilmes šūnu teorija, kas saka, ka osteorefleksoterapija spēj aktivēt cilmes šūnas, tāpēc organisma atjaunošanās tiek panākta labāk - te vēl ir plašs darbalauks, ko pētīt un atklāt, tāpēc domāju, ka joprojām šai metodei ir liela nākotne.''

Visiem nedrīkst durt!
Osteorefleksoterapijas metode varētu derēt arī profilaksei, tā teikt, lai attālinātu iespējamas problēmas nākotnē. ''Bet jūs man parādiet kādu, kurš no laba prāta nāks ''durties'' profilaksei, kaut šobrīd nekas nesāp!'' joko ārste, atzīstot, ka daži tādi tādi pacienti viņai tomēr esot. Vai osteorefleksoterapijai vispār ir nākotne laikā, kad visa medicīna, izmeklējumi un terapijas tiek pielāgotas, lai pacientam būtu pēc iespējas mazāks diskomforts, mazāk sāpju. ''Ārsti kļūst arvien piesardzīgāki, uzmanīgāki. Ja agrāk arī ģimenes ārsts daudz ko varēja izdarīt ar savām rokām, lai pacientam palīdzētu, tagad pacienti lielākoties tiek nosūtīti pie citiem speciālistiem. Tādēļ pirms osteorefleksoterapijas uzsākšanas pacientam lūdzam parakstīties, ka viņš šīm procedūrām piekrīt, bet vēl iepriekš arī pašam terapeitam rūpīgi jāizvērtē, vai konkrētajam cilvēkam osteorefleksoterapija derēs: ja ir augsts cukura līmenis - noteikti nederēs; ja cilvēks ilgstoši lietojis kortikosteroīdus, reimatoloģiskos preparātus - osterorefleksoterapiju pielietot nedrīkst. Jāveic atlase. Kaut gan šī metode pierādījusi labu efektu daudzu patoloģiju ārstēšanā, vienalga nevar teikt, ka tā der visiem. Jādara ir tikai tad, ja skaidri redzams, ka varēs palīdzēt. Protams, gadās arī, ka atbrauc pacienti, kuri par šo metodi kaut ko lasījuši un grib izmēģināt. Ja redzu, ka šis nebūs labākais variants, piemēram, pacientam gūžas locītava ir galīgi sairusi, stāstu, ka ir citi daudz labāki veidi, kā viņam var palīdzēt. Bet ne ar osteorefleksoterapiju.''

TĀ IR OSTEOREFLEKSOTERAPIJA!
Pirms 63 gadiem Latvijas zinātnieku izgudrota un radīta metode, kas ārstē, iedurot kaula mīkstajā daļā adatu, ievadot nedaudz fizioloģiskā šķīduma, tādējādi pastiprinot nervu galu kairinājumu un izraisot refleksu, kas tālāk pa nervu šķiedrām nonāk asinsvados, kaulos, muskuļos, iekšējos orgānos, 70-90% gadījumu panākot pozitīvu rezultātu mugurkaula disku nobīdēs, dažādu locītavu problēmu gadījumos, arī pie osteohondrozes, dažādām deformācijām u.c.

Visu interviju ar ''Veselības centrs 4'' neiroloģi, osteorefleksoterapeiti Dr.med. Inesi Blumbergu lasiet žurnālā ''Veselība''.

Saistītas ziņas

news-img
22.01.2020.

Dzeramais kolagēns – līme ādas jaunībai?

news-img
21.01.2020.

Mērķtiecīga terapija bērniem multidisciplinārā komandā: audiologopēda un fizioterapeita komandas darbs

news-img
21.01.2020.

Enteropātijas

news-img
10.01.2020.

Asa plaukstu āda

news-img
10.01.2020.

Dermatoloģe un pretnovecošanas speciāliste Jana Janovska

news-img
09.01.2020.

Ķermenis kā zem lupas

news-img
02.01.2020.

Ko darīt, ja svētkos ir gadījies pārēsties?

news-img
18.12.2019.

Ādas aizsardzība ziemā!

news-img
12.12.2019.

Bez aizspriedumiem pret hemoroīdiem

news-img
12.12.2019.

Ar pigmenta plankumiem cīnīties nav viegli

Visas ziņas