news-img

Publicēšanas datums: 14.01.2022.

''Veselības centrs 4'' endokrinoloģe Jeļizaveta Sokolovska - diabētiskās nefropātijas pētījuma vadītāja

''Veselības centrs 4'' endokrinoloģe Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska vada diabētiskās nefropātijas pētījumu LatDiane, kas ir kļuvis par Latvijas mērogā nozīmīgu novērojumu pētījumu pirmā tipa cukura diabēta jomā.

Ar pētniecību Jeļizaveta Sokolovska sāka nodarboties jau studiju laikā, otrajā kursā. ''Tolaik strādāju Latvijas Universitātes Bioķīmijas katedrā par laboranti un apjautu, ka mani ļoti interesē diabēts un vispār endokrinoloģija, hormoni. Sākām pētīt dažādus jaunus ķīmisko vielu savienojumus. Laboratorijas žurkas padarījām diabētiskas un tad ārstējām. Bet laiks gāja uz priekšu, pabeidzu studijas, kļuvu par ārsti, iestājos rezidentūrā, specializējos internajā medicīnā un pēc tam endokrinoloģijā, un tapa skaidrs, ka ar eksperimentālajiem laboratorijas pētījumiem ārsta darbu savienot ir grūti – pārslēdzos uz cilvēkiem. 2012. gadā kādā konferencē iepazinos ar Helsinku Universitātes profesoru Pēru Henriku Grūpu, kas ir izveidojis vienu no lielākajiem epidemioloģisko novērojumu pētījumiem pirmā tipa diabēta jomā – proti, ar vislielāko pacientu skaitu. Viņš manī uzjundīja interesi par šo tēmu, jo profesors tolaik gribēja veidot arī starptautisku konsorciju, iesaistīt vairākas valstis šajā pētījumu programmā.''

Latvijā ar pirmā tipa cukura diabētu jāprot sadzīvot aptuveni četriem tūkstošiem, pasaulē – miljoniem. Tāpēc zinātnieki nemitīgi strādā pie novitātēm – ar mērķi vēl vairāk atvieglot pacientu ikdienu.

– Ko tieši jūs tagad pētāt un kāds labums no tā būs Latvijas cilvēkiem?

– Pētījuma mērķis ir pacientiem ar pirmā tipa cukura diabētu un dažādu diabētiskās nefropātijas, nieru slimības, attīstības ātrumu novērtēt sakarības starp zarnu iekaisuma marķieriem un mikrobiomu fēcēs, iekaisuma marķieriem serumā (asinīs) un diētas faktoriem, kā arī ar glikozes svārstībām asinīs. Man tā ideja radās ne tikai tāpēc, ka tagad ir arvien vairāk datu par zarnu mikrobiomu – ka mēs esam tas, ko ēdam –, bet domājot arī par pirmā tipa cukura diabētu. Skaidrs, ka tā ir autoimūna slimība – organisma alerģija pašam pret savu aizkuņģa dziedzeri. Šie pacienti ir tendēti arī uz citiem autoimūniem procesiem, pierādīts, ka viņi biežāk slimo ar vairogdziedzera autoimūnajām slimībām. Tad sāku aizdomāties… Viņi taču ēd visu pēc kārtas (izņemot saldus pārtikas produktus, kas ļoti strauji paaugstina cukura līmeni asinīs), un varbūt viņiem ir kāda slēpta pārtikas nepanesamība, un tas varētu būt papildu faktors, kas ļauj vienam ar pirmā tipa cukura diabētu labi kontrolēt cukura līmeņa svārstības, bet otram nekas nesanāk un komplikācijas – tai skaitā diabētiskā nieru slimība – progresē. Nieru struktūras pamatelements glomeruls ir veidots no sīki izlocītiem asinsvadiem, tajā sākas urīna veidošanās. Glomeruls darbojas kā filtrs, kurš organismā saglabā vajadzīgās vielas, bet liekās izdala urīnā. Laika gaitā paaugstinātais cukura līmenis sašaurina glomerulu veidojošos asinsvadus un pakāpeniski izmaina to uzbūvi, rada iekaisumu un vēlīni sklerozi. Šādas izmaiņas traucē glomerula kā filtra darbībai un ļauj urīnā parādīties olbaltumam – albumīnam –, kuram tajā nevajadzētu atrasties. Šo procesu dēvē par albuminūriju… Protams, pie diabētiskās nefropātijas galvenā nozīme ir paaugstinātajam cukura līmenim (hiperglikēmijai). Un, lai izvairītos no diabētiskas nefropātijas attīstības, protams, nepieciešama laba cukura līmeņa kontrole. Bet – ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc vienam cilvēkam nieru slimība tomēr progresē, lai gan cukura līmenis viņam nemaz nav tik slikts un arī asinsspiediens ir kontrolēts. Savukārt citam nieru slimība neprogresē, lai gan viņam cukura līmenis asinīs nav tik ideāli nokontrolēts. Lūk, lielais jautājums – kādi faktori to visu ietekmē? Protams, ģenētika, bet vēl? Varbūt tiešām nieru slimības progresiju veicina tas, ko pacienti ēd? Jo jau tagad ir zināms, ka zarnu mikrobioma balanss ietekmē faktiski visu – depresiju, veselu ādu, imunitāti.

Par to tiek iegūts arvien vairāk datu. Ne velti mūsdienās cenšas attīstīt personalizēto pieeju ārstēšanas procesam, vienīgi vajadzētu saprast, kuram pacientam der rupjmaize ar speķi un kuram Vidusjūras diēta. Jo varianti ir ļoti dažādi. Mēs saprotam, ka kopējās rekomendācijas mūsdienās vairs neder – kaut vai attiecībā uz to pašu mikrobiomu. Nebūs tā, ka visas aptiekā nopirktās probiotikas visiem ir labas. Absolūti ne! Bet tieši kas kuram būtu labi – to vajag noskaidrot. Un mūsu pētījumā iegūtie rezultāti nākotnē varētu palīdzēt mazināt glikozes svārstības un palēnināt diabētiskās nieru slimības progresiju pirmā tipa cukura diabēta pacientiem, ietekmējot zarnu iekaisumu un disbiozi ar diētu, pretiekaisuma preparātiem, prebiotikām un probiotikām.

– Vai esat jau kaut ko atklājuši – kādas nianses, kopsakarības?

– Pētījums ir tikai sākumprocesā. Tagad pacienti ierodas pie mums, lai viņiem uzliktu pastāvīgās glikozes monitorēšanas sensoru. Bet ir lielas cerības, ka mums izdosies atklāt kādas produktu grupas, kas saistās ar lielāku iekaisumu zarnās un kas sistēmiski varētu ietekmēt cukura līmeni asinīs. Tad mēs varēsim izstrādāt diētas rekomendācijas, domājot par pretiekaisuma terapiju.

– Tātad šajā pētījumā pacienti vēl var pieteikties?

– Jā. Latvijā nav ļoti daudz pacientu ar pirmā tipa cukura diabētu, pēc reģistra datiem – ap četriem tūkstošiem. Līdz ar to katrs pacients ir ļoti aicināts piedalīties pētījumā, ļoti gaidīts.

– Ko tas nozīmē pašam cilvēkam? Kāda viņam varētu būt interese pētījumā piedalīties, kādi ieguvumi, kādi pienākumi?

– Mēs uzliksim viņam uz augšdelma pastāvīgās glikozes monitorēšanas sensoru, ar kuru pacients sadzīvos divas nedēļas. Tas nebūs reālā laika sensors, kad var telefonā apskatīt rezultātu, – nē, tas būs tā dēvētais aklais sensors, kurš pastāvīgi mēra cukura līmeni asinīs. Pacients pēc divām nedēļām saņems ļoti kvalificētas diabēta māsas un endokrinologa konsultāciju un radītāju analīzi, kāpēc varbūt ir glikozes svārstības un kāpēc diabēta kontroles rezultāti nav tiki labi, kā gribētos. Vēl mēs lūdzam pētījuma dalībniekam pildīt uztura dienasgrāmatu, un, ja tā ir labi sarakstīta, pēc tam viņš dabū ļoti detalizētu, pilnvērtīgu pārskatu par kalorijām, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, vitamīniem. Cilvēks redz, ko viņš reāli apēd. Īstenībā tas ir ļoti interesanti – daudziem, piemēram, konstatē, ka nepietiek uzturā olbaltumvielu, toties pār mēru lieto ogļhidrātus. Šos datus pēc tam var izmantot, dodoties pie uztura speciālista. Pacienti – pētījuma dalībnieki – iegūst arī pārskatu par savu zarnu mikrobiotu ar interpretāciju un skaidrojumu, kādas ir novirzes no vesela cilvēka standarta jeb biežāk izplatītā mikrobioma. Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir mūsu sadarbības partneris šajā pētījumā, viņi analizē mikrobiomu. Turklāt pacientus, kuriem atradīsim, ka ir zarnu trakta slimību simptomi, konsultēs gastroenterologs. Tā ka ieguvumu daudz, bet darbiņš arī ir. Jāpilda uztura dienasgrāmata, diabēta paškontroles dienasgrāmata, jāatnes fēces...

– Cik bieži būs kontroles un cik ilgi pētījums notiks?

– Šī pētījuma ietvaros cilvēkam jārēķinās ar divām vizītēm. Pirmā – kad viņu izmeklējam, iedodam dienasgrāmatas, kas jāaizpilda, uzliekam sensoru, visu izskaidrojam, paņemam asins paraugus. Pēc tam viņam ir jāierodas, lai atnestu fēces analīzēm, nodotu sensoru un sarunātu vizīti ar diabēta māsu un endokrinologu. Ar iesaisti pētījumā jārēķinās divu nedēļu garumā, kamēr uzlikts sensors. Vispār pētījums ilgst līdz 2023. gada beigām, bet pacientu iesaisti mēs plānojam pabeigt šogad ap Jāņiem.

– Šķiet, pirmā tipa cukura diabēts sastopams arvien biežāk. Kāpēc?

– Tas ir autoimūns process. Organisms izdala antivielas pret aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņu bēta šūnām, un tās vairs nespēj ražot insulīnu, bet insulīns, kā zināms, ir ārkārtīgi būtisks hormons, kas nodrošina glikozes jeb, kā tautā saka, cukura iekļūšanu šūnā un tā izmantošanu. Glikoze šūnām ir galvenais enerģijas avots, un to organisms saņem galvenokārt no ogļhidrātiem – maize, graudaugi, saldumi, augļi, dārzeņi... Vienam šis autoimūnais process var noritēt straujāk un simptomi var izpausties jau bērnībā, savukārt citam tas notiek ļoti lēni un sāk izpausties vēlāk. Bet vienojošais ir tas, ka organismā nav insulīna. Tas nozīmē, ka šūnas, kuras to ražo, gājušas bojā. Pirmā tipa cukura diabēts var izpausties no sešu mēnešu vecuma, bet tālākā robeža, kad tas parādās, ir 40 gadi. Ja šī slimība izpaužas vēl vēlāk, tad to sauc par vēlās manifestācijas pirmā tipa cukura diabētu.

– Un tagad, lūdzu, atgādiniet atšķirības no otra tipa diabēta...

– Pirmā tipa diabētam raksturīgs straujš sākums. Slāpes, svara zudums, redzes traucējumi, un diemžēl ļoti bieži diagnoze tiek noteikta slimnīcā, kur cilvēks nokļuvis jau smagā stāvoklī. Jo asinīs ir ļoti augsts cukura līmenis – insulīna trūkuma dēļ cukurs nav izmantots. Un, ja tā nenotiek, cukuri nenonāk līdz organisma šūnām un uzkrājas asins plūsmā, savukārt šūnas paliek bez enerģijas avota. Tas var izraisīt potenciāli dzīvību apdraudošu stāvokli. Bieži vien ir arī kaut kāds provocējošais faktors – vīruss vai liels stress –, kas paātrina pirmā tipa cukura diabēta izpausmi. Visbiežāk līdz diabēta simptomātikai cilvēkam nav liekā svara. Savukārt otrā tipa cukura diabētam raksturīgs sākums brieduma gados. Agrāk mēs teicām, ka pēc 40 gadu vecuma, bet tagad diemžēl arī bērniem mēdz būt otrā tipa cukura diabēts. Ļoti bieži šiem cilvēkiem ir liekais svars, tas savā ziņā arī provocē šo slimību. Krasākā atšķirība – pie otrā tipa cukura diabēta insulīns organismā ir un pat pārāk daudz, taču tas slikti strādā, jo šūnas neklausa insulīnam, līdz ar to cukurs paliek peldam asinsritē.

 

Visu interviju lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2022. gada janvāra numurā.

Projektu MODERNĀ MEDICĪNA finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par MODERNĀS MEDICĪNAS saturu atbild izdevniecība ''Žurnāls Santa''.

Saistītas ziņas

news-img
12.11.2021.

''Veselības centrs 4'' nodrošina Covid-19 testu veikšanu

news-img
20.01.2022.

Glutationa infūzijas - zinātnē balstīts jaunības un spēka eliksīrs

news-img
19.01.2022.

Jaunais dermatoskops ''DermLite Foto X'' palīdz atklāt slēptos riskus

news-img
21.01.2022.

Hialuronskābe ādas kopšanā pret novecošanos: skaidro dermatoloģe

news-img
12.01.2022.

Precīzi un daudzveidīgi ultrasonogrāfijas izmeklējumi ar ''Aplio a'' filiālē ''Juglas klīnika''

news-img
23.01.2022.

MonaLisa Touch lāzerprocedūras – sievietes intīmajam komfortam

news-img
12.01.2022.

Pret sāpēm mugurā – blokāde

news-img
24.01.2022.

Iesnas jeb rinīts: seši soļi cīņā ar tekošo degunu

news-img
12.01.2022.

Ikgadējā vizīte pie ginekologa - ar lielu nozīmi

news-img
20.01.2022.

Kolorektālais vēzis. Vides, diētas un zarnu mikrobioma loma tā attīstībā

Visas ziņas