Vizuāls defekts: Mazsvarīgs vai tomēr klīniski nozīmīgs?

Pacienti vizītē pie ārsta visbiežāk dodas ar sūdzībām, kas ietekmē ikdienas pašsajūtu, retāk uzmanību pievēršot it kā tikai vizuāliem defektiem. Taču zem tiem var slēpties nozīmīgi klīniskie riski. Neārstēta vēnu varikoze, piemēram, var būt iemesls nopietnai vēnu mazspējai un čūlu attīstībai nākotnē, zem aptaukošanās slēpjas tādas problēmas kā paaugstināts asinsspiediens, metaboliski traucējumi, slikts pašvērtējums un depresija. Nekaitīga viena naga sēnīte izplatās un rada arvien lielākus bojājumus citiem nagiem, turklāt viegli ''nododama'' apkārtējiem. Žurnālā ''Doctus'' lasāms raksts, kurā ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste Dana Misiņa aplūko pasaules literatūru par šo tematu.

Matu izkrišana vai pārmērīga augšana, visticamāk, slēpj kādu endokrinoloģisku slimību. Un satraucošās tendences bērnu zobu veselībā... Slikta zobu higiēna, nepieciešamība labot piena zobus (ko Latvijā veic lielākoties narkozē), seko nepārejošas bailes no zobārsta pat pieaugušā vecumā, kas ir tikai problēmas aisberga redzamā daļa.

Varikozas vēnas

Varikozas vēnas ir dala no hroniskas vēnu mazspējas sindroma un tiek asociētas ar tādām komplikācijām kā tūska, ādas pigmentācija, apakšējo ekstremitāšu čūlas un tromboflebīts. Lai izvērtētu klīnisko dažādību, izmanto hronisku vēnu slimību klasifikāciju CEAR kur Co gadījumā varikozu vēnu nav, bet C6 ir aktīva venozas etioloģijas čūla.

Satraucoši, ka rietumvalstīs apmēram 1/3 iedzīvotāju ir varikozas vēnas, dažādos epidemioloģiskos pētījumos to attīstības biežums sievietēm svārstās no 1 % līdz 73 %, vīriešiem 2—56 % robežās. Apakšējo ekstremitāšu čūlas attīstās 1—2 % pasaules iedzīvotāju, kas ir nozīmīgs klīnisks un ekonomisks drauds gan pacientam, gan veselības aprūpei.

Lielais komplikāciju risks un arī ekonomiskais faktors (venozām čūlām no veselības aprūpes budžeta ASV gadā tiek tērēti 14,9 miljardi dolāru) nozīmē augstas prasības pret izvēlēto terapiju — tai jābūt mērķtiecīgai un veiksmīgai.

Dr. Dana Misiņa: ''Venoza nepietiekamība ir biežākais čūlu iemesls, tomēr ikdienā vienmēr izslēdzu arī arteriālas nepietiekamības iespējamību, kā arī neiropātiju kā čūlas iemeslu. Šie iemesli visbiežāk kombinējas tieši diabēta pacientiem. Protams, ir arī retāki iemesli: sistēmiskas slimības, malignitāte, osteomielits. Profilakses nozīme ir būtiska jebkuras slimības gadījumā, taču uzdrošinos domāt, ka Latvijā, īpaši privātajā sektorā, varikozo vēnu problēma tiek hiperbolizēta, un šeit būtu jārunā jau par ''noli nocere'' — nekaitēt jeb nepārārstēt pacientu. Lielāks trofisko čūlu attīstības risks ir tiem vēnu varikozes pacientiem, kas ir seniori, sievietes, īpaši ar aptaukošanās problēmu, kā arī ar kāju traumu, tromboflebītu vai dziļo vēnu trombozi anamnēzē. Šo riska stratifikāciju un vēnu varikozes stadijas noteikšanu veicu arī tādam pacientam, kas pie manis atnāk ar jau veiktu doplerogrāfiju apakšējo ekstremitāšu vēnām un rekomendāciju izmantot kādu no ķirurģiskas ārstēšanas metodēm.''

Onihomikoze

Onihomikoze ir sēnīšu izraisīta naga infekcija. To izraisa gan dermatofīti, gan ne-dermatofīti, kā arī rauga sēnīte. Tas noteikti nav tikai vizuāls defekts — tā ir biežākā nagu slimība, kas rada lokālas sāpes, parestēzijas, grūtības veikt ikdienas aktivitātes, traucē socializēties.

Onihomikozes ārstēšanas mērķis ir iznīdēt sēnīti un atjaunot nagu tā fizioloģiskajā izskatā. Pacientam un ārstam jābūt pacietīgiem — roku nagi aug apmēram 2—3 mm mēnesī, kāju nagi 1—2 mm mēnesī. Terapijai jābūt individualizētai: to nosaka skarto nagu daudzums, sēnītes tips, pacienta bla-kusslimības, citu medikamentu lietošana, izmaksas un paša pacienta vēlmes.

Onihomikozes rekurences rādītājs ir 20—25 %. Pacientiem ar daudziem riska faktoriem sēnīšinfekcijas attīstībai rekomendējama profilakse ar terbinaftnu, mazinot recidīva iespējamību. Ideālais profilakses ilgums nav zināms, bet nav izslēgta tā regulāra lietošana pēc nepieciešamības arī visu dzīvi.

Biežākie riska faktori: ģimenes anamnēzē oniho-mikoze vai tinea pedis, slēgtu apavu nēsāšana ilgstoši, bieža publisko sporta zāļu un baseinu apmeklēšana, cukura diabēts, nagu traumas.

Dr. Dana Misiņa: ''Manuprāt, Latvijā pacienti onihomikozi joprojām uzskata par tādu kā tabu tēmu vai gluži pretēji — par niecīgu problēmu. Arvien biežāk slimo arī bērni, tiklīdz paplašinās viņu kolektīvās nodarbes (sporta nodarbības, baseina apmeklējumi, Austrumu cīņas utt.). Latvijā populārākais preparāts onihomikozes terapijai ir terbinafins. Taču, ņemot vērā alkohola lietošanas biežumu un citus hronisku aknu slimību riskus (steatohepatītu, HCV infekciju), obligāta ir aknu enzīmu kontrole terapijas kursa laikā.''

Aptaukošanās un veselīga novecošana

Pagarinoties dzīvildzei, prasības pret dzīves kvalitāti pieaug, bet — dzīvot ilgi nenozīmē dzīvot labi. Lielākajai daļai  senioru ir virssvars — ļoti labi zināms riska faktors daudzām hroniskām slimībām.

Dr. Dana Misiņa: ''Tā kā vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā 2018. gadā ir 74 gadi (sievietēm 79 gadi, vīriešiem 70 gadi) — viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā —, tad daudzas ar vecumu saistītas problēmas mums vēl atkrīt. Vislielākais aptaukošanās īpatsvars pēc 2018. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma ir tieši vecumgrupā no 55 līdz 74 gadiem. Tāpēc šīs ar aptaukošanos saistītās problēmas līdz ar dzīvildzes pieaugumu kļūs arvien nopietnākas, ņemot vērā arī bērnu aptaukošanās tendences pēdējos gados. Visvairāk mani nodarbina tas, cik grūti ir maināmi Ikdienas paradumi un cik sarežģīti procesi norit cilvēka domāšanā un attieksmē, līdz domas materializējas konkrētā rīcībā— fiziskā aktivitātē, uztura paradumu maiņā vai smēķēšanas atmešanā. Latvijā veiksmīgi sākta valsts programma smēķēšanas atmešanas atbalstam, kā arī veselīga uztura popularizēšanai senioriem. Tagad gaidīsim arī programmas svara samazināšanas jomā.''

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2019. gada jūlija numurā