news-img

Publicēšanas datums: 21.10.2020.

Zarnu mikrobiota sievietēm

Mikrobiota ir mikroorganismu sugu kopums kādā no ķermeņa daļām, piemēram, zarnās vai makstī. Zarnu mikrobiota mūsdienās tiek uzskatīta par atsevišķu orgānu, kas caur zarnu sieniņu ar asinsrites palīdzību sazinās ar citiem ķermeņa orgāniem un mūsu imūnsistēmu, ietekmējot to, ar ko mēs slimojam, cik daudz un cik ilgi spējam kustēties, kā mēs izskatāmies un cik ilgi dzīvojam, konsultēja ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' un grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' iekšķīgo slimību ārste, specializējas gastroenteroloģijā Dr. med. Vita Skuja

Mikrobiotas izpēte mūsdienās ir nozīmīga joma. Kuņģa un zarnu trakta mikrobiota ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām cilvēka organismā. Zarnas tiek ļoti labi apasiņotas un satur daudzus imūnsistēmas elementus. Zarnu mikrobiotai iedarbojoties uz imūnsistēmu, asinsritē tiek izdalītas dažādas bioloģiski aktīvas vielas - iekaisuma un pretiekaisuma mediatori. Ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir labo jeb pretiekaisuma baktēriju, imūnsistēma izdala pretiekaisuma vielas, turpretī, ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir slikto jeb iekaisuma baktēriju, - imūnsistēma izdala vairāk iekaisuma vielu. Šie imūnsistēmas izdalītie ķīmiskie savienojumi caur asinsriti izplatās pa visu organismu, nonākot līdz citiem orgāniem un arī līdz dzimumorgāniem.

Mikrobiotai ir arī liela ietekme uz dzimumhormonu aktivāciju un līdz ar to arī dzimumfunkciju, auglību un potenci. Labā ziņa ir tāda, ka mikrobiota dzīves laikā mainās un paši to varam padarīt veselīgāku, aktīvi līdzdarbojoties.

Šobrīd mēs jau noteikti zinām, ka zarnu mikrobiotai ir ārkārtīgi liela nozīme organisma imūnajā aizsardzībā: tā kā zarnu gļotādas virsma ir ļoti liela - no 300 līdz 500 kvadrātmetriem un labās baktērijas, kuras tur mīt, aizkavē slikto un slimības izraisošo baktēriju vairošanos, tā veic neatsveramu darbu, lai mēs justos labi, lai imūnsistēma darbotos nevainojami. Turklāt mikrobiota ar īpašu signālstruktūru palīdzību vingrina jeb trenē zarnās lokalizēto imūnsistēmu jeb zarnu sieniņu lokālo imūnsistēmu (zarnu gļotādas struktūrā ir daudz imūnkompetentu šūnu - T un B limfocīti, plazmas šūnas, makrofāgi un segmentkodolainie limfocīti). Ne velti arī saka, ka lielākā daļa imūnsistēmas dzīvo zarnu traktā.

MIKROBIOTAS SAISTĪBA AR DZIMUMHORMONIEM

Pastāv zarnu un dzimumhormonu ass: gan estrogēni, gan androgēni - tātad gan sievišķie, gan vīrišķie hormoni - vispirms tiek pārstrādāti zarnu traktā. Pētījumi rāda, ka dzimumhormonu līmenis asinīs ir saistīts ar zarnu mikrobiotas sastāvu. Un, tāpat kā mikrobiotai un slimībai ir abpusēja ietekme, tā dzimumhormonu līmenim asinīs un zarnu mikrobiotas sastāvam ir savstarpēja iedarbība.

Ar zarnu-estrogēnu asi var būt saistītas arī ginekoloģiskās slimības (endometrioze, policistisko olnīcu sindroms, endometrija hiperplāzija), arī kardiovaskulārās un metabolās slimības, kas saistītas ar paaugstinātu ķermeņa svaru, kā arī onkoloģiskās slimības, tostarp kuņģa un zarnu vēzi. Zarnu-estrogēna ass ir saistīta arī ar smadzeņu darbību. Protams, tai ir saistība arī ar neauglības jautājumu - kādēļ grūtniecība neiestājas vai pātraucas. Iedarbojoties uz mikrobiotu, uzlabojot to, noteikti var palīdzēt risināt visas šīs veselības problēmas un neauglību.

KĀ VAR PĀRBAUDĪT, VAI AR ZARNU MIKROBIOTU VISS KĀRTĪBĀ?

Mūsdienās labs un nesāpīgs veids, kā noteikt mikrobiotas funkciju, ir elptesti. Tādējādi pārbauda, vai zarnu mikrobiota tiek galā ar visiem cukuriem (glikozi, fruktozi, laktozi, saharozi, maltozi, galaktozi u. c.) un vai baktērijas atrodas pareizā zarnas posmā - vai no resnās zarnas tās nav pārvietojušās uz tievo zarnu un nerada nevēlamus simptomus. Iespējams veikt arī baktēriju ģenētiskā materiāla noteikšanu (16S rRNS un metagenoma sekvenēšanu), bet šīs ir metodes, kuras vairāk pielieto zinātniskos nolūkos un medicīnas praksei pašlaik sniedz maz vērtīgas informācijas.

KĀ CILVĒKS VAR IETEKMĒT SAVU ZARNU MIKROBIOTU?

Pirmām kārtām, rūpējoties par to, ko ēd, - mikrobiotai patīk viss, kas ir veselīgs, nepatīk tauki, sarkanā gaļa, saldumi u. c. Izpētīts, ka zarnu mikrobiotai vislabākās ir Vidusjūras un Ziemeļu diētas. Var lietot prebiotikas -šķiedrvielas, kas atrodas dārzeņos, pilngraudu produktos, skābētos produktos, - tas ir ēdiens labajām baktērijām, un probiotikas - labās baktērijas, kā arī sinbiotikas jeb prebiotiku un probiotiku apvienojumu. Probiotikas gastroenterologs izvēlas, balstoties uz pacienta sūdzībām un veikto izmeklējumu rezultātiem. Ir preparāti, kas selektīvi nogalina sliktās baktērijas, bet saglabā labās. Pastāv arī radikāla metode - fēču mikrobiotas transplantācija, taču tai ir ļoti stingras indikācijas, to veic tikai īpašas infekcijas Clostridium difficile gadījumā, kas dažreiz rodas, lietojot antibiotikas. Šī transplantācija var krietni samazināt mirstību cilvēkiem, kuriem ir šī infekcija.

ZARNU MIKROBIOTAI DRAUDZĪGS DZĪVESVEIDS

  • Fiziskās aktivitātes, sports - vismaz 10 000 soļu dienā un vidējas fiziskas slodzes aktivitātes 60 min. vismaz trīs reizes nedēļā.
  • Efektīvas stresu mazinošas stratēģijas - relaksēšanās tehnikas, meditācija, klātesamība, psihoterapija.
  • Vidusjūras un Ziemeļu diēta - daudz dārzeņu, pilngraudu produkti, zivis, rieksti, avakado un skābpiena produkti. Vairāk šķiedrvielu - linsēklas, auzu pārslas, lēcas, žāvētas plūmes, mandeles, amarants, kvinoja. Ierobežots dzīvnieku olbaltumvielu un gaļas patēriņš -pietiek ar 100 gramiem gaļas divas trīs reizes nedēļā.
  • Nesmēķēt un nelietot alkoholu, vienīgais pieļaujamais būtu sarkanvīns - bet ne vairāk par vienu glāzi dienā.
  • Nepieciešamības gadījumos par zarnu mikrobiotu rūpēties ar prebiotiskiem un probiotiskiem līdzekļiem
  • Lietojot medikamentus ilgstoši, konsulējieties ar ārstu par to ietekmi uz zarnu mikrobiotu - zarnu mikrobiotu ietekmē jebkurš medikaments, bet jo īpaši to izmaina antibiotikas, kuņģa skābi samazinošie medikamenti un holesterīnu mazinošie medikamenti. 

Lasiet rakstu žurnāla ''Ārsts.lv'' 2020.gada oktobra izdevumā 

Saistītas ziņas

news-img
15.06.2022.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

news-img
13.06.2022.

Sirds veselības pārbaudes - vēlamas ne tikai senioru vecumā

news-img
14.06.2022.

Plikpaurība? Matu pārstādīšana palīdz

news-img
15.06.2022.

Kā atbrīvoties no varžacs?

news-img
15.06.2022.

Migrēna un tās komplikācijas

news-img
03.06.2022.

Lāzerterapija un injekcijas intīmajai zonai

news-img
03.06.2022.

Kādu dzeramo ūdeni labāk izvēlēties?

news-img
03.06.2022.

Aizkuņģa dziedzera pārbaudes

news-img
02.06.2022.

Vai grūtnieču jostu drīkst nēsāt līdz pat dzemdībām

news-img
02.06.2022.

Pieneņu ''karbonādes'': vai ēdamas?

Visas ziņas