Žurnāla ''Veselība'' lasītāji jautā - mūsu speciālisti atbild

Žurnāla ''Veselība'' rubrikā ''Pajautā ekspertam! Tev atbildēs'' uz lasītāju jautājumiem atbild vairāki ''Veselības centra 4'' ārsti - dermatoloģe Milena Jakuba-Zolotarjova, interniste Liene Martinsone-Bērzkalne un gastroenteroloģe Vita Skuja.

• Jautājums dermatologam: ''Savam dēlam pusaudzim, kurš šobrīd strauji aug, pamanīju uz muguras strijas. Viņam nav liekā svara, viņš ir slaids. Vai tiešām tās var būt strijas? Līdz šim domāju, ka šāda problēma ir tikai sievietēm pēc grūtniecības. Vai ir iespējams dēlam no tām atbrīvoties?''

Atbild Milena Jakuba-Zolotarjova, ''Veselības centra 4'' dermatoloģe: Arī pusaudzim var būt strijas

''Strijas veidojas tāpēc, ka notiek straujš ādas iestiepums, kuram nespējot pielāgoties ādā veidojas dermas plīsumi. Pēc būtības strijas ir rētas, un tās var veidoties ne tikai sievietēm pēc grūtniecības, bet arī pusaudžiem uz ceļiem, muguras, meitenēm uz krūtīm, retos gadījumos uz rokām, kā arī uz citām ķermeņa daļām, ja pubertāte norit ļoti strauji. Sākumā strijas izskatās kā sarkanas līnijas (striae rubra), pēc tam tās kļūst gaišākas, audi nomierinās un uz ādas klasiski redzam baltas līnijas jeb strijas (striae alba). Ja jautā, vai no strijām var atbrīvoties, jāatzīst, ka pilnībā tas nav iespējams. Kā jau minēju, tā ir rēta un tās vietā pilnībā nevaram atgūt normālu ādas stāvokli. Tomēr ar strijām ir iespējams cīnīties, padarot tās neredzamākas. Ir iespējams tās padarīt gaišākas, izlīdzināt, ja strijas ir piepaceltas virs ādas līmeņa. Šim nolūkam var izmantot dažādas aparāttehnoloģi-jas, piemēram, IPL pulsējošo gaismu, kas palīdz uzlabot striju izskatu, mazinot apsārtumu. Striju var padarīt bālāku un līdzenāku, pielietojot lāzertehnoloģijas jeb lāzerslīpēšanu. Iespējams arī kombinēt aparāttehnoloģijas ar ķīmiskajiem pīlingiem. Ļoti svarīgi pievērst uzmanību ādas kopšanai - tā pienācīgi jāmitrina, lai dzīšana notiktu adekvāti. Tātad uzlabot striju izskatu ir iespējams, pavisam atbrīvoties - tomēr nē.''

• Jautājums internistam:  ''Kaut gan saslimstība ar Covid-19 stipri samazinājusies, aprīlī paspēju to izslimot. Tagad jūtos labi, bet gribas zināt, vai nav nepieciešams sirdsmieram veikt asins analīzes vai kādas pārbaudes? Ģimenes ārste man neko nerekomendēja.''

Atbild Liene Martinsone-Bērzkalne, ''VC4 Anti-Aging Institute'' interniste: Kad pēc Covid-19 pārslimošanas analīzes nevajadzētu atlikt:

''Asins analīzes būtu ieteicamas ikvienam. Tie, kas neizjūt nekādas sekas pēc Covid-19 izslimošanas, analīzes var ieplānot bez steigas. Savukārt komplikāciju gadījumā tās nevajadzētu ilgstoši atlikt. Taču jāņem vērā, ka reizēm, veicot asins analīzes slimošanas laikā vai īsi pēc tās, rādītāji var būt izmainīti. Tādēļ svarīga ir sekošana līdzi izmaiņām - reizēm nepieciešams laiks, lai organisms atgūtos pēc vīrusa, un, piemēram, pēc mēneša asins analīžu rādītāji sakārtojas.

Noguruma gadījumā ieteicams pārbaudīt dzelzs rādītājus, veikt feritīna un cirkulējošā dzelzs analīzes, jo arī tas var radīt nogurumu un parādīties caur mazasinību jeb anēmiju. Vēl divi būtiski rādītāji ir B12 vitamīns un folijskābe. To iztrūkums var būt mazāks, taču katrs pacients ir individuāls un vīrusa ietekme uz šiem svarīgajiem elementiem var būt atšķirīga. Ieteicams arī pārbaudīt D vitamīna līmeni, it īpaši tad, ja pēc slimošanas ir izteikts nogurums un nespēks. Ja pēc Covid-19 izslimošanas rodas komplikācijas, vēlams veikt arī specifiskas pārbaudes. Piemēram, ieilguša klepus, aizdusas, apgrūtinātas elpošanas un citu līdzīgu simptomu gadījumā, kā arī smēķētājiem ieteicams veikt plaušu rentgenu vai plaušu datortomogrāfiju un spirogrāfiju. Garā Covid-19 laikā mēdz parādīties plaušaudu pārmaiņas uz fibrozes pusi, tādēļ plaušu simptomus nedrīkst ignorēt un neizmeklēt.

Klasiskais izmeklējums ir arī kardiogramma. Tā ieteicama situācijās, kad pacients sūdzas, piemēram, par aritmiju, pārsitieniem, sirds kūleņošanu, ātru vai lēnu sirdsdarbību. Atbilstoši pacienta simptomiem un sūdzībām jāveic arī citi izmeklējumi.

Nevajadzētu atstāt bez ievērības arī emocionālos simptomus un doties pie speciālista - psihoterapeita vai psihiatra, lai palīdzētu risināt radušos problēmu, lai nepārkāptu smalko mentālās veselības robežu, kad cilvēks vairs nesaprot ikdienas realitāti, un ceļš uz atveseļošanos tad nav viegls. Nedrīkstam aizmirst arī par esošajām veselības problēmām, ja tādas ir, jo Covid-19 pārslimošana var tās saasināt. Tādēļ ieteicams veikt hroniskajai saslimšanai atbilstošus izmeklējumus.''

• Jautājums gastroenterologam: ''Cik nopietna problēma ir cista liesā, ko man atklāja ultrasonogrāfijas laikā? Vai ar laiku no tās nevar veidoties ļaundabīgs veidojums, vai tā ir nekaitīga? Varbūt no tās vajadzētu atbrīvoties?''

Atbild Vita Skuja, ''Anti-Aging Institute'' gastroenteroloģe: Cista liesā pārsvarā veidojas pēc iekaisuma vai infekcijām

''Lai pateiktu, no kā šī cista radusies, bieži vien ar ultrasonogrāfijas izmeklējumu nepietiek. Iedzimtas cistas ir retas. Pārsvarā tās rodas pēc iekaisumiem, infekcijām, kas bijušas liesā vai apkārtesošajos orgānos, arī aizkuņģa dziedzerī. Jāņem vērā, cik liela ir šī cista. Ja tā ir neliela un nerada simptomus, ar lielu varbūtību cista var palikt, kur ir, bet, ja tā rada simptomus, jādomā par ķirurģisku iejaukšanos jeb operāciju. Jāskatās arī, kāda cista izskatās, - vai tā ir gluda, bez starpsienām, bez satura vai tomēr komplicēta - ar starpsienām, ar saturu. Ja tā ir komplicēta, būs nepieciešami izmeklējumi, jākonsultējas ar onkologu un ķirurgu. Protams, jāņem vērā, ka liesa vajadzīga, tas ir imūnsistēmas orgāns, kurš piedalās asins šūnu dzīves ciklā un apritē. Tāpēc svarīgi ir izvērtēt, vai tiešām operācija nepieciešama, un par to jālemj ķirurgam.''

Lasiet žurnāla ''Veselība'' 2022. gada maija numurā