Veselības centrs 4 Informācija par pakalpojumu atteikšanu Klientu apmierinātības aptauja Medicīniskās dokumentācijas pieprasīšanas kārtība SIA ''Veselības centrs 4'' abonementu (AB) un dāvanu karšu (DK) lietošanas nosacījumi Pretkorupcijas un interešu konflikta novēršanas sistēma ''Veselības centrs 4'' dāvanu kartes ISIC/ITIC kartes īpašniekiem Kas jāņem vērā, ja bērnu pie ārsta neved vecāki? Biežāk uzdotie jautājumi

Kas jāņem vērā, ja bērnu pie ārsta neved vecāki?

Kas jāņem vērā, ja bērnu pie ārsta neved vecāki? Ņemot vērā vecāku aizņemtību, protams, liels atspaids ir, ja bērnu pie ārsta, uz procedūrām vai izmeklējumiem var aizvest vecvecāki, aukle, vecākie brāļi, māsas vai pat laba draudzene. Taču jāņem vērā vairākas nianses, lai reize, kad šī izpalīdzēšana bijusi nepieciešama, neizvērstos nepatīkamā pārsteigumā. Arī tāpēc, ka vecvecāku viedoklis par bērna veselības stāvokli un ārstēšanu ļoti bieži atšķiras no vecāku viedokļa, ir svarīgi, ka lēmumu par bērna ārstēšanu pieņem pilnvarota persona.

  • Saņemot medicīnas pakalpojumus, bērna likumiskajam pārstāvim ir jāpierāda juridiskais statuss attiecībā pret nepilngadīgu bērnu. Tētim vai mammai ir jāuzrāda pase vai eID, bet statusu attiecībā pret bērnu apliecinās ieraksts pasē vai arī bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem.
  • ! Citām personām, tai skaitā vecvecākiem, brāļiem un māsām, citiem tuviniekiem ir nepieciešams sagatavot notariāli apstiprinātu pilnvaru pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses.
  • Pašiem bērniem līdz 15 gadu vecumam personu apliecinošs dokuments nav nepieciešams un pietiek tikai ar dzimšanas apliecību. Taču, ja bērnam jau ir izgatavota pase vai eID, var uzrādīt arī to.
  • Jautājumus par bērna ārstēšanu izlemj bērna likumiskais pārstāvis

Pacientu tiesību likuma 13.panta ''Nepilngadīga pacienta tiesības'' pirmā daļa noteic, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu.

Dabiskie bērna likumīgie pārstāvji saskaņā ar Civillikuma 177. un 223.pantu ir vecāki - tētis un mamma. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, tostarp gādāt par viņa drošību un veselības aprūpi, kā arī pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Būtiski atzīmēt, ka Civillikuma 178.panta otrā daļa paredz: ja vecāki dzīvo šķirti, abu vecāku kopīgā aizgādība turpinās.

Ja vecāki par bērnu rūpēties nespēj, bērna likumiskās tiesības aizstāv bāriņtiesas iecelts aizbildnis. Savukārt, ja bērns dzīvo audžuģimenē, tā likumīgais pārstāvis ir bāriņtiesa. Attiecīgi bērnunama bērna likumīgais pārstāvis ir bērnunama direktors.

Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturtā daļa paredz personas pienākumu, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.pants noteic, ka Latvijā ir tikai divi oficiāli personu apliecinoši dokumentu veidi. Tie ir pase un personas apliecība jeb t.s. elektroniskā identifikācijas karte (eID).

Neatliekamās situācijās medicīniskās palīdzības sniegšanu neietekmēs tas, vai tajā brīdī ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti, un pacients palīdzību saņems neatkarīgi no nepieciešamo dokumentu klātesamības. Pat ja bērnu uz slimnīcu ar lauztu kāju, pārsistu uzaci vai smagāku traumu atvedīs kaimiņš vai kāds cits cilvēks, neatliekamie medicīnas pakalpojumi tiks nodrošināti.

Ja attiecīgajā brīdī nepieciešamo dokumentu nav, pacients tiek piereģistrēts, pamatojoties uz pacienta un viņa pavadošās personas mutiski sniegto informāciju. Taču atkāpes nav pieļaujamas attiecībā uz plānveida ārstniecības un aprūpes pakalpojumiem, piemēram, operācijām, izmeklējumiem un ārsta konsultācijām.

Jāatceras:

  • Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama ar likumiskā pārstāvja piekrišanu.
  • Bērna dabiskie likumiskie pārstāvji ir vecāki.
  • Bērna vecākiem pēc ārstniecības personas lūguma jāuzrāda pase vai eID.
  • Vecāku statusu attiecībā pret bērnu apliecina ieraksts pasē vai bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem.
  • Citām personām (vecvecākiem, brāļiem, māsām u.c.) bērna interešu pārstāvēšanai ārstniecības iestādē nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara.

Pilnvarai ir jānorāda šāda informācija:

  • kas pilnvaro;
  • kuru personu pilnvaro;
  • bērna personas dati, kura intereses pilnvarotā persona pārstāvēs;
  • pilnvaru apjoms.

Ja vecmāmiņa aizvedīs mazbērnu pie ģimenes ārsta, kam ģimene ir labi pazīstama, visticamāk, pilnvaru viņš neprasīs. Taču nevajadzētu dusmoties, ja ārsts šādu pilnvaru uzrādīt tomēr lūgs. Ārstniecības personai uz to ir tiesības, un tāds pat ir viņas pienākums.