Vienalga, kāds ir tavs vecums, vienalga, kāda ir tava profesija, vienalga, cik laimīga esi šobrīd, atceries par sava sievišķības simbola – krūšu - veselību!
Pasaulē Krūšu veselības mēnesis tiek atzīmēts jau kopš 1985. gada ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par krūts vēzi no dažādiem aspektiem – slimības diagnosticēšanas, ārstēšanas un profilakses. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā katru gadu ar to saslimst apmēram 1000 sieviešu. Galvenokārt šī slimība tiek atklāta sievietēm pēc 50 gadu vecuma, taču Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ik gadus saslimst arī jaunākas sievietes. Diemžēl socioloģiskie pētījumi liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības ir zema interese vai pat vienaldzīga attieksme pret krūts vēzi un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā.
konsultēties ar ārstu;
regulāri veikt pašizmeklēšanos;
izmantot valsts sniegtās iespējas veikt krūšu veselības skrīningu, ja pienākusi uzaicinājuma vēstule;
veikt izmeklējumus, ja ir radušās aizdomas, parādījušās izmaiņas.
Neatlieciet uz vēlāku laiku vizīti pie ārsta, domājot – varbūt pāries! Ja atnāksiet pie ārsta un pārbaudīsiet krūšu veselību, būsiet tikai ieguvējas – ja ar krūšu veselību viss kārtībā, iegūsiet sirdsmieru, ja atklāsies kādi riski, varēs tos laikus izvērtēt, mazināt, novērst, bet ja konstatēs veselības problēmas, būs iepējams nekavējoties uzsākt ārstēšanu.
regulāra pašizmeklēšanās jebkurā vecumā;
krūšu izmeklējumi ikgadējo profilaktisko ginekologa apmeklējumu laikā;
krūšu ultrasonogrāfija;
mamogrāfija;
magnētiskā rezonanse;
ģenētiskie testi.
Efektīvākā metode krūts dziedzeru slimību noteikšanai sievietēm pēc 40–45 gadu vecuma ir mamogrāfija, jo ap to laiku krūtīs samazinās dziedzeraudi un palielinās taukaudu daudzums. Precīzāko krūšu veselības diagnostiku mūsdienās iespējams veikt, pielietojot digitālās mamogrāfijas iekārtas ar tomosintēzi. Jaunākās iekārtas dod iespēju ne tikai ātrāk, komfortablāk, bet arī padziļinātāk izmeklēt krūtis mamografijas izmeklējuma laikā. Latvijā ik gadu arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts valsts apmaksātas krūts vēža diagnostikas skrīninga programmai ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, uz kuru pacientes tiek rakstiski uzaicinātas - sievietes saņem uzaicinājuma vēstuli, kuru uzrādot ārstniecības iestādē, mamogrāfijas izmeklējums ir pieejams bez maksas.
Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija ir izmeklējumu metode, ko izmanto gan atsevišķi, gan kā mamogrāfijas papildmetodi. Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju viesbiežāk izmanto grūtniecības laikā, sievietēm bērna barošanas ar krūti (laktācijas) laikā, jaunām sievietēm profilaktisko izmeklējumu laikā (apmēram līdz 40 gadu vecumam), ja krūšu audu specifikas (blīvuma) dēļ mammogrāfija nenodrošina pietiekami precīzu diagnostiku, lai precizētu mammogrammā redzamās krūšu dziedzeru audu izmaiņas, veidojumus, kā arī krūšu izmeklējumiem vīriešiem.
Pēdējā laikā arvien lielāku nozīmi krūšu slimību diagnostikā ieņem magnētiskās rezonanses izmeklējums. Pirmkārt, magnētiskā rezonanse (MR) krūtīm būtu jāveic visām pacientēm, kurām ir diagnosticēts krūts vēzis. Ar mamogrāfijas (MG) un ultrasonogrāfijas (US) izmeklējumiem var neredzēt visus ''vēža perēkļus'', bet ar MR izmeklējumu var noteikt audzēja patieso izplatību, kā arī izvērtē otru krūti, jo dažkārt audzējs var būt abpusējs un primārajā izmeklēšanā MG vai US var būt ''neredzams''. Otrkārt, ja pacientei ar krūts vēža diagnozi, pirms operācijas ir uzsākts ķīmijterapijas kurss (neoadjuvanta ķīmijterapija) , MR izmeklējums ļaus izvērtēt, cik lielā mērā audzējs ir reaģējis uz ķīmijterapiju, un kāda ir bijusi terapijas efektivitāte.
Otra liela grupa pacientu, kam vajadzētu veikt MR krūtīm - ja ģenētiski konstatēts BRCA1 vai BRCA2 gēns, kas nozīmē, ka vēzis varētu tikt ''pārmantots'' - šādā gadījumā arī jaunām sievietēm būtu labi profilaktiskos nolūkos veikt izmeklējumu. MR izmeklējums būtu jāveic arī, lai izvērtētu rētas, ja iepriekš krūts vēzis jau ārstēts, un nepieciešams izvērtēt iespējamu atkārtotu audzēja augšanu. Pacientiem, kuriem ir atrastas metastāzes padušu limfmezglos, MR izmeklējums veicams, gadījumos, kad vēzis nav atrasts ar mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumiem. Tāpat MR izmeklējumi tiek veikti pacientēm ar krūšu implantiem, lai izvērtētu to stāvokli, t.sk. noteiktu vai ir noticis implanta plīsums.
Preventīvā medicīna piedāvā iespējas izvērtēt iedzimta krūts vēža riskus, veicot DNS testus. Ģenētiskie testi ļauj uzzināt, vai ģimenes audzēju vēsture ir saistīta ar pārmantotu variāciju vēža gēnā. Ja ir aizdomas par pārmantotu vēzi ģimenē, tad, nosakot mutāciju nēsāšanas statusu, palielinās iespēja diagnosticēt vēzi agrīni. Un tam ir ļoti liela nozīme: kā jau iepriekš minēts - ja slimība tiek atpazīta agrīni, ir līdz 98% lielāka iespēja veiksmīgi izveseļoties.
Uzzini vairāk par iespējām veikt krūšu pārbaudes SIA ''Veselības centrs 4'', tā filiālēs un grupas uzņēmumos!
''Veselības centrs 4'' nodrošina arī mobilās mamogrāfijas iespējas. Mobilais digitālais mamogrāfs ir īpaši aprīkots autobuss, kura pieejamība izbraukumos pa Latviju atvieglo iedzīvotājiem iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu, t.sk. krūšu profilaktiskās pārbaudes ar NVD uzaicinājuma vēstulēm, dzīvesvietas tuvumā Latvijas reģionos.
Publicēts: 26.09.2024
"SIA ''Veselības centrs 4'' ir viena no lielākajām privātajām daudzprofilu ambulatorajām medicīnas kompānijām Latvijā ar 30 gadu pieredzi un tehnoloģiski modernāko aprīkojumu. Galvenie darbības virzieni - daudzveidīga diagnostika, pilna spektra ārstēšana, mūsdienīga rehabilitācija, jauna koncepta preventīvā un estētiskā medicīna."