Valoda ir būtiska cilvēka pieredzes sastāvdaļa. Tā mums ļauj sazināties ar citiem, dalīties domās un sajūtās, kā arī orientēties pasaulē. Tomēr cilvēkiem ar runas un valodas traucējumiem šīs funkcijas var būt lielākā vai mazākā mērā ierobežotas. Runas un valodas traucējumu ietekme sniedzas daudz tālāk par grūtībām komunikācijā. Tie būtiski ietekmē cilvēka emocionālo un psiholoģisko stāvokli, atstājot iespaidu uz pašapziņu, sociālajām attiecībām un garīgo veselību. Skaidro filiāles ''Bērnu veselības centrs'' audiologopēde Sabīne Šķēle.
Pētījumos, kuros tiek analizēts, kā runas un valodas traucējumi var ietekmēt psihoemocionālo stāvokli, atrada korelāciju starp runas/valodas traucējumiem un trauksmes un depresijas risku. Šie riski rodas jau bērna vecumā, tomēr visaugstākie tie ir pusaudžu gados. Ja laikus nemeklē atbilstošu terapiju un speciālistu palīdzību, pieaugušo vecumā psihoemocionālie traucējumi, kas radušies runas vai valodas barjeru dēļ, nostiprinās.
Trauksme. Daudzi cilvēki ar runas un valodas traucējumiem sociālajās situācijās piedzīvo izteiktu trauksmi. Viņi var baidīties no tā, ka viņus vērtēs, runas grūtību dēļ pārpratīs vai pazemos. Bērniem ar valodas traucējumiem var būt grūti iegūt draugus vai piedalīties grupu aktivitātēs. Viņu nespēja izteikties vai pareizi reaģēt uz sociālajiem signāliem var likt viņiem izskatīties noslēgtiem vai neieinteresētiem, pat ja viņi ļoti vēlas saikni. Cilvēkiem ar runas un valodas traucējumiem var rasties sociālā fobija jeb bailes no socializēšanās un logofobija jeb bailes runāt.
Depresija. Bērniem depresija var izpausties kā viegla aizkaitināmība, atteikšanās no sociālām aktivitātēm un samazināta interese par spēlēšanos. Izteikti emocionāli traucējumi rodas pusaudžu vecumā, kad runas un valodas traucējumu dēļ ir ierobežota komunikācija un socializēšanās ar vienaudžiem. Pieaugušajiem emocionālā slodze var izraisīt pastāvīgas skumjas, motivācijas trūkumu vai mazvērtības sajūtu.
Zems pašvērtējums. Nespēja efektīvi izteikties vai būt saprastam, var likt cilvēkiem justies mazāk kompetentiem vai, ja tā var teikt, zemākiem par vienaudžiem. It īpaši svarīgi šo problēmu risināt bērnu vecumā, jo šajā laikā veidojas viņu pašapziņas pamati.
Emocionālā attīstība. Ja bērniem ir grūtības ar valodu, viņiem var būt grūtāk izprast savas emocijas, runāt par sajūtām vai saprast citu cilvēku emocijas. Tas var izraisīt emocionālu disfunkciju, kad bērna nespēja komunicēt vai saprast emocijas, raisa dusmu uzplūdus, agresiju vai noslēgšanos. Turklāt bērna nespēja izprast savu emocionālo stāvokli var kavēt empātijas un sociālo prasmju attīstību. Šīs grūtības var turpināties arī pusaudža un pieaugušā vecumā, radot vēl vairāk sociālos un emocionālos izaicinājumus.
Visu audiologopēdes Sabīnes Šķēles sagatavoto rakstu lasiet žurnāla ārsts.lv 2024. gada oktobra numurā.
Publicēts: 23.10.2024
"SIA ''Veselības centrs 4'' ir viena no lielākajām privātajām daudzprofilu ambulatorajām medicīnas kompānijām Latvijā ar 30 gadu pieredzi un tehnoloģiski modernāko aprīkojumu. Galvenie darbības virzieni - daudzveidīga diagnostika, pilna spektra ārstēšana, mūsdienīga rehabilitācija, jauna koncepta preventīvā un estētiskā medicīna."