"Veselības centrs 4" reizi mēnesī kopā ar ārstiem un speciālistiem raidierakstā runā par medicīnu un veselību vienkāršā, visiem saprotamā valodā. Podkāsta moderatore ir Zane Rēvalde, “Anti-Aging Institute” un vairāku citu "Veselības centrs 4" filiāļu vadītāja, preventīvās medicīnas koncepta virzītāja Latvijā.
• Saruna par to, kāpēc rūpes par veselību būtu jāuzsāk agrāk, nevis tad, kad simptomi jau ir klāt. Profilakse nav vienkārši mēģinājums nesaslimt — tas nozīmē regulāras pārbaudes, izpratni par saviem riskiem un savlaicīgu iejaukšanos. Mēs parādīsim, kā šie pasākumi var palīdzēt novērst smagas slimības un saglabāt labu dzīves kvalitāti.
• Interesanti ikvienam, kurš vēlas saprast, kā labāk rūpēties par sevi un tuviniekiem, jo profilakse ir gudrākais solis veselības saglabāšanā. Sarunājamies par to, kāpēc rūpes par savu veselību jāsāk laikus. Runājam par profilakses nozīmi, regulārām pārbaudēm un to, kā savlaicīgi atklātas problēmas var palīdzēt izvairīties no nopietnām slimībām. Kopā ar pieredzējušiem ārstiem un speciālistiem vienkāršā valodā skaidrojam, kādēļ ārsta apmeklējums nav jāatliek līdz pēdējam brīdim, kādas pārbaudes dažādos dzīves posmos ir vērts veikt un kā savas veselības izzināšana palīdz dzīvot drošāk, ilgāk un pilnvērtīgāk.
Podkāsta moderatore Zane Rēvalde
''Anti-Aging Institute'' ģimenes ārste, preventīvās medicīnas speciāliste, svara mazināšanas programmas vadītāja dr. Jūlija Balandina
''Anti-Aging Institute'' un "Dermatoloģijas klīnika" dermatoloģe, preventīvās medicīnas speciāliste dr. Žanna Al Suleimane
Pacients Valdemārs (attālināti)
Šī podkāsta epizode uzsver preventīvās medicīnas jeb profilakses lomu cilvēka veselības saglabāšanā un dzīves kvalitātes uzturēšanā.
Profilakse kā stratēģija — izvairīšanās no slimībām jau agrīnā stadijā, nevis tikai slimību ārstēšana, kad simptomi parādījušies.
Regulāras pārbaudes — rekomendācija veikt noteiktus veselības izmeklējumus dažādos dzīves posmos (piemēram, asins analīzes, sirds veselības testi, audzēju skrīningi).
Riska faktoru izpratne — savas ģenētikas, dzīvesveida, vides ietekmes apzināšana un riska samazināšanas stratēģijas (diēta, fiziskā aktivitāte, uzturs, stresa kontrole).
Reaģēšana laikus — ja potenciāla veselības problēma tiek atklāta savlaicīgi, ārstēšanas iespējas ir plašākas un sekas bieži mazāk nopietnas.
Izglītošana un izpratnes veicināšana — cilvēki tiek aicināti mainīt domāšanu no “apmeklēšu ārstu tad, kad sāpēs” uz “uzturēšu kontroles režīmu regulāri”.
Piemēri un ieteikumi — tiek minēti konkrēti gadījumi, kā profilakse ir palīdzējusi, un kādas konkrētas pārbaudes vai pasākumi ir rekomendējami.
Zane Rēvalde:
- ....Vai jūs zināt, kas ar jums notiks pēc pieciem, pēc 10, pēc 20 gadiem? Varbūt jums ir iespēja ieskatīties savā nākotnē un prognozēt, kādas slimības jūs varētu piemeklēt? Varbūt jums ir iespēja saglabāt savu veselību, pirms jūs esat nonākuši uz slimības sliekšņa? Tieši tāpēc šodien šajā pirmajā raidierakstā esmu aicinājusi divas viešņas - mūsu brīnšķīgās kolēģes, dr. Jūliju Balandinu un dr. Žannu Al Suleimani. Viņas abas ir preventīvās medicīnas speciālistes. Šodien mums būs iespēja sarunāties par to, ko mēs varam darīt savlaicīgi, lai mēs nenonāktu uz slimības soliņa. Mēs esam pieraduši dzirdēt, ka cilvēki pie ārsta vēršas pēdējā brīdī. Mēs dzīvojam tādā kā ugunsgrēka dzēšanas režīmā. Un tam ir vairāki skaidrojumi. Daudziem ir bailes vērsties pie ārsta, bailes uzzināt par saviem individuālajiem veselības riskiem, citiem arguments ir tāds, ka ir ārkārtīgi garas rindas, savukārt vēl trešajiem arguments ir tāds, ka veselības aprūpe ir ļoti dārga.
Es gribēju jautāt jums kā preventīvās medicīnas ārstiem, kā jūs uz to skatāties? Jūlija, kāds ir tavs viedoklis - kāpēc cilvēki savlaicīgi nevēršas pie ārsta? Varbūt ir kādas pēdējā laika tendences novērotas?
Dr. Jūlija Balandina:
- Pilnīgi piekrītu, cilvēki baidās, viņus biedē gan garās rindas, gan iespēja uzzināt par savu veselību kādu nopietnu, jaunu informāciju. Bet tieši preventīvā medicīna ir tā, kas varētu palīdzēt un mainīt mūsu nostāju, izprast, ka zināšanas ir ierocis un veids, kā mēs varam laikus novērst iespējamos veselības traucējumus un nenonākt kādā ļoti smagā, neatliekamā situācijā, kas patiešām arī pagarina šīs rindas. Ja mēs darām kaut ko preventīvi, mēs rēķināmies ar to – ar laiku, ar naudas apjomu, ko mēs ieguldīsim. Mūsu valstī ir ārkārtīgi daudz dažādu bezmaksas skrīningu, līdz ar to mēs varam izvēlēties, ko tad mēs izmantosim. Un katram cilvēkam šī izvēle noteikti ir gana plaša. Es teiktu tā, ka prevencija ir tas, kā mēs varam virzīties pretī šīm bailēm, uzvarēt šīs bailes un nonākt situācijā, kur mēs par savu veselību laikus uzzinām kaut kādas koriģējamas lietas.
Zane Rēvalde:
- Žanna, ko jūs teiktu tiem cilvēkiem, kuri saka - es izvēlos nezināt, jo es esmu tik daudz dzirdējis, ka tas viss ir galvā. Ja es to zināšu, tad tas ar mani notiks. Mana emocionālā veselība taču ietekmē arī manu fizisko veselību, kāda būtu jūsu atbilde un iedrošinājums šiem cilvēkiem tomēr nepieņemt šo strausa politiku un nebāzt galvu smiltīs?
Dr. Žanna Al Suleimane:
- Jā, es piekrītu, man ļoti bieži nāk pacienti, kuri arī saka, ka viņi baidās uzzināt par savu diagnozi, uzzināt, kas tieši viņiem kaiš, bet es vienmēr mēģinu pacientiem izstāstīt, ka mums jāzina, kas ar mūsu ķermeni notiek laikus, nevis tad, kad jau ir hroniska slimība. Mēs tik un tā visi novecosim, noteikti, to pulksteni nevar apstādināt vai pavērst citā virzienā, bet mēs varam kvalitatīvi dzīvot, mēs varam nevis saslimt ar noteiktām hroniskām slimībām 40 gadu vecumā, kad mēs esam vēl aktīvi, mums ir bērni, mums jāstrādā, mēs gribam nodarboties ar saviem hobijiem. Protams, slimības kaut kad var attīstīties, vienīgi tas laika posms var būt cits – varbūt 60 gadu vecumā, 70 gadu vecumā, bet tā dzīves kvalitāte būs daudz labāka. Bet arī to es vienmēr pasaku, izstāstu saviem pacientiem - tas ir labi, ka mēs tagad zinām, kādas ir iespējamās slimības un kā mēs varam no tām nevis izvairīties, bet palēnināt novecošanās procesu, preventīvi izmeklēties un laikus to konstatēt.
Dr. Jūlija Balandina:
- Manuprāt, preventīvā medicīna ļoti būtiski atšķiras no klasiskās medicīnas, pie kuras mēs esam pieraduši, un es gribētu pakavēties šeit baiļu jautājumā. Tātad bailes mums rada iespēju uzzināt kaut ko nopietnu. Jā, arī preventīvajā medicīna ir situācijas, kad mēs uzzinām kādu nopietnu diagnozi un slimību, bet būtībā vārds prevencija – prevent - nozīmē situācijas, kad tu nāc pie ārsta kā pie drauga un padziļināti izpēti savu veselības stāvoklī ar domu uzzināt un mainīt kaut ko. Un līdz ar to es domāju, ka tās bailes varētu mazināties tajā mirklī, kad mēs redzam šo atšķirību. Tajā mirklī, kad tu esi nonācis pie ārsta un tev ir kādas samilzušas sūdzības, jā, skaidrs, tur patiešām ir lielas bailes - kā tu to atrisināsi, cik tas maksās, cik tas aizņems laika, ar kādām iespējām, vai tas būs sāpīgi. Jā, visi šie jautājumi ir aktuāli.
Prevencija šajā ziņā noteikti ir drošāks lauks, jo te mēs visu varam darīt lēnām, mēs varam pielāgoties cilvēka tempam. Mēģinām izmantot visas iespējamās mazinvazīvās tehnoloģijas, kas nav sāpīgas, kas nav saistītas ar būtisku kaitējumu cilvēkam, piemēram, apstarojumu.
Zane Rēvalde:
- Es pareizi sadzirdu un vēlos pasvītrot, ka preventīvās medicīnas jēdziens ļoti cieši ir saistīts un iet roku rokā ar jēdzienu personalizācija. Tātad mēs veselības aprūpi arkārtīgi personalizājam. Mēs cenšamies izvairīties no tā, ka mēs kļūstam par sistēmas pārslodzes daļu, tātad mēs mēģinām nenonākt šajās hroniskajās slimībās, kas patiesībā ir galvenais nāves cēlonis – hroniskas slimības. Mums ir iespēja, ne tikai pagarināt slimībā nodzīvotus dzīves gadus, bet mēs mēģinām pagarināt veselībā nodzīvotus dzīves gadus.
Spotify: https://ej.uz/vc4podcast
YouTube: https://ej.uz/vc4youtube
Publicēts: 15.10.2025
"SIA ''Veselības centrs 4'' ir viena no lielākajām privātajām daudzprofilu ambulatorajām medicīnas kompānijām Latvijā ar 30 gadu pieredzi un tehnoloģiski modernāko aprīkojumu. Galvenie darbības virzieni - daudzveidīga diagnostika, pilna spektra ārstēšana, mūsdienīga rehabilitācija, jauna koncepta preventīvā un estētiskā medicīna."