
"Veselības centrs 4" reizi mēnesī kopā ar ārstiem un speciālistiem raidierakstā runā par medicīnu un veselību vienkāršā, visiem saprotamā valodā. Podkāsta moderatore ir Zane Rēvalde, “Anti-Aging Institute” un vairāku citu "Veselības centrs 4" filiāļu vadītāja, preventīvās medicīnas koncepta virzītāja Latvijā.
• Saruna par to, kā mākslīgais intelekts jau šodien maina pacientu paradumus, ārstēšanu un ārstu darbu.
• Interesanti ikvienam, kurš vēlas saprast, kā labāk rūpēties par sevi un tuviniekiem, ņemot vērā modernās medicīnas iespējas un mākslīgā intelekta radītos riskus. Kopā ar ārstiem un speciālistiem vienkāršā valodā skaidrojam jautājumus par jauninājumiem medicīnā, inovatīvām tehnoloģijām, ieguvumiem, ko sniedz mākslīgais intelekts.
Dalībnieki
Podkāsta moderatore Zane Rēvalde
"Veselības centrs 4" valdes priekšēdētājs Māris Rēvalds
''Anti-Aging Institute'' un "Dermatoloģijas klīnika" ģimenes ārste dr. Eva Moreino
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts
Mākslīgais intelekts kā palīgs, ne aizvietotājs. Mākslīgais intelekts tiek skatīts kā rīks, kas atbalsta ārstus un medicīnas personālu — nevis kā pilnīga aizvietošana. Piemēram, diagnostikā un attēlu apstrādē — mākslīgais intelekts palīdz ātrāk identificēt anomālijas, bet lēmumu pieņem ārsts.
Izglītība un prasmju attīstība. Lai medicīnas speciālisti varētu izmantot mākslīgo intelektu efektīvi, nepieciešama digitālā un tehnoloģiskā pratība. Jautājumi par to, kā mācīt rezidentus un studentus mākslīgā intelekta izmantošanā, kā arī par to ētiskajiem un akadēmiskiem aspektiem.
Datu, algoritmu un pārredzamības izaicinājumi. Mākslīgā intelekta modeļu kvalitāte ļoti atkarīga no datu apjoma, datu dažādības un modeļa izpratnes. Ir nepieciešama skaidra dokumentācija par to, kā mākslīgā intelekta sistēmas tiek izstrādātas, kā tās “domā”, lai uzturētu uzticību.
Ētika, privātums un neatkarība. Papildus tehniskajiem jautājumiem — mākslīgais intelekts medicīnā rada ētiskas dilemmas: piemēram, kā nodrošināt, ka algoritmi nepalielina nevienlīdzību, kā nodrošināt pacientu privātumu, kāda ir atbildība kļūmes gadījumā. Svarīgi ir saglabāt pacienta-ārsta attiecību integritāti — mākslīgais intelekts nedrīkst radīt situāciju, kur pacients jūtas “pakļauts” tehnoloģijai bez cilvēciskas saskarsmes.
Praktiskās pielietošanas piemēri. Radioloģija, dermatoloģija, oftalmoloģija — šajos laukos mākslīgais intelekts jau tiek izmantots, lai palīdzētu attēlu analīzē. Arī administratīvie uzdevumi: piemēram, digitālie asistenti un “scribes” (piezīmju sagatavošana) var mazināt ārsta birokrātisko slogu.
Nākotnes skatījums – personalizēta medicīna un uzlabota pieeja. Mākslīgais intelekta potenciāls ir ļoti liels turpmākajos gados: personalizēta ārstēšana, “digitālie dvīņi” (digital twins) pacientam, agrīna riska prognozēšana. Bet arī — nepieciešama rūpīga pieeja, lai tehnoloģiju ieviešana nenotiktu pārsteidzīgi un neizraisītu nevēlamas blakusparādības.
Medicīnas un mākslīgā intelekta integrācija ir neizbēgama – tehnoloģija ienāk praksē un palielina efektivitāti, bet arī rada jaunas prasības un atbildību.
Ārstu loma mainās: no “diagnozes noteicēja” uz “cilvēciski/tehnoloģisku hibrīdu” — kur mākslīgais intelekts sniedz datus un ieteikumus, bet ārsts izlemj un komunicē ar pacientu.
Algoritmi var būt spēcīgi, bet to drošība, pārredzamība un cilvēka vadība ir kritiski svarīga — it īpaši medicīnā, kur par kļūdām jāmaksā ļoti dārgi.
Izglītība ir ļoti svarīga — medicīnas speciālistiem jāapgūst mākslīgā intelekta pamati, jāsaprot limiti, jāzina, kā interpretēt un izmantot rezultātus.
Ētika, likumdošana un regulējums – tās ir sfēras, kurās šobrīd ir daudz darāmā, lai mākslīgais intelekts medicīnā tiktu izmantots atbildīgi un droši.
Publicēts: 23.10.2025