Ziemassvētkiem, gadu mijai - ēdiens ir spēcīga bauda, taču nebūt ne vienīgā

Neviens nenoliegs - svētki ir un būs, un tie ir jāsvin. Būtiski, lai svētku galds nekļūtu par ikdienu. Ja ierastais ikdienas uzturs ir bijis sabalansēts un saprātīgs, tad veseliem cilvēkiem svētku gardumu maratons nekādu lielo ļaunumu nenodarīs.


Seno latviešu ziemas saulgriežu svētku tradīcijas vēsta, ka uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticīgs un bagāts. Mums, latviešiem, Ziemassvētki saistās ar bagātīgi klātu svētku galdu un nav iedomājami bez pelēkajiem zirņiem, pīrāgiem ar speķi, sautētiem kāpostiem, piparkūkām un vairākiem citiem ēdieniem. Tomēr, lai nemocītu savu organismu, arī svētkos nevajadzētu pārspīlēt ar labumiem, jo ātri vien no svētku ēdieniem var sākt dedzināt un spiest pakrūtē.  Šīs sajūtas liecina, ka ēdiena tiešām bijis par daudz.

Uzreiz pēc šādu sajūtu parādīšanās nevajag likties gulēt, jo tas dedzināšanu var tikai pastiprināt, tāpat šīs sajūtas var pastiprināt pārāk ciešs apģērbs – džinsi ar ciešu vidukli, josta. Nav ieteicams arī locīties. Var pasēdēt, ieņemt tādu pozu, kad diskomforts ir vismazākais, var doties mierīgā pastaigā. Un noteikti kādu laiku atturēties no ēdiena un dzēriena – jāļauj organismam atpūsties un pārstrādāt jau uzņemtos ēdiena krājumus.

ATCERIETIES!

• Ja vairākas dienas pēc kārtas tomēr ir ēsts vairāk nekā ikdienā, tad nākamajās dienās vēlams atslogot kuņģa un zarnu traktu. Ievērojiet atslodzes dienu, kurā ēdiet mazāk vai pat vispār izvairieties no ēšanas, dzeriet vairāk ūdens, kā arī izvairieties no trekniem, asiem, ceptiem un saldiem ēdieniem. Tomēr atcerieties, ka ilgstoša badošanās var būt kaitīga veselībai. Ja tomēr atslodzes diena neizdodas, tad pēc svētkiem ieteicams ēst termiski apstrādātus dārzeņus, griķus vai brūnos rīsus, vārītu, liesu gaļu, taču galvenais noteikums, lai atvieglotu kuņģa un zarnu traktu pēc pamatīgas ēšanas, ir dzert vairāk ūdens - līdz diviem litriem dienā (ja jums nav sirds un asinsvadu, nieru slimību).

• Īpaši uzmanīgiem ar pārēšanos un alkohola lietošanu jābūt tiem, kam jau ir iepriekš konstatētas hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības vai aknu slimības, piemēram - hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums, skābes vai žults atviļņa slimība, hronisks iekaisums kuņģī, žultsakmeņu slimība, taukainu aknu slimība, hronisks vīrushepatīts, iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlains kolīts vai Krona slimība, jo pārēšanās var izraisīt strauju šo slimību paasinājumu. Bet pārējiem cilvēkiem, kam kuņģa un zarnu trakts funkcionē normāli, nevajadzētu pārdzīvot, ja vienreiz gadījies pārēsties, jo neatgriezenisku ļaunumu pārēšanās nenodarīs.

• Ja nu tomēr nākamajās stundās pēc svētku maltītes vai pat nākamajā dienā jūtat diskomfortu vēderā, spiedošu sajūtu zem labā ribu loka vai aiz krūšu kaula, dedzināšanu, smagumu sajūtu kuņģa rajonā vai izteiktu vēdera pūšanos un vēdera izejas traucējumus, ieteicams vispirms atvieglot kuņģa un zarnu traktu ar neēšanu un dzerot vairāk tīra ūdens, un tikai tad, ja sūdzības turpinās, izmantot simptomātiskus medikamentus, kas pieejami aptiekā bez receptes. Izvēlieties medikamentus atkarībā no konkrētajiem simptomiem un konsultējoties ar farmaceitu, tomēr, ja jūtat smagumu kuņģa un zarnu traktā, ieteicams lietot aizkuņģa dziedzera fermentus, kas atvieglos stāvokli un palīdzēs sagremot ēdienu, adsorbentus, piemēram, diosmektītu vai aktivēto ogli - šķidras vēdera izejas gadījumā, probiotikas jeb tā sauktās ''labās'' baktērijas vēdera pūšanās gadījumā, kuņģa skābi mazinošos līdzekļus, ja piemeklējušas grēmas jeb dedzināšana.

• Ja nu tomēr pašsajūta kļūst pavisam slikta un simptomi, piemēram, stipras sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja pastiprinās vai ieilgst, tad noteikti ir jādodas pie ārsta pēc palīdzības. Gastroenterologi svētku pārēšanas sekas savā praksē pieredz vēl vairākus mēnešus pēc svētkiem, līdz pat vēlam pavasarim, un, iztaujājot pacientus, noskaidrojas, ka nereti sūdzības sākušās svētku laikā, ko paši pacienti tad arī saista ar pārēšanos. Ja nu tomēr jums jau iepriekš ir konstatētas hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības un pēcsvētku periodā ir piemeklējis slimības paasinājums, tad nevilcinoties dodieties pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa.
  

Nekā jauna jau šajā pasaulē nav - vislabāk un saudzīgāk pret savu organismu ir svētku laikā negausīgi nepārēsties. Ēdiens nenoliedzami ir spēcīga bauda, taču ne vienīgā. Atcerieties, ka vienā ēdienreizē gremošanas sistēma spēj pārstrādāt ne vairāk par 200 gramiem ēdiena, kas atbilst apmēram dūres tilpumam.

Kā atturēties? Mazāk pievērsties svētku gastronomiskajai pusei, bet vairāk sarunām un aktivitātēm, spēlēm, rotaļām kopā ar ģimeni vai draugiem, pastaigām svaigā gaisā!

Pēc svētkiem ierastajā ritmā vēlams atgriezties, ievērojot pamatprincipus:

• No rīta brokastīs izvēlēties pilngraudu produktus – biezputru, musli, pilngraudu maizi ar piedevām.

• Pērkot dienišķo maizi, raudzīties, lai tajā ir pietiekami daudz šķiedrvielu – vismaz 6 grami.

• Lai ierobežotu piesātināto tauku daudzumu ēdienkartē (jebkurā vecumā), izvēlēties liesus piena un gaļas produktus. Pārstrādātos produktos arī var slēpties ļoti daudz šo tauku. Piesātinātie tauki dod tūlītēju enerģiju, un, ja šī enerģija netiek iztērēta, tie nonāk mūsu rezervēs. Turklāt, vienkārši izsakoties, tie aizķepē asinsvadus, paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Izvairoties no piesātinātajiem taukiem, ļoti ātri būs jūtams ieguvums veselībai.

• Dārzeņi nav tikai tomāti un gurķi – jāatceras arī par bietēm, kāļiem, kolrābjiem, kāpostiem, kas jālieto gan svaigi, gan termiski apstrādāti. Piemēram, beta karotīns no ķirbjiem un burkāniem pat labāk uzsūcas, ja produkts ir termiski apstrādāts.

• Roku rokā ar veselīgu dzīvesveidu iet arī augļu un ogu patēriņš. Tikai jāatceras, ka visi augļi, arī svētkos lietotie mandarīni un citi, līdz ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām satur daudz cukuru (glikozes un fruktozes veidā). Regulāri uzņemot par daudz fruktozes, tā uzkrāsies rezervēs. Tāpēc nevajag ēst vairāk par 200 gramiem augļu dienā, kā arī pieļaut tādu kļūdu kā mielošanās ar tiem vakaros. Ogas dienas laikā droši vari apēst apmēram glāzi; ogās ir vairāk miziņu, sēkliņu, šķiedrvielu un mazāk cukuru nekā augļos.

• Ierobežot parastā smalkā cukura (organismā rada pateicīgu vidi dažādiem iekaisuma procesiem) uzņemšanu. Nelietot to vairāk par 30 gramiem dienā (1 tējkarotē ir 8–10 gramu cukura); 50 gramu jau būs krietni par daudz.

• Jāiekļauj maltītēs griķi, putraimi, grūbas, arī makaroni, tikai jāraugās, lai tie ir pagatavoti no pilngraudu miltiem.

• Zivīm jābūt galdā vismaz divreiz nedēļā. Starp citu, lašmaize labi garšos arī bez sviesta, bet ar avokado.

Ēdam garšīgi, dažādi, sabalansēti, atceramies, ka ēdiens ir bauda, neaizmirstam arī sava veida uztura eksperimentus, lai ikdiena virtuvē nav vienmuļa un garlaicīga, bet svētki – pārāk negausīgi.

Publicēts: 10.12.2024