Ja reizi mēnesī apmeklē pediatru vai ģimenes ārstu, tad ārsts var izsekot līdzi bērniņa attīstībai, sniegt padomus, kā palīdzēt bērniņam norūdīties, ko lietot un ko noteikti nelietot uzturā u.c.

Pediatrija ir medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.

Ko dara pediatrs

Pirmās konsultācijas laikā bērnu ārsta galvenais uzdevums ir nodibināt kontaktu ar pacienta vecākiem. Ja vecāki jutīsies droši, arī bērnu ārsts varēs izmeklēt un iztaujāt. Parasti mazulim nepieciešamas vismaz 10–15 minūtes, lai iejustos jaunajā un neierastajā vidē.

Bērna adaptācijas laikā tiek iztaujāti vecāki par ārsta apmeklējuma iemesliem un uzklausītas viņu sūdzības. Mazuļi nestāsta sūdzības, bet lieliski tās parāda. Simptomi var izpausties uzvedībā, kustībās, runā, mīmikā, elpošanas traucējumu veidā, tāpēc vienlaikus pediatrs vēro mazuli, novērtē viņa izskatu, uzvedību, mīmiku, kustības, runu, elpošanu utt. Tādēļ nepieciešams laiks un bērna un vecāku sadarbība ar ārstu izmeklējuma procesā.

Atkarībā no ārsta apmeklējuma iemesla seko bērna izmeklēšana: auskultācija, palpācija, ādas stāvokļa izvērtēšana, stājas vai attīstības novērtējums, svēršana, mērīšana utt. Jārēķinās, ka dažreiz izmeklēšanas laikā, lai panāktu bērna līdzdarbošanos, pediatri uzvedīsies kā klauni – stāstīs jocīgas lietas, šķobīsies, svilpos un veiks citas jocīgas un smieklīgas darbības.

Pēc bērna apskates un anamnēzes ievākšanas seko slēdziens par viņa veselības stāvokli vai slimības gaitu. Ja nepieciešams, bērns tiek nosūtīts uz papildu izmeklēšanu vai konsultāciju pie citiem speciālistiem. Ja bērna stāvoklis nepieļauj vilcināšanos, ārsts var ieteikt operatīvu papildizmeklēšanu: rentgenu, asinsanalīzes, ultrasonografiju veidojumiem vai vēdera dobuma orgāniem.

Kā ārstē pediatrs (Dr. Vizmas Meikšānes atziņas)

Pediatra galvenais uzdevums ir novērtēt bērna attīstību un rūpēties, lai mazulis izaugtu vesels. Tā visa pamatā ir profilakse un vecāku izglītošana. Tikai pēc tam seko dažādu slimību ārstēšana un diagnosticēšana.

Pediatri zina visu par bērnu slimībām un to izpausmēm, taču vizīte pie ārsta var nebūt saistīta ar konkrētu bērna slimību. Vecāki var konsultēties ar pediatru arī par to, kā pareizi gatavot ēdienu, kādas rotaļlietas izvēlēties mazulim, kādus bērnu ratiņus un krēsliņu pirkt. Pediatrs var ieteikt, kā radīt drošāku vidi mazulim. Ārstam vecāki drīkst uzdot pilnīgi visus jautājumus un izteikt visas aizdomas un šaubas, kas radušās bērna aprūpes laikā.

Dodoties pie ārsta, vēlams izveidot garu jautājumu sarakstu, kuri radušies, esot kopā ar bērniņu. Un galvenais – nebaidieties tos pajautāt ārstam!

Jāatceras, ka profilakse nenozīmē tikai ārsta parakstītu vitamīnu kursu rudenī vai imūnstiprinošus līdzekļus. Pats galvenais bērnam ir augt un attīstīties viņam atbilstošā vidē, mīļi, saprotoši un par bērna attīstību izglītoti vecāki. Augot labvēlīgā vidē, arī slimības ātrāk pāriet, jo lielākā daļa slimību bērniem tomēr saistītas ar psihoemocionālo diskomfortu.

Ja nu tomēr mazulim ir pieķēries kāds negants vīruss, tad mūsu arsenālā ir daudz tautas līdzekļu, kurus vērts izmēģināt, un tikai galējā variantā talkā aicināt ķīmiskos medikamentus.

Seši trauksmes signāli, kad jādodas pie pediatra

• Augsta temperatūra saglabājas ilgāk par trim dienām.
• Bērna elpošanas izmaiņas – aizdusa, gārgšana.
• Izsitumi vai veidojumi uz ķermeņa, kas iepriekš nav manīti.
• Dīvainas, iepriekš neredzētas lēkmes, izmainīta uzvedība – nepazīst vecākus, jocīgi runā, dīvainas kustības.
• Izmainīta bērna aktivitāte – atsakās staigāt, klibo, ir miegains.
• Vemšana, caureja un temperatūra vienlaikus, kas var izraisīt strauju atūdeņošanos.

Pieejami maksas pakalpojumi.