Kaulu masas blīvuma noteikšana jeb osteodensitometrija (ODM)

Duālās enerģijas rentgena absorbcimetrijas izmeklējums:

• precīza diagnostika kaulu blīvuma noteikšanai mugurkaula jostas daļas skriemeļiem, abiem gūžas kauliem un citiem kauliem;
• šai radioloģiskās diagnostikas metodei ir noteicoša nozīme osteoporozes diagnozes apstiprināšanai un terapijas rezultātu izvērtēšanā.

Osteodensitometrija ir vienkāršs un nesāpīgs izmeklējums - pacients apguļas uz kušetes, virs kuras novietots osteodensitometrs, un 10–15 minūtes notiek skenēšana ar rentgena stariem, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu. Izmeklējuma laikā saņemtais jonizējošais starojums ir niecīgs.

Slēdziena saņemšanas forma:

• diagnostikas aparatūras izdruka;
• rakstisks slēdziens.

Galvenās indikācijas osteodensitometrijas izmeklējuma veikšanai:

• sievietes pēc 65 gadu vecuma;
• sievietes menopauzē pirms 65 gadu vecuma, ja ir riska faktori;
• vīrieši pēc 70 gadu vecuma;
• pacienti, kuriem ir bijis kaulu lūzums minimālas traumas rezultātā;
• pacienti, kuru slimība vai veselības stāvoklis saistās ar samazinātu kaulu masu vai kaulaudu zudumu;
• pacienti, kuriem medikamentu lietošana samazina kaulu masu vai izraisa kaulaudu zudumu;
• pacienti pirms specifiskas osteoporozes terapijas uzsākšanas;
• pacienti, kam jāizvērtē osteoporozes ārstēšanas efekts;
• sievietes, kuras pārtrauc lietot hormonu aizvietojošo terapiju (HAT) u.c.

Osteoporoze ir ar vecumu saistīta slimība, kam raksturīgas kaulu blīvuma izmaiņas un palielināts lūzumu risks, kas attiecīgi palielina arī mirstības rādītājus. Lai arī osteoporoze var skart jebkuru cilvēku, no tās visbiežāk un agrāk cieš sievietes (katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis vecumā pēc 50 gadiem cieš no osteoporozes izraisīta lūzuma), taču abiem dzimumiem līdz ar vecumu pieaug iespējamība, ka viņi pieredzēs traumatisku lūzumu. Četrdesmit piecu gadu vecumā osteoporotiska lūzuma risks Rietumeiropā ir 47,3 % sieviešu un 23,8 % vīriešu. 

Galvenais iemesls lūzumu attīstībai ir kaulu blīvuma mazināšanās, proti, mazinās kaula kvalitāte (kaula ģeometrija, mikrostruktūra, matricas kompozīcija). Kaulu blīvumu var ietekmēt daudzi faktori: dzimums, kalcija lietošana, fizisko aktivitāšu biežums, vecums, kad sākusies menopauze, kritienu iespējamība, alkohola lietošana, vides apstākļi, medikamentoza terapija (piemēram, benzodiazepīni, diurētiķi), vecums, smēķēšana, mazs svars, D vitamīna deficīts.

Osteoporozes dēļ kauli kļūst vāji un trausli, tāpēc tie viegli var salūst - pat neliela kritiena, trieciena, šķaudīšanas vai pēkšņas kustības rezultātā. Lūzumi, ko izraisa osteoporoze, var būt dzīvībai bīstami un ir būtisks sāpju un ilgstošas ​​invaliditātes cēlonis.

Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāti, apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.